Ukrainas pārstāve NATO: alianses dalībvalstis arvien vairāk notriec Krievijas dronus
Ukrainas misijas vadītāja NATO Alona Hetmančuka intervijā RBC-Ukraine norādīja, ka vairākas NATO dalībvalstis sākušas notriekt Krievijas dronus savā gaisa telpā, un alianses nostāja attiecībā uz Krievijas gaisa telpas pārkāpumiem ir mainījusies. Pēc viņas teiktā, NATO pārskata savas atturēšanas politikas pamatprincipus un integrē mācības no kara Ukrainā, tostarp saīsinot lēmumu pieņemšanas ciklu. Hetmančuka uzsvēra, ka Ukraina tiek atzīta par NATO drošības veicinātāju, un alianses dalībvalstis apspriež Ukrainas spēju aizstāt daļu no ASV pašlaik nodrošinātajām spējām.
Galvenais
- Vairākas NATO dalībvalstis sākušas notriekt Krievijas dronus savā gaisa telpā, jo pārkāpumi kļūst arvien biežāki.
- 2026. gada jūlijā Rumānijas F-16 iznīcinātāji notrieca trīs Krievijas dronus, kas pārkāpa valsts gaisa telpu.
- 16. augustā Spānijas F-18 notrieca dronu Rumānijas gaisa telpā.
- NATO pārskata savu atturēšanas politiku un integrē mācības no Krievijas–Ukrainas kara, tostarp saīsinot informācijas–lēmuma–trāpījuma–novērtējuma ciklu.
- Ukrainas pieredze pārsniedz rietumu instruktoru līmeni – dronu vadības un elektroniskās karadarbības apmācība atvienota no Ukrainas karavīru apmācības programmas Polijā.
- Hetmančuka: NATO dalībvalstis apspriež Ukrainas spēju ne tikai stiprināt esošās alianses spējas, bet arī aizstāt daļu no pašreizējām ASV nodrošinātajām spējām.
Kāpēc tas ir svarīgi
NATO dalībvalstu pāreja no brīdinājumiem uz fizisku Krievijas dronu notriekšanu savā gaisa telpā ir būtiska atturēšanas politikas maiņa, kas signalizē par alianses gatavību tieši reaģēt uz Krievijas provokācijām. Vienlaikus NATO saīsina lēmumu pieņemšanas ciklu un integrē Ukrainas kaujas pieredzi savā doktrīnā, kas maina alianses stratēģisko elastību. Hetmančukas uzsvērtā ideja par Ukrainas spēju aizstāt daļu no ASV nodrošinātajām spējām ir politiski jutīga un sasaucas ar diskusijām par Eiropas aizsardzības savienību Ukrainai.
Kas notika
Ukrainas misijas NATO vadītāja Alona Hetmančuka intervijā RBC-Ukraine apliecināja, ka vairākas NATO dalībvalstis sākušas fiziski notriekt Krievijas dronus, kas nonāk to gaisa telpā, jo pārkāpumi vairs nav atsevišķi gadījumi un to biežums pieaug. NATO pašreizējā loģika ir tūlītēji novērst draudus, ja tie apdraud infrastruktūru vai cilvēkus. Pēc Hetmančukas teiktā, alianses pārvērtē savu atturēšanas politiku, ņemot vērā karu Ukrainā un blīvo robežu starp politisko–diplomātisko un militāro sastapšanos ar Krieviju. NATO integrē kaujas lauka mācības savās doktrīnās un plānošanā, tostarp saīsinot informācijas–lēmuma–trāpījuma–novērtējuma ciklu. Kā konkrētus piemērus Hetmančuka minēja 2026. gada jūlijā notriektos trīs Rumānijas F-16 iznīcinātos Krievijas dronus un 16. augustā Spānijas F-18 notriektu dronu Rumānijas gaisa telpā. Viņa uzsvēra arī Ukrainas atzīšanu par NATO drošības veicinātāju un diskusijas par Ukrainas spēju aizstāt daļu no ASV sniegtajām spējām. Ukrainas pieredze ir tik augsta, ka NATO instruktori izņēmuši dronu vadības un elektroniskās karadarbības apmācību no Ukrainas karavīru programmas Polijā. Ukrainas spēki iepriekšējās alianses mācībās Igaunijā viena dienas laikā iznīcināja divus alianses "ienaidnieka" bataljonus, bet Ukrainas Speciālo operāciju spēku karavīri Vācijā uzvarēja ASV bruņotu vienību.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji Hetmančukas interviju piedāvā kā Ukrainas diplomātiskā narratīva stiprinājumu: Ukrainas kaujas pieredze – dronu vadībā, elektroniskajā karadarbībā, mācībās Igaunijā un Vācijā – tiek rādīta kā tiešs resurss NATO un kā iespēja aizstāt daļu no ASV kapacitātes. Līdzās tam ukrainu prese pāra dronu notriekšanas tēmu aicina veicināt Ukrainas dalību Eiropas aizsardzības savienībā, kā to jūnija sākumā piedāvāja Eiropas komisārs aizsardzības jautājumos Andrius Kubiļus. Bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Klimkins uzsvēris nepieciešamību veidot dažādu līmeņu drošības vienošanās gan ar NATO valstīm, gan ārpus tām.
Konteksts
Hetmančukas interviju pavada virkne konkrētu incidents: 2026. gada jūlijā Rumānijas F-16 notrieca trīs Krievijas dronus virs Rumānijas, bet 16. augustā Spānijas F-18 notrieca dronu Rumānijas gaisa telpā. Ukrainas spēki iepriekšējās NATO mācībās Igaunijā, kas vadītas pēc dronu kara modeļa, vienas dienas laikā iznīcināja divus alianses "ienaidnieka" bataljonus, bet Ukrainas SOF karavīri Vācijā uzvarēja ASV bruņotu vienību. Eiropas komisārs aizsardzības jautājumos Andrius Kubiļus jūnija sākumā pauda nostāju, ka Ukrainas dalība Eiropas aizsardzības savienībā būtu jāvirza uz priekšu, lai gan dalība NATO joprojām nav atrisināta. Bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Klimkins uzsvēris, ka Ukrainai jāveido dažādu līmeņu drošības vienošanās gan ar NATO, gan ārpus tā.