Tramps aicina Franciju slēgt robežas; protesti izplatās vairākās pilsētās
ASV prezidents Donalds Tramps savā Truth Social platformā aicināja Franciju slēgt robežas un apgalvoja, ka imigrācija "iznīcinājusi šo kādreiz lielo valsti". Sestdien, 17. oktobrī, desmitiem Francijas pilsētu notika masu protesti, kuros gāja vairāk nekā pusmiljons cilvēku; nelielas radikālas grupas uzbruka valdības ēkām, aplaupīja veikalus un aizdedzināja ēkas, tostarp Limožas 143 gadus veco rātsnama jumtu. Iekšlietu ministrs Lorāns Nīnezs ziņoja par vairāk nekā 500 ievainotiem policistiem un gandrīz 1800 aizturētajiem; līdzīgi protesti notika Briselē, Ljēžā un Milānā. Francijas prezidents Emanuels Makrons bija paredzējis vērsties pie tautas vakarā plkst. 20:00.
Galvenais
- Tramps savā Truth Social platformā aicināja Franciju slēgt robežas un imigrāciju nodēvēja par iemeslu, kas "iznīcinājis šo kādreiz lielo valsti"
- 17. oktobra demonstrācijās desmitiem Francijas pilsētu, tostarp Parīzē, Lionā, Marseļā, Bordo un Lillē, pulcējās vairāk nekā pusmiljons cilvēku
- Limožā ugunsgrēks iznīcināja 143 gadus vecā rātsnama jumtu; mērs Gijoms Gerēns to nodēvēja par tīšu dedzināšanu
- Iekšlietu ministrs Lorāns Nīnezs ziņoja par vairāk nekā 500 ievainotiem tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem un gandrīz 1800 aizturētajiem, tostarp rekorddaudz — 855 — Parīzē
- Premjerministrs Sebastjans Lekornū vainoja "ārkārtēji kreisos" spēkus un Žana-Luka Meļanšona partiju La France insoumise; Meļanšons atbildēja, vainojot valdību
- Līdzīgi protesti notika Briselē, Ljēžā un Milānā
- Makronam bija paredzēts uzrunāt nāciju svētdienas vakarā plkst. 20:00 pēc vietējā laika
Kāpēc tas ir svarīgi
Trampa publiska iejaukšanās Francijas iekšpolitikā — imigrācijas saukšana pie atbildības un robežu slēgšanas aicināšana — ir pretrunā ar to, kā Francijas un starptautiskie mediji skaidro protestus, norādot uz nevienlīdzību, valsts izdevumu samazinājumu un dzīves dārdzību. Postījumu mērogs — 143 gadus veca rātsnama aizdegšana, līdz pat 100 aplaupītu veikalu Bordo, vairāk nekā 500 ievainotu policistu un gandrīz 1800 aizturēto — padara šos nemierus par lielākajiem Francijā pēdējo gadu laikā, pēc The New York Times vērtējuma. Nemieri izplatījās arī Briselē, Ljēžā un Milānā, liecinot par kustības rezonansi ārpus Francijas robežām. Makrona vakara uzruna valstij liecina, ka valdība situāciju uzskata par nacionālu krīzi, un tas viss notiek 2027. gada prezidenta vēlēšanu priekšvakarā, kurās Makrons nevar kandidēt.
Kas notika
Sestdien, 17. oktobrī, desmitiem Francijas pilsētu — Parīzē, Lionā, Marseļā, Bordo un Lillē — notika masu demonstrācijas, kurās pulcējās vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Lielākā daļa demonstrāciju bija mierīgas, taču nelielas radikālas grupas uzbruka valdības ēkām, policistiem un viņu transportlīdzekļiem, kā arī aplaupīja veikalus un lielveikalus. Limožā ugunsgrēks iznīcināja 143 gadus vecā rātsnama jumtu; mērs Gijoms Gerēns to raksturoja kā tīšu dedzināšanu un draudēja atkāpties, ja pilsēta nesaņems vienu miljonu eiro remontam. Lionā aršināts tika Place Bellecour tūrisma birojs; Marseļā protestētāji iekļuva rātsnamā un sabojāja policijas iecirkni; Bordo maskēts pūlis iekļuva prefekta rezidencē, un mērs Tomā Kaznavs ziņoja par līdz pat 100 aplaupītiem veikaliem; Lillē tika ieņemts rātsnams un vairāki veikali tika aizdedzināti. Francijas iekšlietu ministrs Lorāns Nīnezs ziņoja, ka vairāk nekā 500 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki tika ievainoti un gandrīz 1800 cilvēku tika aizturēti, tostarp rekordliels skaits — 855 — Parīzē. Viens protestētājs Parīzē nomira no sirdslēkamjstrāvas, ziņoja Reuters. Francijas premjerministrs Sebastjans Lekornū vainoja "ārkārtēji kreisos" spēkus un La France insoumise partiju; Žans-Luks Meļanšons atbildēja, vainojot valdību un apgalvojot, ka Lekornū "nes atbildību par haosu". Makrons, kas bija paredzējis uzrunāt nāciju vakarā plkst. 20:00 pēc vietējā laika, iepriekš rakstīja platformā X, ka visi, kas uzbruka un laupīja, tiks sodīti. ASV prezidents Donalds Tramps savā Truth Social ierakstā aicināja Franciju slēgt robežas, apgalvojot, ka imigrācija "iznīcinājusi šo kādreiz lielo valsti". Līdzīgi protesti notika arī Briselē, kur 500–600 cilvēku pie Briseles-Dienvidu stacijas meta priekšmetus uz policiju, Ljēžā un Milānā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visas trīs pieejamās avotu ziņas ir ukraiņu valodā, tāpēc salīdzinājums ar citiem reģionālajiem rakursiem nav iespējams no dotā materiāla. Ukrainas mediji izceļ Trampa iejaukšanos un "Francija deg" formulējumu virsrakstos, tulkojot un pastiprinot viņa Truth Social ierakstu. Vienlaikus ukraiņu ziņojumos Trampa imigrācijas skaidrojums tiek likts blakus Francijas un starptautisko mediju skaidrojumam par nemieru cēloņiem — nevienlīdzību, valsts izdevumu samazinājumu un dzīves dārdzību.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras vairākos punktos. Daļa ziņo, ka Trampa ieraksts publicēts Truth Social, bet viens avots apgalvo, ka tas publicēts X tīklā. Limožas rātsnama vecums tiek raksturots vai nu kā 143 gadi, vai kā 19. gadsimta ēka. Aizturēto skaits atšķiras: iekšlietu ministrs Nīnezs ziņoja par gandrīz 1800 aizturētajiem valstī un 855 Parīzē, bet premjerministra Lekornū citāts no viena avota min aptuveni 1200. Ievainoto tiesībsargājošo iestāžu darbinieku skaits arī atšķiras: Nīnezs ziņoja par vairāk nekā 500, bet Lekornū citēts ar 150. 17. oktobra demonstrāciju apmeklētāju skaits tiek vērtēts atšķirīgi — Francijas valdība lēsa aptuveni 550 000, bet organizatori apgalvoja aptuveni 800 000.
Konteksts
Protesti sākās septembrī kā sūdzības par skolu apstākļiem un pedagogu trūkumu strādnieku rajonos, vēlāk pārvēršoties kustībā pret nevienlīdzību, valsts izdevumu samazinājumu un dzīves dārdzību. Premjerministrs Sebastjans Lekornū un daļa Francijas valdības vainoja "ārkārtēji kreisos" spēkus un La France insoumise vardarbībā; Žans-Luks Meļanšons savukārt vainoja valdību. Tramps nemieru cēloni sauca par imigrāciju, kamēr Francijas un starptautiskie mediji norādīja uz nevienlīdzību, valsts izdevumu samazinājumu un dzīves dārdzību — šī cēloņu skaidrojuma atšķirība ir viens no ziņojumu uzsvariem. Žanam-Lukam Meļanšonam ir iespēja sasniegt 2027. gada prezidenta vēlēšanu otro kārtu, un pašreizējais prezidents Makrons nevar kandidēt, kas palielina politisko svaru visām iesaistītajām pusēm.