Tramps paraksta Grēma likumu par sankcijām Krievijai un Irānai — pirmoreiz likumā nostiprinātas sankcijas par ukraiņu bērnu deportāciju

Kāpēc tas ir svarīgi

Likums pārceļ sankciju pamatu par ukraiņu bērnu piespiedu deportāciju no izpildrikojumiem uz likumdošanas līmeni, padarot to grūtāk atceļamu nākotnes ASV administrācijām. Sankciju atbildība paplašinās ārpus tiešajiem vainīgajiem — uz amatpersonām, aizbildnības struktūrām, pārvadātājiem, starpniekiem un dokumentu parakstītājiem. Bērnu deportācijas sankcijas iekļautas vienā likumā ar ekonomiskajiem pasākumiem — līdz 100% tarifiem Krievijas energoresursu top pircējiem un līdz 500% tarifiem tiešam Krievijas importam — padarot humāno jautāciju par daļu no plašāka spiediena uz Krieviju. Ukrainas amatpersonas publiski to raksturoja kā nozīmīgu divpartiju diplomātisku uzvaru Kijivai.

Kas notika

ASV prezidents Donalds Tramps 18. septembrī parakstīja Lindsija O. Grēma Akta par sankcijām Krievijai un Irānai (H.R. 5334) — likumprojektu, kas pirmoreiz likumdošanas līmenī nostiprina sankcijas par ukraiņu bērnu piespiedu deportāciju. Likums tika pieņemts ar pārliecinošu divpartiju atbalstu abu Kongresa palātu ietvaros; Pārstāvju palāta to bija apstiprinājusi 16. septembrī.

Sankcijas var tikt piemērotas ne tikai personām, kas fiziski izveda bērnus, bet arī amatpersonām, aizbildnības struktūrām, pārvadātājiem, starpniekiem un jebkurām ne-ASV juridiskajām personām, kas organizēja, finansēja, dokumentēja vai citādi veicināja deportācijas procesu. Pamats sankcijām ir apzināta — tieša vai netieša — līdzdalība smagos cilvēktiesību pārkāpumos pret Ukrainas pilsoņiem, tostarp piespiedu pārvietošanā, piespiedu pazušanā, nelikumīgā aizturēšanā, bērnu piespiedu deportācijā un spīdzināšanā. Pietiek, ja persona zinācaja par savām darbībām un to sekām; tieša nodoma pierādīšana nav nepieciešama.

Sankciju mehānisms ietver divus komponentus: pilnīgu aktīvu un īpašuma tiesību bloķēšanu ASV jurisdikcijā un vīzu ierobežojumus — tūlītēju esošo vīzu anulēšanu un iebraukšanas aizliegumu. Lēmumus par konkrētu personu un organizāciju iekļaušanu sankciju sarakstos pieņem ASV prezidents; dažas augstākās Krievijas amatpersonas ir uzskaitītas automātiski, pamatojoties uz viņu amatu.

Likumā ietilpst arī plaši ekonomiskie pasākumi: 30 dienas pēc tā stāšanās spēkā ASV jāievieš papildu tarifi līdz 100% precēm no valstīm, kas ir pieci lielākie Krievijas naftas vai gāzes pircēji un turpina jaunus pirkumus, kā arī uz valstīm, kas visvairāk veicina Krievijas sankciju apiešanu. Likums ļauj paaugstināt tarifus līdz 500% precēm, kas importētas tieši no Krievijas, aizliedz jaunus ASV ieguldījumus Krievijā un ierobežo darījumus ar Krievijas valsts parādu un naudas pārskaitījumus Krievijas varas iestādēm un amatpersonām. Pārkāpumi var izraisīt civilo un kriminālatbildību saskaņā ar ASV likumiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pateicās Trampam par parakstīšanu un senatorsmēm un Pārstāvju palātas locekļiem par atbalstu. Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha nosauca dienu par "patiešām vēsturisku" un pauda cerību uz līdzīgām darbībām no ES un citu G7 valstu puses.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji ziņā parakstīšanu virza caur cilvēktiesību prizmu, izceļot bērnu deportācijas sankciju nostiprināšanu likumā kā galveno sasniegumu. Rakstu centrā ir Ukrainas amatpersonu reakcijas: Zelenska pateicība Trampam, Sibihas vērtējums "patiešām vēsturiska diena", ombudsama Dmytro Lubineca atzinība par paplašinātajiem sankciju pamatiem un Bring Kids Back UA vadītāja Maksima Maksimova uzsvars, ka atbildība par bērnu deportāciju tagad "ir ar cenu" likumdošanas līmenī.

Ukrainas reportāžas konsekventi uzsver, ka bērnu deportācijas norma iekļauta vienā likumā ar sankcijām pret Krievijas naftu, bankām un aizsardzības rūpniecību — tas to pozicionē nevis kā atsevišķu humāno sarunu celiņu, bet kā vienotu spiediena instrumentu. Sibiha pauda cerību uz paralēlām "izlēmīgām darbībām" no ES un citu G7 partneru puses, signalizējot cerības uz tālāku Rietumu saskaņošanu.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Starptautiskā žurnālistika ziņā par likumu fokusējas uz tā plašo tvērumu: tas pārsniedz bērnu deportācijas jautājumu un aptver Krievijas enerģētikas, finanšu un aizsardzības sektorus. Īpaša uzmanība pievērsta tam, ka likums dod prezidentam Trampam plašas pilnvaras noteikt tarifus līdz 100% valstīm, kas turpina pirkt Krievijas energoresursus, un līdz 500% tiešam Krievijas importam, kā arī izņēmuma un atbrīvojuma iespējas nacionālās drošības apsvērumu dēļ. Tiek atzīmēts, ka likuma plašā formulējuma dēļ tas potenciāli var radīt problēmas ASV sabiedrotajiem, ja tie nokristu Trampa nežēlastībā.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras divos jautājumos. Pirmkārt, atšķiras aplēses par deportēto bērnu skaitu un atgriezto bērnu skaitu: ombudsams Lubinets citēja 2590 atgrieztu bērnu un vairāk nekā 20 000 deportētu vai piespiedu pārvietotu bērnu, bet citi ziņojumi min 2274 atgrieztus bērnus un 19 500 apstiprināti deportētus. Otrkārt, datējums par Pārstāvju palātas balsojumu svārstās: lielākā daļa ziņojumu norāda 16. septembri, bet viens fakts to raksturoda 16.–17. septembrī.

Konteksts

2023. gada 17. martā Starptautiskā Krimināltiesa Hāgā izdeva apcietināšanas orderus Vladimiram Putinam un Marijai Ļvovai-Belovai par ukraiņu bērnu nelikumīgu deportāciju. Ukrainas iestādes ir apstiprinājušas 19 500 ukraiņu bērnu nelikumīgu deportāciju no okupētajām teritorijām uz Krieviju. Līdz 2026. gada jūnijam Ukrainai bija izdevies atgriezt 2274 bērnus, kurus Krievija bija deportējusi. 2026. gada maijā Lielbritānija noteica sankcijas 85 krieviem, no kuriem 29 saistīti ar piespiedu deportāciju, ideoloģisko indoktrināciju un ukraiņu bērnu militarizāciju, kā arī sankcija tika noteikta Ziemeļkorejas nometnei "Songdowon". 2023. gada jūlijā Ukrainas Ģenerālprokuratūras birojs sāka izmeklēšanu par Baltkrievijas Sarkanā Krusta līdzdalību ukraiņu bērnu deportācijā. ASV Pārstāvju palāta Grēma likumprojektu pieņēma 16. septembrī. Likums nosaukts par godu aizgājušajam senatoram Lindsija Grēmam.