Sarkanais Krusts divus gadus nav piekļūvis Ukrainas karagūstekņiem Krievijā
Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC) kopš 2024. gada nav saņēmusi piekļuvi Ukrainas karagūstekņiem, kurus tur Krievijā, 18. septembrī aģentūrai Reuters apstiprināja komitejas preses pārstāvis. ICRC prezidente Mirjana Spoljariča jūlijā vizītes laikā Krievijā bija cēlusi šo jautājumu, bet ANO izmeklētāji ir dokumentējuši sistemātiskas spīdzināšanas liecības, ko Krievija noraida.
Galvenais
- ICRC kopš 2024. gada nav piekļuves Ukrainas karagūstekņiem Krievijā — to 18. septembrī Reuters apstiprināja komitejas preses pārstāvis.
- ICRC prezidente Mirjana Spoljariča jūlijā vizītes laikā Krievijā cēla piekļuves jautājumu un aicināja atklātāk runāt par apcietināšanas apstākļiem.
- ANO izmeklētāji ir savākuši pierādījumus par sistemātisku Ukrainas gūstekņu spīdzināšanu Krievijas aizturēšanas vietās.
- Krievija noraida spīdzināšanas un cita veida cietsirdīgu izmantošanu pret Ukrainas karagūstekņiem.
- Daļā bojāgājušo Ukrainas gūstekņu mirstīgo atlieku konstatētas spīdzināšanas un medicīniskās palīdzības nesniegšanas pēdas.
- 2025. gada februārī ziņots, ka Krievijā darbojas vairāk nekā 180 koloniju, kurās tur Ukrainas pilsoņus, un ICRC pārstāvji var nokļūt tikai dažās no tām.
- 2026. gada maijā Ukrainas Koordinācijas štābs ziņoja, ka vismaz 375 Ukrainas pilsoņi nav atgriezušies dzīvi no Krievijas gūsta.
Kāpēc tas ir svarīgi
Sarkanā Krusta bloķēšana divu gadu garumā ir pretrunā tās mandātam saskaņā ar 1949. gada Ženēvas konvencijām, kas piešķir tai tiesības apmeklēt karagūstekņus un pārbaudīt viņu turēšanas apstākļus, ēdināšanu un piekļuvi medicīniskajai palīdzībai. ANO izmeklētāju dokumentētie sistemātiskās spīdzināšanas pierādījumi un Ukrainas iestāžu ziņotais vismaz 375 bojāgājušo Ukrainas gūstekņu skaits padara šo piekļuves trūkumu par nopietnu starptautisku humāno problēmu un liek apšaubīt Krievijas oficiālos noliegumus.
Kas notika
18. septembrī ICRC preses pārstāvis aģentūrai Reuters apstiprināja, ka komitejai kopš 2024. gada nav piekļuves Ukrainas karagūstekņiem Krievijā. ICRC prezidente Mirjana Spoljariča jūlijā vizītes laikā Krievijā bija cēlusi piekļuves jautājumu un aicinājusi atklātāk runāt par apcietināšanas apstākļiem un to, kas notiek ieslodzījuma vietās. ANO izmeklētāji ir savākuši pierādījumus par sistemātisku Ukrainas gūstekņu spīdzināšanu Krievijas aizturēšanas vietās. Krievija šīs apsūdzības noraida. Daļā bojāgājušo Ukrainas gūstekņu mirstīgo atlieku konstatētas spīdzināšanas un medicīniskās palīdzības nesniegšanas pēdas. 2025. gada februārī ziņots, ka Krievijā darbojas vairāk nekā 180 koloniju, kurās tur Ukrainas pilsoņus, bet ICRC pārstāvji var nokļūt tikai dažās no šīm iestādēm. 2026. gada maijā Ukrainas Koordinācijas štābs ziņoja, ka vismaz 375 Ukrainas pilsoņi nav atgriezušies dzīvi no Krievijas gūsta. Ukrainas ombuds Dmytro Lubinets norādījis, ka bez ICRC piekļuves ir grūtāk apstiprināt konkrētu personu atrašanos gūstā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Abi Ukrainas avoti — ZN.UA un LIGAnet LB.ua — stāstu balsta uz Reuters ziņojumu un uzsver Krievijas ilgstošo ICRC piekļuves bloķēšanu Ukrainas karagūstekņiem. Tiek izceltas Ukrainas institucionālās balsis (ombuds Dmytro Lubinets, Koordinācijas štābs) un Ukrainas upuru skaitļi no gūsta, centrējot uzmanību uz sekām Ukrainai. Sižets pretstatā Krievijas noliegumiem izceļ ANO dokumentētos sistemātiskās cietsirdības pierādījumus.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras ICRC prezidentes vārdā: ZN.UA viņu dēvē par Mirjanu Spoljariču, bet LIGAnet LB.ua — par Svitlanu Spoljariču. Ņemot vērā ANO izmeklētāju dokumentētos sistemātiskās spīdzināšanas pierādījumus un Krievijas oficiālos noliegumus, pastāv tieša faktu domstarpība par apstākļiem Krievijas aizturēšanas vietās.
Konteksts
ICRC bāzējas Šveicē un darbojas saskaņā ar 1949. gada Ženēvas konvencijām, kas piešķir tai tiesības apmeklēt karagūstekņus un pārbaudīt viņu turēšanas apstākļus, apiešanos, ēdināšanu un piekļuvi medicīniskajai palīdzībai. 2025. gada februārī ziņots, ka Krievijā ir vairāk nekā 180 koloniju, kurās tur Ukrainas pilsoņus, un ICRC pārstāvji var nokļūt tikai atsevišķās no tām. ICRC prezidente Mirjana Spoljariča bija cēlusi piekļuves jautājumu jūlijā vizītes laikā Krievijā un publiski aicinājusi lielāku atvērtību par aizturēšanas apstākļiem. Ukrainas ombuds Dmytro Lubinets iepriekš norādījis, ka ICRC piekļuves trūkums apgrūtina konkrētu personu atrašanās gūstā apstiprināšanu.