Polija izbeidz izmeklēšanu par Krievijas dronu masveida ielidošanu 2025. gada septembrī
Polijas Lublinas apriņķa prokuratūra izbeigusi izmeklēšanu par 2025. gada septembra Krievijas dronu masveida ielidošanu Polijas gaisa telpā, jo nav izdevies identificēt atbildīgās personas. Prokuratūra vienlaikus noraidīja jebkādus pārkāpumus Polijas bruņoto spēku rīcībā un konstatēja, ka daļā nokrišņu nogāztajos dronos bija Polijas SIM kartes, bet to izcelsme joprojām ir slepena.
Galvenais
- Polijas Lublinas apriņķa prokuratūra izbeidza izmeklēšanu, jo vainīgos neizdevās identificēt
- Daļā nokrišņu nogāztajos Krievijas dronos atrastas Polijas SIM kartes; to izcelsme joprojām ir slepena
- Polijas militārpersonu darbībās pārkāpumu nav konstatēts — karavīriem bijusi tiesības iznīcināt ienaidnieka objektus
- Lielākā daļa lietas materiālu, tostarp pamatojums lēmumam par izbeigšanu, ir slepeni
- Naktī uz 2025. gada 10. septembri Polijas gaisa telpā iekļuva aptuveni 20 līdz vairāk nekā 30 Krievijas droni; 12. septembrī Polijas iestādes precizēja — 21 drons
- Daži droni ielidoja gandrīz 300 km dziļumā no Polijas austrumu robežas
- No 2025. gada 13. septembra Polijā izvietota jauna NATO misija «Eastern Sentry» («Austrumu sargi»)
Kāpēc tas ir svarīgi
Izmeklēšanas izbeigšana nozīmē, ka neviens konkrēts cilvēks netiks saukts pie atbildības par nepieredzētu Krievijas dronu masveida ielidošanu NATO dalībvalsts gaisa telpā. Polijas SIM karšu klātbūtne daļā dronu liecina par iespējamu atbalstu uz vietas, taču to izcelsme ir klasificēta, atstājot neatbildētus jautājumus. Vienlaikus Polijas bruņoto spēku atbilde tika atzīta par pareizu, bet pārbaude par to, kā incidents tika vadīts, ir noslēgta. Šis incidents izraisīja NATO 4. panta konsultācijas un jaunas «Eastern Sentry» misijas izveidi, padarot to par alianses austrumu flanga pagrieziena punktu.
Kas notika
Lublinas apriņķa prokuratūra paziņoja, ka izbeigusi izmeklēšanu par 2025. gada septembra Krievijas dronu masveida ielidošanu Polijas gaisa telpā. Prokurora Marcina Kozaka teiktais: pārtraukuma iemesls — vainīgo personu neizdevās identificēt, un noziegums kvalificēts kā Polijas gaisa telpas pārkāpums, kas radija draudus vispārējai drošībai. Izmeklēšana, ko veica militārā prokuratūra vairāku mēnešu garumā, vienlaikus noraidīja jebkādus pārkāpumus Polijas bruņoto spēku rīcībā, secinot, ka karavīri rīkojušies atbilstoši spēkā esošajām procedūrām un viņiem bijusi tiesības izmantot kaujas līdzekļus, lai iznīcinātu ienaidnieka objektus. Daļā nokrišņu nogāztajos dronos tika konstatētas Polijas SIM kartes, bet izmeklētāji neatklāj, vai tās zagtas vai iegādātas nelikumīgi — šī informācija joprojām ir slepena. Lielākā daļa lietas materiālu, tostarp pamatojums lēmumam par izbeigšanu, ir klasificēti kā slepeni.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Polijas un Eiropas iestādes publiski vainoja Krieviju apzinātā, koordinētā uzbrukumā un noraidīja apgalvojumus par Ukrainas iesaisti. Polijas ārlietu ministrs Radošavs Sikorskis paziņoja, ka 10. septembrī ielidojušajiem droniem bijusi tehniska spēja nest munīciju, bet tie bija «tukši». Polijas premjerministrs Donalds Tusks incidentu nodēvēja par liela mēroga provokāciju un sacīja, ka Polija kopš Otrā pasaules kara nav bijusi tuvāk militāram konfliktam. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis vēlāk — 27. septembrī — paziņoja, ka 10. septembrī Polijas virzienā devās 92 Krievijas droni, no kuriem daudzus Ukraina notrieca virs savas teritorijas, bet 19 tomēr sasniedza Poliju.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti nesakrīt par kopējo Krievijas dronu skaitu, kas ielidoja Polijā 2025. gada 10. septembrī: daļa avotu min «vairāk nekā 30», citi — «aptuveni divus desmitus», bet Polijas iestādes 12. septembrī precizēja — 21 drons. Ir pretrunīga informācija par kāda dzīvojamās mājas bojājumiem Lublinas vojevodistē: viena versija vēsta, ka uz mājas uzkritis drons, bet vēlāk plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka bojājumus, iespējams, radījusi Polijas F-16 izšauta raķete. Izmeklēšanas ilgums arī aprakstīts neviennozīmīgi: vairums avotu lieto «vairākus mēnešus», bet vismaz viens izdevums ziņo, ka tā ilgusi «vairāk nekā gadu».
Konteksts
Naktī uz 2025. gada 10. septembri Krievijas droni šķērsoja Polijas gaisa telpu — tas tika raksturots kā pirmais šāda mēroga masveida ielidošana, un atlūzas tika atrastas daudzos apriņķos, dažiem droniem ielidojot gandrīz 300 km dziļumā no austrumu robežas. Ievērojama daļa dronu Polijā ielidoja no Baltkrievijas, un vismaz viens trāpīja dzīvojamai mājai Lublinas vojevodistē, lai gan vēlāk plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka bojājumus, iespējams, radījusi Polijas F-16 izšauta raķete. Polijas un Eiropas iestādes publiski vainoja Krieviju apzinātā, koordinētā uzbrukumā un noraidīja apgalvojumus par Ukrainas iesaisti; Polijas premjerministrs Donalds Tusks notikušo nodēvēja par masveida provokāciju. Pēc Polijas lūguma NATO aktivizēja Ziemeļatlantijas līguma 4. pantu, un no 13. septembra Polijā sāka jaunu misiju «Eastern Sentry»; pirmo reizi dronu iznīcināšanai tika izmantota NATO aviācija, un vismaz četras Polijas lidostas uz laiku tika slēgtas.