Polijas un Baltkrievijas ārlietu ministri Ņujorkā tiekas pirmajā šāda līmeņa sarunā kopš 2016. gada
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis tikās ar Baltkrievijas ārlietu ministru Maksimu Riženkavu Ņujorkā, ANO Ģenerālās asamblejas malā. Saruna, ko Sikorskis nodēvēja par "izrāvienu", bija pirmā šāda līmeņa Polijas un Baltkrievijas tikšanās, iespējams, kopš 2016. gada. Tās darba kārtībā bija robežas situācija un reģionālā drošība, un Polijas ministrs sacīja, ka starp citu rosinājis jautājumu par to, lai Baltkrievija neļautu Krievijai izmantot tās teritoriju dronu un raķešu palaišanai.
Galvenais
- Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis tikās ar Baltkrievijas ārlietu ministru Maksimu Riženkavu ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā.
- Sikorskis nodēvēja sarunu par "izrāvienu" ("прорив") un raksturoja to kā pirmo šāda līmeņa Polijas un Baltkrievijas tikšanos, iespējams, kopš 2016. gada.
- Darba kārtībā bija robežas situācija un reģionālā drošība; uz jautājumu, vai viņš lūdzis Baltkrieviju neļaut Krievijai izmantot tās teritoriju dronu un raķešu palaišanai, Sikorskis atbildēja: "Серед іншого".
- Sikorskis paziņoja, ka Polija drīzumā atvērs jaunu vēstniecības ēku Minsku.
- Uz jautājumu, vai tikšanās nozīmē Lukašenko režīma atzīšanu, Sikorskis atbildēja, ka Polija kā valsts "atzīst citas valstis, nevis valdības".
- Sikorskis kā faktorus, kas ļauj uzlabot attiecības, minēja robežas nostiprināšanu un politisko ieslodzīto, tostarp Andržeja Počobuta, atbrīvošanu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šī ir pirmā šāda līmeņa Polijas un Baltkrievijas ārlietu ministru tikšanās aptuveni desmit gadu laikā, un Polijas puse to skaidri pozicionē kā iespējamu abu valstu attiecību normalizēšanās sākumu — par ko liecina arī plāni drīzumā atvērt jaunu Polijas vēstniecības ēku Minsku. Sarunas darba kārtībā bija ne tikai robežas un reģionālā drošība, bet arī jautājums par Krievijas izmantoto Baltkrievijas teritoriju dronu un raķešu palaišanai, kas ir tieši saistīts ar drošības apdraudējumu visā reģionā, tostarp NATO austrumu robežai. Saruna notika drīz pēc ievērojamā Baltkrievijas un Polijas apmaiņas, kuras ietvaros tika atbrīvots poļu-baltkrievu žurnālists un aktīvists Andržejs Počobuts.
Kas notika
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis tikās ar Baltkrievijas ārlietu ministru Maksimu Riženkavu Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas malā. Sikorskis nodēvēja tikšanos par "izrāvienu" un norādīja, ka šī bija pirmā šāda līmeņa Polijas un Baltkrievijas saruna, iespējams, kopš 2016. gada. Sarunā tika apspriesta robežas situācija un reģionālā drošība; uz jautājumu, vai viņš lūdzis Baltkrieviju neļaut Krievijai izmantot tās teritoriju dronu un raķešu palaišanai, ministrs atbildēja: "Серед іншого". Sikorskis paziņoja, ka Polija drīzumā atvērs jaunu vēstniecības ēku Minsku. Uz jautājumu par to, vai tikšanās nozīmē Lukašenko režīma atzīšanu, viņš atbildēja, ka Polija kā valsts atzīst citas valstis, nevis valdības, un iespējamo attiecību normalizēšanos pielīdzināja sniegpulkstenītim, kas var uzziedēt labvēlīgos apstākļos. Kā faktorus, kas ļauj uzlabot attiecības, viņš minēja veiksmīgu robežas nostiprināšanu un politisko ieslodzīto, tostarp Počobuta, atbrīvošanu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji šo notikumu atspoguļo, uzsverot Sikorska vērtējumu par tikšanos kā "izrāvienu" un viņa komentārus par iespējamo Polijas un Baltkrievijas attiecību normalizēšanos. Vienlaikus ukraiņu avoti priekšplānā izvirza drošības aspektu, kas saistīts ar Krievijas karu pret Ukrainu — jo īpaši faktu, ka Polijas ministrs rosināja jautājumu par Krievijas dronu un raķešu palaišanu no Baltkrievijas teritorijas. Šāds akcents atspoguļo Ukrainas pastāvīgo bažas par to, ka Baltkrievija kalpo kā placdarmu Krievijas uzbrukumiem.
Konteksts
Andržejs Počobuts, poļu-baltkrievu žurnālists un Polijas minoritātes aktīvists Baltkrievijā, 2023. gadā tika notiesāts uz astoņiem gadiem cietumā pēc apsūdzībām, ko Polijas iestādes un cilvēktiesību aizstāvji uzskatīja par politiski motivētām; viņš tika atbrīvots 2026. gada 28. aprīlī Baltkrievijas un Polijas apmaiņas ietvaros. Polija un Eiropas Savienība iepriekš ir apsūdzējušas Lukašenko režīmu par migrantu plūsmu organizēšanu uz Polijas-Baltkrievijas robežu ar mērķi radīt hibrīdspiedienu. Polija plāno modernizēt savu robežas aizsardzību ar Krieviju un Baltkrieviju, tostarp uzstādot novērošanas torņus ar optoelektronisku aprīkojumu un dronu atklāšanas sistēmām Baltkrievijas virzienā. Baltkrievijas opozīcijas līdere Sviatlana Cihanouska ir paziņojusi, ka Baltkrievijā esošie retranslatori, kurus Krievija izmanto dronu triecieniem pret Ukrainu, atrodas arī pie robežas ar Eiropu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir runājis par provokāciju sagatavošanu, tostarp iespējamu sauszemes operāciju variantu pret NATO valstīm.