NATO sāk sarunas par jauniem prasībām militārajam potenciālam līdz 2029. gadam
32 NATO dalībvalstis sākušas sarunas par dokumentu «Politiskās direktīvas», kas ir četru gadu procesa daļa. Projektā pašreizējā variantā paredzēts, ka resursi jāplāno vienam no diviem scenārijiem — lielam karam Eiropā vai mazākām krīzes operācijām — nevis abiem vienlaikus. Sarunas ir agrīnā posmā, un galīgo dokumentu plānot saskaņot līdz februārim.
Galvenais
- Par jaunajiem NATO militāro spēju mērķiem sāk sarunāties 32 dalībvalstis.
- Mērķi nosaka, kādas spēles un bruņojumu savienotajiem jāsniedz konfliktā un kas finansēs to nodrošinājumu.
- Projekta variantā ir spēkā formulējums «vai», kas paredz resursu plānošanu vienam no diviem scenārijiem, nevis abiem.
- Pārrunas ir ļoti agrīnā posmā, un gala dokumentu plānot saskaņot līdz februārim.
- Jaunās prasības NATO militārajam potenciālam plānot apstiprināt līdz 2029. gadam.
- Pārrunas notiek paralлельно з переговорами про документ «Politiskās direktīvas».
- Izmaiņas automātiski neietekmēs pašreizējās NATO operācijas ārpus tās teritorijas, tostarp Kosovā un Irākā.
Kāpēc tas ir svarīgi
Jaunās prasības varētu noteikt, vai NATO un tās dalībvalstis turpmāk plānot resursus vienlaikus lielam karam Eiropā un vairākām krīzes operācijām ārpus alianses teritorijas. Pārmaiņas atbilst ASV spiedienam piešķirt aizsardzībai Eiropā prioritāti, kamēr Eiropas augstākstāvīgie pārstāvji jau brīdina par iespējamu Krievijas iebrukumu līdz 2029. gadam. Vienlaikus ASV pārskata savu militāro klātbūtni Eiropā, un zincreasingie budžeta ierobežojumi varētu apgrūtināt jauno prasību izstrādi.
Kas notika
Trīsdesmit divas NATO dalībvalstis sākušas sarunas par dokumentu «Politiskās direktīvas», kas ir части četru gadu procesa, kura mērķis ir atjaunot NATO militāro potenciālu. Galvenais jautājums ir, kā sadalīt resursus starp lielu karu Eiropā un mazākām krīzes operācijām ārpus alianses teritorijas. Pašreizējais projekta variants izmanto formulējumu «vai», kas nozīmē, ka savienotajiem vajadzēs plānot resursus vienam no diviem scenārijiem, а не для обоих. Līdz 2029. gadam союзники планують затвердити нові вимоги до військового потенціалу. Обговорення про вибір між «і» та «або» перебувають на дуже ранньому етапі, а остаточне узгодження документа очікується до лютого. Зміни не матимуть автоматичного впливу на поточні операції НАТО за кордоном, зокрема місії в Косово та Іраку.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Українські матеріали зосереджуються на пріоритеті протидії Росії, захисті Європи та перегляді американської присутності. Вони наголошують на проєкті «НАТО 3.0», можливому вторгненні Росії до 2029 року та бюджетних обмеженнях, що ускладнюють перегляд. Описуються різні позиції союзників: Південна Європа тяжіє до кризового управління, тоді як США, Північна Європа та союзники на передовій підтримують оборонний пріоритет.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Матеріали Politico та інтерв’ю ЗМІ акцентують механізму перегляру цільових показників і питання про те, чи повинні союзники готуватися до обох сценаріїв. Високопоставлені представники НАТО наголошують, що велика надзвичайна ситуація в Європі матиме пріоритет, але можливість кризового реагування не скасовується. Підкреслюється, що поточні операції в Косово та Іраку не зазнають автоматичного впливу, а остаточне узгодження документа очікується до лютня.
Kur atspoguļojums atšķiras
Статус проєкту різниться між витягами: окремі формулювання подають переговори та документ як підтверджені, а інші — як репортажний проєкт на дуже ранньому етапі.
Konteksts
Pēc aukstā kara beigām NATO galvenokārt koncentrējās uz operācijām ārpus savas teritorijas, tostarp Kosovā, Irākā un Afganistānā. Prasība nodrošināt pietiekami spēku abiem scenārijiem pastāv vismaz 20 gadus. Krievijas pilnajā iebrukumā Ukrainā 2022. gadā liecināja NATO pārskatīt Eiropas aizsardzības prioritātes. Dienvidu Eiropas valstis tradicionāli dod priekšroku NATO partnerībai un krīzu vadībai, savukārt ASV, Ziemeļeiropa un citi «priekšfrontes» sabiedrotie atbalsta aizsardzības prioritāti Krievijas drauda apstākļos. NATO vadība apgalvo, ka krīzes operāciju iespēja netiek atcelta, un lēmums par karaspēku nosūtīšanu paliek politisks.