Jaoslavā polis dūrienu uzbrukumā nogalināts priesteris; ievainotais garīdznieks piedeva uzbrucēju
24. septembrī Jaoslavā (Polijā) Benediktīņu mūķeņu klostera teritorijā 31 gadu vecais Ukrainas pilsonis Igors M. nodūra cilvēkus, nogalinot priesteri Staņislavu Zbojnoviču un ievainojot vēl četrus cilvēkus. Divas dienas vēlāk klostera atjaunotajā dievkalpojumā viens no ievainotajiem — tēvs Adrians — ar pārsietu galvu un roku un zilumiem uz sejas nolasīja sprediķi, publiski piedeva uzbrucējam un aicināja ticīgos neuzvelt visiem ukraiņiem vainu par vienas personas rīcību.
Galvenais
- 24. septembrī Jaoslavas Benediktīņu mūķeņu klosterī 31 gadu vecais Ukrainas pilsonis Igors M. veica uzbrukumu ar nazi, nogalinot priesteri Staņislavu Zbojnoviču un ievainojot vēl četrus cilvēkus
- Psihiatriskā ekspertīze konstatēja Igoram M. akūtu polimorfu psihotisku traucējumu pazīmes, kas viņa pašreizējā stāvoklī neļauj piedalīties procesuālajās darbībās, tostarp nopratināšanā
- 26. septembrī Jaoslavas apgabaltiesa Igoru M. atstāja apcietinājumā uz trim mēnešiem, kas jāizcieš slimnīcā; prokuratūra viņam izvirzījusi apsūdzības slepkavībā, slepkavības mēģinājumā un smagu miesas bojājumu nodarīšanā
- 26. septembrī klosteris tika atjaunots ticīgo apmeklēšanai; ievainotais tēvs Adrians sestdienas Misē ar pārsietu galvu un roku un redzamiem zilumiem publiski piedeva uzbrucējam arī nogalinātā tēva Staņislava vārdā
- Tēvs Adrians aicināja ticīgos lūgties par nogalināto, par slimnīcā cīņā par dzīvību esošo priesteri Mareku un par uzbrucēju, lai tas 'saņemtu atgriešanās žēlastību'
- Tēvs Adrians lūdza Polijas ticīgos neuzvelt visiem ukraiņiem vainu par uzbrucēja rīcību, uzsverot, ka ļaunumu pastrādājusi konkrēta persona
- Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis notikušo nodēvēja par 'briesmīgu noziegumu' un pauda līdzjūtību upura ģimenei, bet Ukrainas vēstnieks Polijā Vasils Bodnars paziņoja, ka pēc sākotnējiem datiem uzbrukumam nebija nacionāla (etniska) motīva
Kāpēc tas ir svarīgi
Uzbrukumu Polijā veica Ukrainas pilsonis, kas palielina kolektīvas vainas uzlikšanas risku ukraiņu kopienai un var saasināt Ukrainas un Polijas attiecības, kas jau ir saspringtas vēstures atmiņas jautājumu dēļ. Ievainotā priestera Adriana piedošana un atklāts aicinājums neizplatīt vainu uz visiem ukraiņiem tieši vērsts uz šo kopienas un diplomātisko risku mazināšanu. Ukrainas prezidenta un vēstnieka iesaiste liecina, ka Kijiva uzbrukumu uztver kā potenciālu bilaterālo saspīlējumu cēloni.
Kas notika
24. septembrī 31 gadu vecais Ukrainas pilsonis Igors M. Jaoslavas Benediktīņu mūķeņu klosterī uz Benedyktyņskas ielas uzbruka cilvēkiem ar nazi. Uzbrukumā tika nogalināts priesteris Staņislavs Zbojnovičs, bet vēl četri cilvēki tika ievainoti, tostarp priesteri Adrians un Mareks, kurš palika slimnīcā cīņā par dzīvību. Pirms uzbrukuma Igors M. bija ieradies Polijā no Vācijas ar nodomu atgriezties Ukrainā, bet Korčovas robežpārejas punktā viņš netika ielaists, jo viņa automašīnai nebija derīgas apdrošināšanas; transportlīdzeklis tika evakuēts uz Jaoslavu, kur viņš drīz pēc tam veica uzbrukumu. 26. septembrī Jaoslavas apgabaltiesa Igoru M. atstāja apcietinājumā uz trim mēnešiem, kas jāizcieš slimnīcā; prokuratūra viņam izvirzījusi apsūdzības slepkavībā, slepkavības mēģinājumā un smagu miesas bojājumu nodarīšanā, un viņam draud mūža ieslodzījums. Forensiskie psihiatri konstatēja Igoram M. akūtas polimorfas psihotiskas saslimšanas simptomus, un viņa pašreizējais stāvoklis neļauj viņam piedalīties procesuālajās darbībās, tostarp nopratināšanā. Divas dienas pēc uzbrukuma, 26. septembrī, klosteris tika atjaunots ticīgo apmeklēšanai, un sestdienas Misē viens no ievainotajiem — tēvs Adrians — ar pārsietu galvu un roku un redzamiem zilumiem nolasīja sprediķi.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visas pieejamās avotu ziņas ir ukraiņu valodā (ukraiņu mediji un aģentūras). Stāstījumā uzsvērta uzbrucēja identitāte kā Ukrainas pilsonis, un lielākā daļa satura veltīta tēva Adriana sprediķim — viņa piedošanai, aicinājumam poļiem neuzvelt visiem ukraiņiem vainu un lūgumam turpināt atbalstīt ukraiņus pēc 2022. gada pilna mēroga iebrukuma. Tāpat prominenti citēti oficiālie Ukrainas balsis: prezidents Zelenskis, kas notikušo nosaucis par 'briesmīgu noziegumu', un vēstnieks Bodnars, kas norādījis uz nacionāla motīva neesamību, tādējādi akcentējot Kijivas vēlmi nošķirt šo uzbrukumu no ukraiņu tautas kopumā. Juridiskie faktori (apsūdzības, trīs mēnešu apcietinājums slimnīcā, iespējamais mūža ieslodzījums) atspoguļoti faktiskā, neitrālā manierē. Kopējā kadra uzmanības centrā ir Polijas un Ukrainas kopienu attiecības, uzbrukumu uztverot kā šo attiecību noturības pārbaudi.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras ziņojumos par kopējo cietušo skaitu: daļa ziņo, ka uzbrukumā tika skarti pieci cilvēki (viens nogalināts un četri ievainoti), citi — ka cietušie bija četri cilvēki (viens nogalināts un trīs ievainoti) vai pieci ievainot plus viens nogalināts. Galvenā neskaidrība ir par to, vai nogalinātais priesteris ir iekļauts ievainoto/kopējā cietušo skaitā.
Konteksts
Uzbrukums notika Benediktīņu mūķeņu klosterī uz Benedyktyņskas ielas Jaoslavā, Piekarpatu vojevodistē. Pirms uzbrukuma aizdomās turamais bija ieradies Polijā no Vācijas, cerot atgriezties Ukrainā; Korčovas robežpārejas punktā viņš tika izraidīts, jo viņa automašīnai nebija derīgas apdrošināšanas, un tā tika evakuēta uz Jaoslavu. Liecinieki ziņoja, ka dažas stundas pirms uzbrukuma vīrs lūdza kādu no priesteriem naudu un saņnēma atteikumu. Tēvs Adrians atgādināja, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ukraiņi ieradās klosterī un saņnēma vietējo iedzīvotāju palīdzību, un aicināja šo atbalstu turpināt. Polijas mediji ziņoja, ka pēdējos mēnešos pieaug uzbrukumu skaits pret ukraiņiem Polijā, kas notiek bilaterālo attiecību saspīlējuma apstākļos vēstures atmiņas strīdu dēļ.