Polijas F-16 gandrīz notrieca Ukrainas MiG-29, kas dzina Krievijas raķeti virs Polijas
Polijas Gaisa spēku operatīvās pavēlniecības komandieris ģenerālis Irēnešs Novaks intervijā laikrakstam Rzeczpospolita pastāstīja, ka naktī uz 30. jūliju Krievijas spārnotā raķete H-101 iekļuva Polijas gaisa telpā un nokrita netālu no Tarnava-Kolonijas ciema Lubļinas vojevadistē. Polijas F-16, kas bija pacelts, lai identificētu objektu pie robežas, vairāku desmitu sekunžu attālumā bija no kļūdaina trieciena pa Ukrainas MiG-29, kas virs Ukrainas teritorijas bija sācis vajāt Krievijas raķeti. Pēc incidenta Polija nosūtīja vēstuli Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšniekam un Gaisa spēku komandierim ar lūgumu informēt par Ukrainas aviācijas kustību pie Polijas robežas; pēc Novaka teiktā, šis lūgums ir nostrādājis.
Galvenais
- Naktī uz 30. jūliju Krievijas spārnotā raķete H-101 iekļuva Polijas gaisa telpā un nokrita neapbūvotā teritorijā pie Tarnava-Kolonijas ciema Lubļinas vojevadistē, aptuveni 100 km no Ukrainas robežas.
- Polijas F-16 atradās dažu desmitu sekunžu attālumā no kļūdaina trieciena pa Ukrainas MiG-29, kas pie Polijas robežas dzina Krievijas raķeti.
- Ukrainas MiG-29 izsekoja gan Polijas F-16, gan daļa Polijas pretgaisa aizsardzības sistēmu; objekts tika identificēts tikai pēc incidenta.
- 30. jūlijā Polija nosūtīja vēstuli Ukrainas Ģenerālštāba priekšniekam un Gaisa spēku komandierim ar lūgumu ziņot par Ukrainas aviācijas kustību pie Polijas robežas; pēc Novaka teiktā, informācija tagad tiek saņemta.
- Polijas izlūkošanas dati liecina, ka virzienā uz Polijas gaisa telpu lidoja 20 Krievijas raķetes, ko palaida stratēģiskie bumbvedēji Tu-95MS.
- Inciēntā atklājās, ka Polijas F-16 pārim nedarbojās datu apmaiņas sistēma Link-16, un Dunaj un Patriot sistēmas nebija savstarpēji integrētas.
Kāpēc tas ir svarīgi
Inciēnts atklāja reālu 'draudzīgās uguns' risku starp sabiedroto valstu iznīcinātājiem, kamēr Ukrainas pilots virs savas teritorijas vajā Krievijas raķeti. Novaka intervijā izskanēja, ka Polijas F-16 pārim nedarbojās datu apmaiņas sistēma Link-16, bet Dunaj un Patriot sistēmas nebija savstarpēji integrētas, tāpēc Patriot operatoram nācās salīdzināt datus no diviem atsevišķiem monitoriem. Pēc incidenta Polija un Ukraina ieviesa koordinācijas mehānismu, kas ļauj Polijas pusei redzēt Ukrainas lidmašīnu kustību pie robežas.
Kas notika
Naktī uz 30. jūliju Krievijas stratēģiskie bumbvedēji Tu-95MS palaida 20–22 raķetes pret Ukrainu; vienu no tām identificēja kā spārnoto raķeti H-101. Polijas Gaisa spēku operatīvās pavēlniecības komandieris ģenerālis Irēnešs Novaks intervijā Rzeczpospolita pastāstīja, ka dežūrējošais Polijas F-16 pāris tika pacelts plkst. 1:59. Ap plkst. 3:29 viena no divām raķetēm, kas bija pietuvojusies robežai aptuveni 5 km attālumā, pagriezās uz austrumiem. Plkst. 3:40 Polijas karavīri konstatēja, ka otra raķete iekļuvusi Polijas gaisa telpā un virzās uz rietumiem. Raķete nokrita neapbūvotā teritorijā pie Tarnava-Kolonjas ciema Lubļinas vojevadistē; novērošanas kameras dati fiksēja sprādzienu plkst. 3:45:30. Tajā brīdī viens no Polijas F-16 bija gaisa uzpildē, bet otrs atradās pie Polijas–Ukrainas robežas. Ap plkst. 4:00 ne F-16 pilots, ne vadība, kas uzraudzīja situāciju Ukrainā, nespēja identificēt objektu pie Polijas robežas; vēlāk noskaidrojās, ka tas ir Ukrainas MiG-29, kas virs Ukrainas teritorijas bija sācis vajāt Krievijas raķeti un turpināja to līdz Polijas robežai. Ukrainas iznīcinātājs mainīja kursu, lai nenonāktu zem Polijas F-16 uguns, taču risks 'draudzīgajai ugunij' bija reāls – F-16 atradās dažu desmitu sekunžu attālumā no šāva. Patriot kompleksi tajā naktī netika izmantoti, jo mērķi nebija to darbības zonā. 30. jūlijā Polija nosūtīja vēstuli Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšniekam un Gaisa spēku komandierim ar lūgumu informēt par Ukrainas aviācijas kustību pie Polijas robežas; pēc Novaka teiktā, lūgums ir nostrādājis un Polijas puse tagad redz Ukrainas lidmašīnas, kas darbojas pie robežas.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji stāstu par incidentu centrē ap 'gandrīz notriekto' MiG-29 un 'draudzīgās uguns' risku, uzsverot briesmas, ko Krievijas triecieni rada sabiedroto sadarbībai. Vienlaikus uzsvars tiek likts uz to, ka Ukrainas lidmašīna darbojās, atbildot uz Krievijas raķeti, netieši pārnesot atbildību par briesmām uz Krieviju.
Kur atspoguļojums atšķiras
Ukrainas izdevumos ir atšķirības par laiku, kad objekts tika fiksēts pie robežas: viens avots min aptuveno 04:00, bet cits piedāvā hronoloģiju ar 3:29, 3:40 un 3:45. Avoti diskutē arī par H-101 ātruma aprēķinu – ja raķete būtu lidojusi taisnā līnijā no robežas šķērsošanas brīža līdz kritiena vietai, tās ātrumam būtu jābūt ap 1100 km/h, taču H-101 maksimālais ātrums ir aptuveni 830 km/h; šī neatbilstība var liecināt, ka Polijas puse raķeti konstatēja jau aptuveni 30 km Polijas teritorijas dziļumā, taču šī interpretācija paliek diskusiju jautājums.
Konteksts
Naktī uz 30. jūliju Krievijas stratēģiskie bumbvedēji Tu-95MS palaida 20–22 raķetes pret Ukrainu; vienu no tām identificēja kā H-101. Pirms incidenta Ukrainas pretgaisa aizsardzības kontroles sistēma 'Virāža' uz Poliju pārsūtīja tikai informāciju par Krievijas droniem un raķetēm, kas potenciāli varētu pārkāpt Polijas gaisa telpu, bet ne par Ukrainas aviāciju. Novaks uzsvēra, ka informācija par Ukrainas aviāciju ir ārkārtīgi sensitīva, jo uz zemes esošie Ukrainas lidaparāti Krievijai kļūst par viegliem mērķiem. Septembrī Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka Varšava gaida iespējamus Krievijas uzbrukumus pierobežas infrastruktūrai.