Publicēts: · Atjaunināts:

KIIS aptauja: pēc ASV un Krievijas vienošanās par dīzeļdegvielu Zelenska atbalsts pieaudzis līdz 54%

Kijivas Starptautiskās socioloģijas institūta (KIIS) 8.–16. oktobra aptauja uzrādīja, ka 54% ukraiņu uzticas prezidentam Volodimiram Zelenskim, bet 41% neuzticas. Pirms ASV un Krievijas vienošanās par sankciju atvieglošanu Krievijas dīzeļdegvielas eksportam uzticēšanās rādītājs bija 43%, bet pēc tās pieauga līdz 57%. KIIS pētnieki pieļauj, ka pieaugums atspoguļo "apvienošanos ap karogu" reakciju uz ASV spiedienu pret Ukrainu, taču brīdina, ka šī efekta ilgums nav zināms.

Galvenais

  • KIIS aptauja: 54% respondentu uzticas Zelenskim, 41% neuzticas
  • 8.–9. oktobrī (pirms vienošanās) Zelenskim uzticējās 43%, bet 52% neuzticējās
  • 10.–16. oktobrī (pēc vienošanās) uzticēšanās pieauga līdz 57%, neuzticēšanās kritās līdz 39%
  • Aptaujā piedalījās 1031 Ukrainas pilsonis no valdības kontrolētās teritorijas; okupēto teritoriju iedzīvotāji un pēc 24.02.2022. aizbraukušie netika iekļauti
  • KIIS pieļauj, ka uzticēšanās pieaugums ir "apvienošanās ap karogu" efekts pēc ASV spiediena uz Ukrainu
  • KIIS norāda, ka bez dīzeļdegvielas vienošanās uzticēšanās Zelenskim, iespējams, pirmo reizi būtu noslīdējusi zem 50%
  • Statistiskā kļūda: līdz 4,0% rādītājiem ap 50%, 3,4% ap 25%, 2,4% ap 10% un 1,7% ap 5%

Kāpēc tas ir svarīgi

Aptauja liecina par ievērojamu īstermiņa atbalsta pieaugumu Zelenskim pēc ASV un Krievijas vienošanās par sankciju atvieglošanu Krievijas dīzeļdegvielas eksportam. KIIS pētnieki šo pieaugumu skaidro ar iespējamu "apvienošanās ap karogu" efektu, reaģējot uz ASV spiedienu pret Ukrainu, taču uzsver, ka šī efekta ilgums pagaidām nav zināms. Rezultāti var ietekmēt politisko vidi ap sarunām par Krievijas enerģētikas eksportu un tālāko kara gaitu.

Kas notika

Kijivas Starptautiskās socioloģijas institūts (KIIS) publicēja 8.–16. oktobra aptaujas rezultātus par uzticēšanos prezidentam Volodimiram Zelenskim. Kopumā 54% respondentu norādīja, ka uzticas prezidentam (22% "pilnīgi" uzticas un 32% "drīzāk" uzticas), bet 41% pauda neuzticēšanos (24% "pilnīgi" neuzticas un 17% "drīzāk" neuzticas). Intervēšana notika ar datorizētu telefoninterviju (CATI) metodi, izmantojot nejaušu mobilo tālruņu numuru izlasi visos Ukrainas reģionos valdības kontrolētajā teritorijā. Aptaujā piedalījās 1031 Ukrainas pilsonis vecumā no 18 gadiem; okupēto teritoriju iedzīvotāji un pēc 2022. gada 24. februāra aizbraukušie izlasē netika iekļauti. Formālā statistiskā kļūda nepārsniedz 4,0% rādītājiem ap 50%, taču KIIS norāda, ka kara apstākļu dēļ pastāv papildu sistemātiska nobīde, lai gan rezultāti saglabā augstu reprezentativitāti. Īpaši svarīga ir dinamika: 8.–9. oktobrī, pirms ASV un Krievijas vienošanās par sankciju atvieglošanu Krievijas dīzeļdegvielas eksportam, uzticēšanās Zelenskim bija 43%, bet neuzticēšanās – 52%. 10.–16. oktobrī, pēc vienošanās, uzticēšanās pieauga līdz 57%, bet neuzticēšanās kritās līdz 39%. KIIS pētnieki šo pieaugumu skaidro ar "apvienošanās ap karogu" efektu pēc ASV spiediena uz Ukrainu. Vienlaikus institūts pieļauj, ka bez šī notikuma uzticēšanās Zelenskim, iespējams, pirmo reizi būtu noslīdējusi zem 50%, un atzīst, ka efekta ilgums pagaidām nav prognozējams.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji (hromadske, NV, Ukrinform) aptaujas rezultātus saista ar ASV un Krievijas vienošanās radīto iekšpolitisko efektu, uzsverot uzticēšanās pieaugumu Zelenskim un iespējamo "apvienošanās ap karogu" reakciju uz ASV spiedienu. Tāpat uzmanības centrā ir Zelenska paša kritiskā reakcija uz ASV lēmumu atjaunot Krievijas naftas produktu eksportu, ko viņš raksturojis kā acīmredzamu vājumu, ja sankcijas tiek atvieglotas bez skaidra ilgtermiņa deeskalācijas nolīguma. Konteksts aptver sankciju jautājumus, Krievijas kara finansēšanu un spiedienu uz Ukrainu.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Angļu valodas avotu ietvars fokusējas uz aptaujas skaitlisko pārmaiņu uzticēšanās un neuzticēšanās rādītājos, identificējot dīzeļdegvielas vienošanos un ASV spiedienu kā kontekstu. Tāpat tiek uzsvērts KIIS pētnieku brīdinājums par "apvienošanās ap karogu" efekta nenoteikto ilgumu, liekot uzsvaru uz rezultātu fragmentāro un īstermiņa raksturu.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti ziņo par vieniem un tiem pašiem aptaujas skaitļiem, taču KIIS interpretācijā ir iekšēja spriedze: vienlaikus tiek teikts, ka uzticēšanās pieauga pēc vienošanās un ka bez vienošanās un ASV spiediena uzticēšanās Zelenskim, iespējams, pirmo reizi būtu noslīdējusi zem 50%. Šīs abas tēzes nav pretrunīgas faktu līmenī, bet atspoguļo dažādus akcentus novērtējumā: cik lielā mērā pieaugumu noteica paša vienošanās fakts.

Konteksts

ASV prezidents Donalds Tramps 9. oktobrī sociālajos tīklos paziņoja, ka ar ASV piekrišanu Krievija nekavējoties laidīs pasaules tirgū 300 000 tonnu dīzeļdegvielas un turpmāk būtiski palielinās dīzeļdegvielas eksportu. Pēc tam ASV Finanšu ministrija izdeva atļauju līdz 2027. gada 7. aprīlim veikt Krievijas izcelsmes dīzeļdegvielas pārdošanu, piegādi, izkraušanu un importu. Zelenskis kritizēja šo lēmumu, saucot to par "acīmredzamu vājumu" bez skaidra ilgtermiņa deeskalācijas nolīguma, un pauda uzskatu, ka Krievijas dīzeļdegvielas eksporta atļaušana nodrošina papildu līdzekļus kara finansēšanai. KIIS atzīmē, ka augusta beigās / septembra sākumā uzticēšanās un neuzticēšanās rādītāji Zelenskim bija pilnīgi identiski oktobra mērījumiem, kas liecina, ka maiņa notika aptaujas laukuma ietvaros.