Krievijas trieciens Kijevas dzelzceļa depo un citiem mērķiem: bojāgājuši vismaz 12 cilvēki
Krievijas spēki naktī no 31. augusta uz 1. septembri ar ballistiskajām un kruīza raķetēm, kā arī droniem veica plašu uzbrukumu Kijevai un Kijivas apgabalam. Ballistiskās raķetes trāpīja Kijevas dzelzceļa depo, nogalinot septiņus cilvēkus, no kuriem seši bija "Ukrzaliznytsia" (Ukrainas dzelzceļa) darbinieki. Kopā ar citviet izpostīto Boryspil un citiem reģistoriem visā Ukrainā bojā gāja vismaz 12 cilvēku, tostarp viens Indijas pilsonis.
Galvenais
- Uzbrukums notika naktī no 31. augusta uz 1. septembri; Krievija izmantoja ballistiskās un kruīza raķetes un 218 Shahed dronus.
- Ukrainas gaisa aizsardzība notrieca piecas ballistiskās raķetes, divas "Banderole" raķetes, piecas Kalibr raķetes un 187 dronus.
- Kijevas dzelzceļa depo nogalināti septiņi cilvēki, no kuriem seši bija "Ukrzaliznytsia" darbinieki; iznīcināta viena dzelzceļa darbnīca.
- Kijevā kopumā nogalināti astrietes cilvēki, bet vēl pieci (tostarp trīs bērni) ievainoti.
- Boryspil (Kijivas apgabalā) bojāgājušo skaits svārstās: pēc prezidenta Zelenska teiktā, četri nogalināji un 13 ievainoti, citos ziņojumos – citi skaitļi.
- Krievija trāpīja arī "Orlivka" robežpārejas punktam uz robežas ar Rumāniju, apturot satiksmi.
- Pēc prezidenta Zelenska teiktā, visā Ukrainā naktī nogalināti 12 cilvēki, tostarpā viens Indijas pilsonis.
Kāpēc tas ir svarīgi
Uzbrukums prasīja lielāko vienā incidentā zināmo dzelzceļa darbinieku dzīvību skaitu – seši "Ukrzaliznytsia" darbinieki bija starp septiņiem nogalinātajiem Kijevas depo. Bojātas vai traucētas kritiskās dzelzceļa un robežpārejas infrastruktūras: Kijevas dzelzceļa depo un Orlivkas robežpārejas punkts uz Rumānijas robežas. Uzbrukuma mērogs – ar ballistiskajām Iskander/KN-23/S-400, kruīza raķetēm un vairāk nekā 200 Shahed droniem vienā nakts kampaņā – parāda Krievijas tāla darbības ieroču daudzveidību. Upuri bija vairākos Ukrainas reģionos – Kijevā, Kijivas apgabalā, Odesas apgabalā un Zaporižžjā – un starp viņiem bija arī ārvalstu pilsonis.
Kas notika
Krievijas spēki naktī no 31. augusta uz 1. septembri ar ballistiskajām un kruīza raķetēm, kā arī droniem veica plašu uzbrukumu Kijevai un Kijivas apgabalam. Uzbrukumā izmantoti Iskander-M/KN-23/S-400 ballistiskās raķetes, Zircon, Kh-31P pretradiācijas raķetes, "Banderole" raķetes un 218 Shahed droni kopā ar "Parodia" mērķu mulsinošiem droniem. Ukrainas gaisa aizsardzība paziņoja, ka notriekusi piecas ballistiskās raķetes, divas "Banderole" raķetes, piecas Kalibr raķetes un 187 dronus; triecieni un atlūzas kritušas 28 vietās, vēl 10 vietās kritušas atlūzas. Ballistiskās raķetes trāpīja Kijevas dzelzceļa depo un citai dzelzceļa infrastruktūrai – iznīcināta viena darbnīca, izcēlušies ugunsgrēki un īslaicīgi apturēta satiksme divos dzelzceļa posmos. Depo nogalināti septiņi cilvēki, no kuriem seši bija "Ukrzaliznytsia" darbinieki; vēl viens dzelzceļa strādnieks hospitalizēts. Kijevā kopumā nogalināti astrietes cilvēki, pieci ievainoti (tostarp trīs bērni). Kijivas rajonos cietuši arī Holosijivas (viens bojāgājušais), Solomjanas (dronu trāciens dzīvojamā mājā) un Dņipro (ugunsgrēki neapdzīvotās vietās). Kijivas apgabalā Boryspil trāpīts piecstāvīgu dzīvojamai mājai un uzņēmumam; par upuru skaitu ziņojumi atšķiras – prezidents Zelenskis minēja četrus bojāgājušos un 13 ievainotos (tostarp bērnu), citi avoti sniedza atšķirīgus skaitļus. Tika trāpīts arī "Orlivka" prāmja robežpārejas punktam uz robežas ar Rumāniju, izraisot ugunsgrēkī un īslaicīgi apturot cilvēku un transportlīdzekļu apstrādi. Citos reģionos Krievija ar KAB bumbām un droniem trācija Odesu un Odesas apgabalu (tūkstošiem ģimeņu palika bez elektrības), bet Zaporižžjā trāciis glābšanas transportlīdzeklim, ievainojot četrus glābējus. Pēc prezidenta Zelenska teiktā, visā Ukrainā naktī nogalināti 12 cilvēki, tostarp viens Indijas pilsonis. Kijevā un Kijivas apgabalā bija izvietoti aptuveni 350 glābēju.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti ziņojumu centrē ap triecienu Kijevas dzelzceļa depo un uzsver zaudējumus "Ukrzaliznytsia" darbinieku vidū – kā galveno avotu minot uzņēmuma vadītāju Oleksandru Percovski. Ziņojumi detalizēti uzskaita sekas pa Kijivas rajoniem (Darnickas, Ortensijs, Solomjanas, Dņipro) un izmanto ieroču klāstu, izceļot gaisa aizsardzības pārtverto objektu skaitu. Depo trieciens tiek ievietots kontekstā ar plašāku Krievijas uzbrukumu modeli "Ukrzaliznytsia" infrastruktūrai, atsaucoties uz ministrijas un mediju datiem par pieaugumu līdz vairākiem simtiem uzbrukumu mēnesī 2026. gada sākumā. Prezidents Zelenskis ir galvenais nacionālo upuru skaita un Boryspilas datu avots, piešķirot ziņojumam oficiālu, "no augšas" pieeju.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras vairākos aspektos. Boryspilas upuru skaits ziņots dažādi: viens avots min četrus bojāgājušos un 13 ievainotos (tostarp bērnu) pēc prezidenta Zelenska teiktā, cits – astoņus ievainotos, vēl cits – divus bojāgājušos un trīs ievainotos pie viena uzņēmuma, vēl vienu bojāgājušo pēc autostāvvietas trāciena. Evakuēto skaits no Boryspilas bojātās ēkas ziņots kā 48 vai 50 cilvēki. Kijevā bojāgājušo skaits ziņots kā septiņi pie depo (seši no tiem – "Ukrzaliznytsia" darbinieki) vienā formulējumā un astrietes kopumā Kijevā citā – tas atspoguļo dažādu tvērumu (depo pret visu pilsētu), nevis pretrunu.
Konteksts
Pēc Kopienu un teritoriju attīstības ministrijas datiem, Krievija 2026. gada pirmajā pusē veica vairāk nekā 1000 uzbrukumu "Ukrzaliznytsia" objektiem, salīdzinot ar aptuveni 82 uzbrukumiem mēnesī 2025. gada pirmajā pusē. Trieciena skartais Kijevas dzelzceļa depo ir daļa no tīkla, kas ir biežs mērķis – "NV" ziņo, ka mēneša uzbrukumu skaits pieauga no 134 janvārī līdz 207 martā 2026. gadā. Odesa un Odesas apgabals tika atsevišķi trāpīts ar KAB bumbām un droniem, atstājot tūkstošiem ģimeņu bez elektrības. "Orlivka" prāmja robežpāreja ir nozīmīgs sauszemes robežpārejas punkts starp Ukrainu un Rumāniju.