Maskavas lidostas aptur darbu otro nakti pēc Zelenska brīdinājuma par Krievijas gaisa telpas bīstamību

Kāpēc tas ir svarīgi

Atkārtoti Krievijas lidostu darba pārtraukumi un simtiem atceltu vai aizkavētu lidojumu signalizē par jaunu traucējumu fāzi Krievijas gaisa telpā. Ukrainas prezidents publiski brīdinājis starptautiskās aviosabiedrības un apdrošinātājus par kara risku virs Krievijas, kas ir būtisks informācijas un juridiskās kampaņas eskalācijas solis. Ukraina pārcēla strīdu uz starptautisko līmeni, oficiāli informējot ICAO un prasot pilnīgu civilo lidojumu aizliegumu virs Krievijas. ICAO atbildēja ar atjauninātu paziņojumu par drošību konflikta zonās, kas apliecina starptautisku Ukrainas identificēto draudu atzīšanu. Krievijas amatpersonas, tostarp Putins, noraidīja brīdinājumus kā "valsts terorismu", un tika ziņots par draudiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Krievijas aviokompāniju akcijas, tostarp Aeroflot, kritās par vairāk nekā 5%, liecinot par taustāmu tirgus reakciju.

Kas notika

Naktī uz 3. septembri Krievijas Federālā gaisa transporta aģentūra (Rosaviatsia) ziņoja par pagaidu ierobežojumiem lidojumu pieņemšanai un izlidošanai vairākās Maskavas reģiona lidostās. Vnukovo un Šeremetjevo apturēja darbību otro nakti pēc kārtas; ierobežojumi tika noteikti arī Žukovska (Ramenskojes) lidostā, savukārt Domodedovo apkalpoja reisus "saskaņojot ar atbildīgajām iestādēm". Agrāk naktī ierobežojumi bija ieviesti arī Gelendžikas, Soču, Penza un Saratovas lidostās. Saskaņā ar Flightradar24 datiem iepriekšējās nakts traucējumu laikā Šeremetjevo tika atcelti 21 lidojums un aizkavēti 235, bet Vnukovo atcelti 22 un aizkavēti 94. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins ziņoja par 37 dronu notriekšanu virzienā uz Maskavu, lai gan atsevišķi avoti minēja 10 dronus.

Notikumi seko Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska 1. septembra publiskajam brīdinājumam aviosabiedrībām, apdrošinātājiem un valstīm, kas joprojām izmanto Krievijas lidostas, ka Krievijas gaisa telpa kļūst pilnīgi bīstama civilajai aviācijai. Zelenskis uzsvēra, ka Ukrana negrasās uzbrukt pasažieru lidmašīnām, bet aicināja starptautiskos uzņēmumus ņemt vērā militāros riskus. 2. septembrī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sbiha paziņoja, ka Ukraina informējusi ICAO par pieaugošajiem draudiem, un infrastruktūras ministrs Mikola Kalašņiks nosūtīja vēstuli ICAO ģenerālsekretāram, aicinot pilnībā aizliegt civilos lidojumus virs Krievijas, atsaucoties uz ANO Hartas 51. pantu.

Rosaviatsia publicēja NOTAM, paziņojot, ka Ukrainas dokumentiem par Krievijas gaisa telpu nav juridiska spēka un tie pārkāpj Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju. Krievijas transporta ministrs Andrejs Nikitins paziņoja, ka iestādes nepārtraukti pastiprina drošības prasības un neļaus nopietnus traucējumus civilajā aviācijā. Vladimirs Putins Zelenska brīdinājumus nodēvēja par "pretenziju uz valsts terorismu" un draudēja ar triecieniem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Pēc brīdinājumiem Krievijas aviokompāniju akcijas kritās, Aeroflot akcijas cenai samazinoties par vairāk nekā 5%. Zelenskis 2. septembrī ziņoja, ka pirmās aviosabiedrības sākušas atteikties no lidojumiem uz Krievijas lidostām.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji ziņojumus strukturē ap Zelenska 1. septembra brīdinājumu kā tiešu Maskavas lidostu slēgšanas cēloni. Virsraksti tieši saista darbības pārtraukumus ar Ukrainas prezidenta publiskajiem paziņojumiem, uzsverot informācijas kara un juridiskās kampaņas jaunu fāzi. Daudzi raksti fokusējas uz diplomātisko eskalāciju, izceļot Ukrainas oficiālo vēršanos ICAO un aicinājumu pilnībā aizliegt civilos lidojumus virs Krievijas. Ukrainas mediji izceļ Putina raksturojumu "valsts terors" un pret to pretnostata pretdezinformācijas centra vadītāja Andrija Kovaļenko paziņojumu, ka šādas apsūdzības ir dīvainas no valsts, kas pati veic terora aktus, vadītāja. Tiek ziņots arī par finansiālo ietekmi uz Krievijas aviācijas nozari, atzīmējot Aeroflot akcijas cenas kritumu par vairāk nekā 5%. Atsevišķs raksts citē žurnālista Simon Schustera viedokli, ka Zelenska vārdi nozīmē iepriekš plānotas operācijas ar AI dronu spiņām Maskavas lidostu bloķēšanai sākumu.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Viens raksts no ārpus Ukrainas esoša avota piedāvāto materiālu klāstā fokusē stāstu uz ICAO atjaunināto paziņojumu par drošības pasākumiem konflikta zonās kā atbildi uz Ukrainas oficiālo brīdinājumu, izceļot daudzpusējās aviācijas drošības dimensiju, nevis Maskavas lidostu slēgšanas.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti nesakrīt par to, cik dronu Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins ziņoja par notriekšanu virzienā uz Krievijas galvaspilsētu naktī uz 3. septembri: vairāki Ukrainas mediji min 37 dronus, bet citi avoti norāda uz 10 droniem.

Otrs būtisks pretrunu avots ir Rosaviatsia paziņojums, ka Krievijas gaisa transports un sauszemes infrastruktūra turpina strādāt plānveidā, apkalpojot arī ārvalstu aviosabiedrību reisus, un ka Ukrainas dokumentiem nav juridiska spēka, pretstatā faktiem par atkārtotiem Vnukovo un Šeremetjevo darba pārtraukumiem naktīs, simtiem atceltu un aizkavētu lidojumu, kā arī Zelenska ziņojumam, ka aviosabiedrības sākušas atteikties no lidojumiem uz Krieviju.

Konteksts

Zelenskis Krievijas gaisa telpas bīstamību skaidroja ar Krievijas karu un Ukrainas atbildes darbībām, izmantojot dronus un raķetes Krievijas gaisa telpā, vienlaikus uzsverot, ka Ukrana negrasās uzbrukt pasažieru lidmašīnām. Ukraina savā vēstulē ICAO ģenerālsekretāram atsaucās uz tiesībām uz pašaizsardzību saskaņā ar ANO Hartas 51. pantu. ICAO paziņojumā īpaši tika minēti tādi draudi civilajai aviācijai kā tālieroču sistēmas, bezpilota lidaparāti, GNSS radiofrekvenču traucējumi un modernas gaisa aizsardzības sistēmas, kā arī atgādināts, ka Čikāgas konvencija aizliedz izmantot ieročus pret civilajām lidmašīnām. Pēc viena citētā ziņojuma, žurnālists no "The Atlantic" raksturoja notikumu kā iepriekš plānotas Ukrainas operācijas sākumu ar AI autonomu dronu spiņām, lai bloķētu Maskavas lidostas.