Norvēgija pieprasa Financial Times labot publikāciju par Putina domāmi
Norvēgijas premjermīsters Jonas Gahr Støre noliedzēja Financial Times ziņojumu, ka Volodimirs Putins sarunā ar viņu un Somijas prezidentu Aleksandru Stubbu lielāko daļu laika veltīja viduslaiku slāvu vēsturei. Norvēgija pieprasīja izdevumam publikāciju labot vai publicēt noliegumu, taču Financial Times to atteicās darīt, norādot uz saviem žurnālistikas principiem.
Galvenais
- 27. oktobrī Jānis Gārs Støre un Aleksandrs Stubbs telefona sarunā ar Volodimiru Putinu runāja apmēram 90 minūtes.
- Saruna tika plānota mazāk par 30 minūtēm, un tā notika ar tulkotāja starpniecību.
- Støre un Stubbs vēlējās apspriest deeskalāciju, Krievijas karaspēka karadarbības beigšanos, drošības garantijas Ukrainalai, infrastruktūras aizsardzību, karavīru apmaiņu un Eiropas saziņas kanālu ar Krieviju.
- Støre sacīja, ka runātāju laiks tika sadalīts aptuveni vienādi un Putins sarunā nedominēja.
- Financial Times, atsaucoties trim anonīmiem avotiem, rakstīja, ka Putins lielāko daļu sarunas veltīja slāvu vēstures un konflikta ar Ukrainu vēsturisko skaidrojumu izklāstam.
- Norvēgija pieprasīja Financial Times labot publikāciju vai publicēt noliegumu, але Financial Times відмовилася це робити.
Kāpēc tas ir svarīgi
Strīdā ir runāts par to, vai sarunas galvenais фокус — jõrjestamine unauses, kā lõpetada karа, vaikа vai Putina vēsturiskais naratīvs. Eiropas līderu versija liecina, ka viņi izteica savas pozīcijas, Pуtins uz to atbildēja un runātāju laiks tika sadalīts diezgan vienādi. Tas ir nozīmīgi, jo telefona saruna notika pirms ASV vadītajām mieroqu negotiations un tās tēmas ietveroja deeskalāciju, drošības garantijas, infrastruktūras aizsardzību un karavīru apmaiņu.
Kas notika
27. oktobrī Norvēgijas premjermīsters Jānis Gārs Støre un Somijas prezidents Aleksandrs Stubbs telefona sarunā ar Volodimiru Putinu runāja apmēram 90 minūtes. Sākotnēji saruna bija plānota mazāk par 30 minūтēм; части no tā bija veltīta tulkošanai ar tulkotāja palīdzību. Eiropas līderi izteica savas pozīcijas un vēlējās Putina reakciju. Sarunā tika apspriesti deeskalācija, Krievijas karaspēka karadarbības beigšanās, garantijas drošībai pēc iespējamā miera nolīguma, uzbrukumu Ukrainian enerģētikas infrastruktūrai un grauda eksporta kuģiem pārtraukšana, iespējamais karavīru apmaiņa process un Eiropas saziņas kanāla izveide ar Krieviju. Støre un Stubbs piedalījās kā savu valstu līderi, nevis Eiropas vērsnīcā, un pēc sarunas informēja Volodimiru Zelenski. Eiropas Komisija bija iepriekš informēна.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukraiна apsaimniekotā materiāla galvenā uzmanība ir pievērsta tam, kāda bija sarunas programma un vai Eiropas līderi sekmīgi aizstāvēja piedāvājumus par karа beigšanos un Ukrainas intereseem. Īpaši izcelta drošības garantijas, aizsardzība pret uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai та zemesgrazības kuģiem, karavīru apmaiņa iespējas un Eiropas kanāla izveide. Novērtējot arī ietekmi uz vēlākās Amerikas Savienoto Valstu vadītās pārrunas.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskā līdzpārlūkošana galvenokārt koncentrējas uz mediju strīdu starp Norvēgijas premjermīstru un Financial Times par європейisko līderu sarunas saturu un balansu. Eiropas līderu skatījumā uzmanība pievērsta saviem piedāvājumiem, Putina atbildes, aptuveni vienādajam runāšanas laikam un tulkotāja izmantošanai.
Kur atspoguļojums atšķiras
Financial Times, atsaucoties trim anonīmiem avotiem, ziņoja, ka Putins lielāko daļu sarunas veltīja viduslaiku slāvu vēstures un vēsturisko skaidrojumu par konfliktu ar Ukrainu izklāstam, а не мирному врегулюванню. Støre категорично спростував цю версію: за його словами, Pуtin попросив можливість викласти власне бачення після того, як учасники представили свої позиції, час розмови був приблизно порівний, і Путін не домінував. Норвезька сторона попросила Financial Times виправити публикацію або опублікувати спростування, але видання відмовилося; конкуруючі версії залишилися нерозв’язаними.
Konteksts
Дзвінок відбувся напередодні мирних переговорів за посередництва США, запланованих на наступний місяць. Це був перший прямий контакт Путіна з європейськими лідерами, які підтримують Україну, після розмови з Еммануелем Макроном у липні 2025 року. Стьоре і Стубб ініціювали розмову як лідери своїх країн, а не від імені Європи; Європейська комісія була проінформована заздалегідь, а після розмови про її перебіг повідомили Володимира Зеленського.