Polija un Latvija pacēla iznīcinātājus Krievijas dronu uzbrukuma Ukrainā dēļ
21. septembra vakarā un 22. septembra naktī Polija un Latvija pacēla militāro aviāciju saistībā ar Krievijas dronu uzbrukumu Ukrainai. Polijas Operatīvā pavēlniecība aktivizēja arī sauszemes pretgaisa aizsardzības sistēmas un radarus. Nakts laikā Polijas lidmašīnas atgriezās bāzēs, un pārkāpumi Polijas gaisa telpā netika konstatēti.
Galvenais
- 21. septembra vakarā Polija pacēla militāro aviāciju saistībā ar Krievijas triecieniem Ukrainā.
- Polijas Operatīvā pavēlniecība aktivizēja sauszemes pretgaisa aizsardzības sistēmas un radarus — pasākumi bija preventīvi.
- Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ziņoja par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu Krāslavas novadā un NATO iznīcinātāju aktivizēšanu Baltijas gaisa telpā.
- Lubļinas vojevodītes iedzīvotājiem tika izplatīts brīdinājums par briesmām.
- Naktī uz 22. septembri Polijas lidmašīnas atgriezās bāzēs; gaisa telpas pārkāpumi netika konstatēti.
- Ukrainas Gaisa spēki ziņoja par uzbrukumu ar reaktīvajiem «Shahed» droniem 21. septembra vakarā.
- Viena publikācija min arī Lietuvas iznīcinātāju pacelšanu, bet pārējie avoti to nepiemin.
Kāpēc tas ir svarīgi
Krievijas dronu uzbrukumi Ukrainai arvien biežāk iespaido robežojošo NATO dalībvalstu drošības aprēķinus. Polijas un Latvijas preventīvie pasākumi liecina, ka alianse uztver šādas incidents kā reālus draudus savai gaisa telpai, īpaši reģionos pie Ukrainas.
Kas notika
21. septembra vakarā Polijas Operatīvā bruņoto spēku pavēlniecība pacēla militāro aviāciju saistībā ar Krievijas triecieniem Ukrainā. Papildus aviācijai tika aktivizētas sauszemes pretgaisa aizsardzības sistēmas un radaru izlūkošanas līdzekļi; pasākumi tika raksturoti kā preventīvi, lai nodrošinātu gaisa telpu, jo īpaši apdraudētajiem rajoniem pie Ukrainas robežas. Polijas Gaisa operāciju centrs paziņoja, ka poļu aviācija darbojas valsts gaisa telpā un situācija tiek uzraudzīta. Lubļinas vojevodītes iedzīvotājiem tika izplatīts brīdinājums par briesmām. Vienlaikus Latvijas Nacionālie bruņotie spēki brīdināja par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu Krāslavas novadā un aktivizēja NATO iznīcinātājus, kas patrulē Baltijas gaisa telpā. Naktī uz 22. septembri Polija atgrieza lidmašīnas bāzēs un paziņoja, ka Polijas gaisa telpas pārkāpumi nav fiksēti. Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija veica uzbrukumu ar reaktīvajiem «Shahed» droniem.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji viennozīmīgi centrē notikumu ap Krievijas uzbrukumu Ukrainai kā iemeslu sabiedroto reakcijai. Tie uzsver Krievijas agresijas tiešo seku noplūšanu NATO teritorijā un Polijas un Latvijas pasākumu preventīvo raksturu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Lielākā daļa avotu ziņo, ka aviāciju pacēla Polija un Latvija, bet viena publikācija (ЛІГА.net LB.ua) papildus min Lietuvas iznīcinātāju pacelšanu. Pārējie avoti Lietuvas iesaisti nepiemin.
Konteksts
13. septembrī Krievijas drons trāpīja lokomotīvei Jahodinas stacijā, aptuveni 2 km no Polijas robežas; cietušo nebija. 17. septembrī Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka Krievijas trieciendrons nokrita netālu no Jahodinas–Dorohuskas robežpārejas punkta uzbrukuma laikā degvielas uzpildes stacijai. Polijas Aizsardzības ministrija iepriekš bija paziņojusi, ka armijai ir pavēle notriekt Krievijas dronus, ja tie šķērso Polijas gaisa telpu. Pēc incidenta Polija pastiprināja robežpārejas drošību, sāka būvēt nostiprinājumus un izvieto vairāk nekā 1000 automātisko sirēnu gar austrumu robežu. 22. septembrī Rumānija arī ziņoja, ka konstatējusi gaisa mērķi, kas virzās no Ukrainas uz tās gaisa telpu, un pacēla aviāciju.