ArcelorMittal Krivijriha sāk pilnīgu rūpnīcas apturēšanu pēc Krievijas raķešu triecieniem
ArcelorMittal Kryvyi Rih, lielākais Ukrainas kalnrūpniecības un metalurģijas uzņēmums ar pilnu ražošanas ciklu, sāk pāreju uz „aukstās apturēšanas” režīmu pēc četriem Krievijas raķešu triecieniem, kuros gāja bojā seši darbinieki un vairāk nekā 18 tika ievainoti. Process ilgs aptuveni divus mēnešus un beigsies ar rūpniecisko aktīvu saglabāšanu, lai pēc kara beigām varētu atjaunot darbību. Ģenerāldirektors Mauro Longobardo uzsvēra, ka ArcelorMittal grupa neatstāj Ukrainu.
Galvenais
- ArcelorMittal Krivijriha sāk pāreju uz „aukstās apturēšanas” režīmu, kas ilgs aptuveni divus mēnešus.
- Lēmums pieņemts pēc četriem Krievijas raķešu triecieniem pret uzņēmumu.
- Triecienos gāja bojā seši darbinieki; vairāk nekā 18 tika ievainoti (daļa avotu norāda tieši 18).
- Primāro metalurģijas ražošana triecienu rezultātā tika apturēta.
- Pārejas mērķis ir sagatavot drošu ražošanas apturēšanu un konservēt rūpnieciskos aktīvus līdz karadarbības beigām.
- Ģenerāldirektors Mauro Longobardo paziņoja, ka ArcelorMittal grupa neatstāj Ukrainu un pēc kara beigām sāks dialogu ar Ukrainas valdību par darba atjaunošanu.
Kāpēc tas ir svarīgi
ArcelorMittal Krivijriha ir lielākais Ukrainas kalnrūpniecības un metalurģijas uzņēmums ar pilnu ražošanas ciklu, tāpēc tā darbības apturēšana ir stratēģiski nozīmīga. Starptautisks uzņēmums ir atzinīgi novērtējis, ka kara laikā nav iespējams droši turpināt ražošanu, kas liecina par Krievijas atkārtoto triecienu radīto ilgtermiņa spiedienu uz Ukrainas smago rūpniecību. Sešu darbinieku bojāeja un vairāk nekā 18 ievainoto parāda triecienu cilvēcisko cenu.
Kas notika
ArcelorMittal Krivijriha sāka pāreju uz „aukstās apturēšanas” režīmu pēc četriem Krievijas raķešu triecieniem pret rūpnīcu. Triecienos gāja bojā seši darbinieki un tika ievainoti vairāk nekā 18 cilvēku; primārā metalurģijas ražošana tika apturēta. Pārejas process ilgs aptuveni divus mēnešus un ietver sagatavošanos drošai ražošanas apturēšanai, pašu apturēšanu un rūpniecisko aktīvu konservāciju. Uzņēmuma mērķis ir saglabāt aktīvus, lai pēc karadarbības beigām varētu atjaunot darbību. Ģenerāldirektors Mauro Longobardo uzsvēra, ka ArcelorMittal grupa neatstāj Ukrainu un pēc kara beigām plāno dialogu ar Ukrainas valdību par darba atsākšanu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji lēmumu par „aukstās apturēšanas” ieviešanu saista tieši ar Krievijas raķešu triecieniem pret uzņēmumu. Ziņojumos uzsvērta gan cilvēciskā cena — bojāgājušie un ievainotie darbinieki — gan stratēģiskās sekas Ukrainas lielākajam kalnrūpniecības un metalurģijas uzņēmumam.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par ievainoto darbinieku skaitu: daļa (Укрінформ, ЛІГА.net LB.ua) ziņo par „vairāk nekā 18” ievainotajiem, bet Інтерфакс-Україna norāda tieši 18. Pārējos galvenajos faktos avoti būtībā sakrīt.
Konteksts
ArcelorMittal Krivijriha ir lielākais Ukrainas kalnrūpniecības un metalurģijas uzņēmums ar pilnu ražošanas ciklu — no rūdas ieguves līdz gatavajiem velmējumiem. Kopš pilna mēroga kara sākuma ArcelorMittal grupa ir sniegusi Ukrainai vairāk nekā 700 miljonu ASV dolāru finansiālu atbalstu, un Krivijrihas rūpnīca no savām rezervēm investējusi aptuveni 500 miljonus dolāru darbības uzturēšanai. Augusta beigās Krievija pastiprināja triecienus pret kalnrūpniecības un metalurģijas uzņēmumiem: „Zaporizhstal” pilnībā apturēja ražošanu, bet ArcelorMittal Krivijriha bija spiesta samazināt daļu no ražošanas jaudām. Pašlaik aptuveni 90% Ukrainas metalurģijas ražošanas nedarbojas; sliktākajā scenārijā ekonomiskie zaudējumi var sasniegt 7% no IKP, un katra darbavieta nozarē nodrošina līdz astoņām darbavietām saistītajās nozarēs. Septembra beigās ArcelorMittal jau paziēgāja, ka nespēj droši un stabili atjaunot darbību Krivijrihas rūpnīcā pēc Krievijas raķešu triecienu sērijas.