HUR vadītājs Ivščenko noraida «specdienestu kara» versiju pēc Kijivas šaušanās
Ukrainas Militārās izlūkošanas dienesta (HUR) vadītājs Oļegs Ivščenko intervijā aģentūrai «Ukrinform» pirmo reizi publiski komentēja 2. septembra bruņoto sadursmi starp SBU un HUR darbiniekiem Kijivā. Viņš nosauca incidentu par «nepieņemamu», uzsvēra, ka atbildībai jābūt personiskai, nevis kolektīvai, un noraidīja runas par «specdienestu karu».
Galvenais
- 2. septembra naktī Kijivas Berezņaku rajonā notika apšaude starp SBU un HUR darbiniekiem saistībā ar Krievijas brīvprātīgo korpusa (RDK) komandiera vietnieka Stepana Kapļunova lietu
- HUR vadītājs Oļegs Ivščenko intervijā «Ukrinform» nosauca incidentu par «nepieņemamu» un aicināja atbildību noteikt tikai tiesībsargājošajām iestādēm
- Ivščenko uzsvēra, ka SBU un HUR veic dažādas funkcijas, bet strādā pret kopīgu ienaidnieku nacionālās drošības interesēs
- SBU apgalvoja, ka apšaudē tās darbiniekus uzbrukuši vienas no Ukrainas Aizsardzības spēku vienībām pārstāvji; HUR vienības «Timur» komandieris to nodēvēja par SBU darbinieku nolaupīšanu
- 4. septembrī tiesa atbrīvoja uz personisku galvojumu abu specdienestu darbiniekus, kas tieši piedalījās sadursmē
- DBR un Ģenerālprokuratūras birojs sāka pirmsprocesa izmeklēšanu par apšaudes apstākļiem
- Prezidents Volodimirs Zelenskis nosauca incidentu par kaunu un pieprasīja kadru lēmumus un iekšējās izmeklēšanas SBU un HUR
Kāpēc tas ir svarīgi
Incidents atklāti bruņoti sadūrās divi galvenie Ukrainas drošības un izlūkošanas dienesti kara laikā, kas liecina par nopietnām koordinācijas problēmām. Augstāko amatpersonu, tostarp prezidenta Zelenska, reakcija parāda, ka situācija tiek uztverta kā politiski svarīga un saistīta ar vispārējo specdienestu uzraudzību. Vienlaikus notikums ir saistīts ar plašāku izmeklēšanu par Krievijas specdienestu iespējamo atentāta plānu pret Krievijas opozīcijas pārstāvi Ukrainas teritorijā.
Kas notika
2. septembra naktī Kijivas Berezņaku rajonā (Jurijas Šumskas iela) notika apšaude starp Ukrainas Drošības dienesta (SBU) un Militārās izlūkošanas dienesta (HUR) darbiniekiem. Pēc SBU sniegtās informācijas, apšaude notika izmeklēšanas darbību laikā RDK komandiera vietnieka Stepana Kapļunova dzīvoklī, kur SBU darbiniekus it kā uzbrukuši Aizsardzības spēku vienības pārstāvji. Apšaudē tika iesaistīts SBU specvienības «Alfa» personāls, un sadursmē bija ievainotie. Ģenerālprokuratūras birojs sāka pirmsprocesa izmeklēšanu par draudiem un atentāta mēģinājumu pret tiesībsargājošās iestādes darbinieku. 4. septembrī tiesa abus tiešos sadursmes dalībniekus — SBU un HUR darbiniekus — atbrīvoja uz personisku galvojumu. Valsts izmeklēšanas birojs (DBR) sāka atsevišķu pirmsprocesa izmeklēšanu par konflikta apstākļiem. Šaušanās notika pēc tam, kad 1. septembrī RDK ziņoja par Kapļunova nolaupīšanu viņa mājas pagalmā. Pēc incidenta Kapļunovs tika atbrīvots, un viņš apgalvoja, ka viņa liecības par kontaktiem ar Krievijas FSB tika izspiestas ar psiholoģisku spiedienu un draudiem. SBU, savukārt, publicēja video un ekrānšāviņus, kuros Kapļunovs it kā atzīst FSB saites un gatavošanos atentātam pret Krievijas opozīcijas pārstāvi.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi pieejamie avoti ir ukraiņu valodā un sniedz notikumam iekšējo, institucionālo perspektīvu. Akcentēta ir augstāko Ukrainas amatpersonu — HUR vadītāja Ivčenko, SBU, DBR, Ģenerālprokuratūras biroja un prezidenta Zelenska — loma, kā arī pieprasījumi pēc personiskas atbildības un iekšējām izmeklēšanām. Ukrainas mediji vienlaikus aktualizē saistību ar Krievijas FSB iespējamo atentāta plānu un RDK lomu, piedāvājot pretrunīgus stāstus par Kapļunova FSB kontaktiem.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti neskaidrā ziņā par to, pret kuru Krievijas opozīcijas pārstāvi tika gatavots atentāts: sākotnēji tas tika saistīts ar paša Kapļunova lietu, vēlāk mediji nosauca Amedu Zakajevu, bet SBU vēlāk apgalvoja, ka atentātu gatavoja pats Kapļunovs. Kapļunovs noliedz sadarbību ar FSB un apgalvo, ka viņa liecības tika izspiestas ar spiedienu, savukārt SBU publicēja video un ekrānšāviņus, kuros viņš it kā atzīst FSB saites. Neskaidrs arī paša Kapļunova nolaupīšanas datums — viņa paša izteikumos tas tiek minēts gan kā 23. augusts (cilvēki, kas uzdevās par tiesībsargājošās iestādes darbiniekiem), gan kā 1. septembris (nezināmas personas viņa mājas pagalmā). Strīdīga ir arī sadursmes gaita: pēc SBU versijas tās darbiniekus uzbrukuši Aizsardzības spēku vienības pārstāvji un «Alfa» atbildēja ar ieroču pielietošanu, bet HUR specvienības «Timur» komandieris apgalvo, ka SBU darbinieki «nolaupīja dienas gaismā» HUR komandieri un turēja viņu bez oficiāliem apsūdzības punktiem.
Konteksts
1. septembrī Krievijas brīvprātīgo korpuss (RDK) ziņoja par sava komandiera vietnieka Stepana Kapļunova nolaupīšanu Kijivā. 2. septembra naktī Kijivas Berezņaku rajonā notika apšaude saistībā ar Kapļunova lietu. SBU paziņoja, ka tā kopā ar HUR ir novērsusi Krievijas FSB organizētu terora aktu pret Krievijas opozīcijas kustības līderi, kurš ieradies Ukrainā uz Neatkarības dienas svinībām; mediji vēlāk identificēja paredzēto mērķi kā Amedu Zakajevu. 4. septembrī tiesa atbrīvoja uz personisku galvojumu abu specdienestu darbiniekus, kas tieši piedalījās sadursmē. Prezidents Zelenskis publiski nosauca incidentu par kaunu un pieprasīja kadru lēmumus un iekšējās izmeklēšanas.