NATO iznīcinātājlidmašīnas virs Lietuvas notrieca bezpilota lidaparātu, kas ielidoja no Baltkrievijas
Naktī uz 15. septembri NATO iznīcinātājlidmašīnas virs Lietuvas notrieca bezpilota lidaparātu, kas, pēc provizoriskas informācijas, ielidoja no Baltkrievijas teritorijas. Lietuvas prezidents Gitanas Nausēda par notriekšanu ziņoja sociālajā tīklā X. Lietuvas bruņotie spēki aptuveni pusnaktī brīdināja iedzīvotājus par iespējamu gaisa draudu, tika īslaicīgi ierobežota Viļņas lidostas un tās gaisa telpas darbība. Par cietušajiem vai postījumiem pēc lidaparāta notriekšanas ziņojumu nav.
Galvenais
- Naktī uz 15. septembri NATO iznīcinātājlidmašīnas virs Lietuvas notrieca bezpilota lidaparātu — pirmais šāds reģistrēts gadījums Lietuvas gaisa telpā.
- Lietuvas prezidents Gitanas Nausēda par notriekšanu paziņoja savā X kontā un pateicās alianses personālam.
- Pēc provizoriskas informācijas bezpilota lidaparāts Lietuvas gaisa telpā ielidoja no Baltkrievijas; brīdinājuma no Baltkrievijas puses nesekoja.
- Pārtveršanu veica Itālijas Gaisa spēku NATO patrulēšanas misijas iznīcinātāji, kas pacēlās no Šauļu aviobāzes.
- Lidaparāts tika notriekts Kauņas apriņķa Kaišadores rajonā netālu no Pratkūnu ciema; sprādzienbīstama ierīce tika atrasta un neitralizēta.
- Viļņas lidosta un gaisa telpa virs tās incidenta laikā tika īslaicīgi slēgta; par cietušajiem vai postījumiem uz zemes ziņojumu nav.
- Lietuvas ĀM ministrs Kēstutis Budris paziņoja, ka Lietuva nosūtīs diplomātisko notu Baltkrievijai un konsultēsies ar ES un NATO sabiedrotajiem par austrumu flanga stiprināšanu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis ir pirmais reģistrētais gadījums, kad NATO iznīcinātājlidmašīnas tieši notrieca bezpilota lidaparātu Lietuvas — līdz ar to arī Baltijas — gaisa telpā. Incidents parādīja NATO Baltijas gaisa policijas misijas darbību praksē un vienlaikus izgaismoja jaunu risku: bezpilota lidaparāti var šķērsot NATO dalībvalsts robežu bez brīdinājuma no kaimiņvalsts (Baltkrievijas). Tas pastiprina diskusiju par nepieciešamību stiprināt alianses austrumu flangu, jo īpaši ar pretgaisa aizsardzības spējām, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru Lietuvā un citās Baltijas valstīs.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras gan lidaparāta izcelsmes, gan trajektorijas novērtējumā. Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Kroseto paziņoja, ka bezpilota lidaparāts, visticamāk, ir Krievijas izcelsmes; savukārt Lietuvas Gaisa spēku komandieris pulkvežleitnants Antans Matutis atteicās spekulēt, vai tas ir Krievijas vai Ukrainas, līdz tiks pārbaudītas atlūzas, of un arī Lietuvas iestādes rakstīšanas brīdī oficiāli nebija noteizējušas izcelsmi. Aprakstos par trajektoriju Nacionālā krīžu vadības centra vadītājs Vilmants Vitkauskas LRT Radio stāstīja par kustību rietumu virzienā caur Lentvaru Traku rajonā, bet vairāki ziņojumi par kritiena vietu norāda uz Kauņas apkaimi — abi apraksti nav pilnīgi pretrunīgi, taču fokuss atšķiras. Daļa sākotnējo ziņojumu uzvēra, ka lidaparāta tips vēl nav nosaukts; vēlākajos ziņojumos parādās informācija, ka kritiena vietā tika atrasta un neitralizēta sprādzienbīstama ierīce — tātad jaunākajā informācijā atspoguļoti papildu atradumi uz vietas.
Konteksts
Incidents notiek kontekstā, kur 2026. gada sākumā Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri apsūdzēja Krieviju tīcīcīgā Ukrainas bezpilota lidaparātu novirzīšanā Baltijas gaisa telpā ar Krievijas elektroniskās karadarbības sistēmu palīdzību. Pirms tam šogad NATO jau bija spiesta reaģēt uz līdzīgiem gadījumiem: augustā bezpilota lidaparāts tika notriekts virs Latvijas, Spānijas pilots notrieca bezpilota lidaparātu virs Rumānijas, bet pirmais NATO notriektais bezpilota lidaparāts Baltijā bija virs Igaunijas — tajā skaitā bija iesaistīts no kursa novirzījies Ukrainas trieciendrons. 13. septembrī atsevišķās Lietuvas teritorijās tika izsludināta gaisa trauksme, taču aizdomīgais objekts izrādījās putnu bars.