Kijevā notikusi apšaude starp SBU un HUR; trīs izlūku dienesta karavīri ievainoti
Kijevas Berezņaku mikrorajonā 1. septembra vakarā un 2. septembra rītā notika divi apšaudes gadījumi, kuros iesaistīti Ukrainas Drošības dienesta (SBU) un Galvenās izlūkošanas direkcijas (HUR) darbinieki. Konflikts izcēlis saistībā ar Krievijas brīvprātīgo kora (RDK) priekšnieka vietnieka Stepaņa Kaplunova aizturēšanu. Trīs HUR karavīri tika ievainoti un hospitalizēti. Abām pusēm izvirzītas aizdomas par smagiem nodarījumiem, un 4. septembrī Pečerskas rajona tiesa izraudzījās preventīvus pasākumus abiem aizdomās turētajiem. Prezidents Zeļenskis nodēvēja incidentu par "absolūti kaunpilnu" un pavēlēja atvaļināt SBU un HUR vadītāju vietniekus.
Galvenais
- 1.–2. septembrī Kijevas Berezņaku masīvā (Dņipro rajons, Juriju Šumskoho iela) notika divi apšaudes gadījumi starp SBU un HUR pārstāvjiem.
- Konflikta cēlonis bija RDK priekšnieka vietnieka Stepaņa Kaplunova aizturēšana – RDK to raksturoja kā nolaupīšanu, bet SBU – kā likumīgu aizturēšanu saistībā ar izmeklēšanu par apvērsumu.
- Trīs HUR karavīri guva ievainojumus (viens viegls, divi vidēji smagi) un tika hospitalizēti.
- 3. septembrī prokurors Ruslavs Kravčenko paziņoja, ka par aizdomām ir paziņots vienam SBU darbiniekam Nazarjam Verholam un vienam HUR karavīram Sergejam Ivanovam.
- 4. septembrī Pečerskas rajona tiesa Ivanovam un Verholam kā preventīvo pasākumu izvēlējās personisko galvojumu, noraidot prokuratūras lūgumu par apcietinājumu.
- Prezidents Zeļenskis nodēvēja incidentu par "absolūti kaunpilnu" un 3. septembrī parakstīja rīkojumu atvaļināt SBU augstāko amatpersonu Oļehu Hramovu; viņš arī paziņoja par SBU un HUR vadītāju vietnieku atvaļināšanu.
- DBR nopublicēja noliegumu tam, ka tā nodevusi Ukrainas specdienestu darbinieku datus Krievijas pusei, un sāka atsevišķu izmeklēšanu par personīgo datu noplūdi.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis incidents ir pirmais atklātais bruņotais sadursme starp divām Ukrainas vadošajām specdienestu iestādēm – SBU un HUR – kara apstākļos un Kijevas ielās. Tas liecina par nopietnām koordinācijas un komandatbildības problēmām drošības sektorā un ir izraisījis politiskas sekas līdz pat prezidenta līmenim, tostarp paziņojumus par SBU un HUR vadības atvaļināšanu. SBU skaidrojums par saikni ar plašāku Krievijas specdienestu vadītu apvērsuma plānu savieno iekšējo konfliktu ar valsts drošības prioritātēm un pretdarbību Krievijas izlūkdienestiem.
Kas notika
1. septembra vakara stundās un 2. septembra rītā Kijevas Dņipro rajona Berezņaku masīvā (Juriju Šumskoho ielā) notika divi apšaudes gadījumi starp SBU un HUR pārstāvjiem netālu no Krievijas brīvprātīgo kora (RDK, kas ir daļa no HUR "Tymur" speciālās vienības) priekšnieka vietnieka Stepaņa Kaplunova dzīvokļa. Trīs HUR karavīri tika ievainoti un hospitalizēti; izmeklēšanu sāka Valsts izmeklēšanas birojs (DBR). 3. septembrī prokurors Ruslavs Kravčenko paziņoja, ka par aizdomām ir paziņots vienam SBU darbiniekam – Nazarjam Verholam (pārkāpjot pilnvaras, kriminālkodeksa 365. panta 2. daļa, sods 3–8 gadi) – un vienam HUR karavīram – Sergejam Ivanovam (uzbrukums tiesībsargājošā iestādes darbinieka dzīvībai, 348. pants, sods 9–15 gadi vai mūža ieslodzījums). 4. septembrī Pečerskas rajona tiesa abiem aizdomās turētajiem kā preventīvu pasākumu noteica personisko galvojumu, noraidot prokuratūras lūgumu par apcietinājumu; Ivanovam galvotājs bija viņa militārās vienības komandieris Zaurs Malaķšenidze, bet Verholam – SBU pretizlūkošanas departamenta vadītājs. Abas tiesas sēdes notika slēgtā režīmā pēc prokurora lūguma. Prezidents Volodimirs Zeļenskis nodēvēja incidentu par "absolūti kaunpilnu" un 3. septembrī parakstīja rīkojumu atlaist SBU Valsts noslēpumu aizsardzības un licencēšanas departamenta vadītāju Oļehu Hramovu, kā arī paziņoja par SBU un HUR vadītāju vietnieku atvaļināšanu pēc iekšējām izmeklēšanām abās struktūrās. Bijušais tautas deputāts Ihors Mosijčuks savā Telegram kanālā publicēja personas datus, ko viņš apgalvoja pieder trim SBU 5. pretizlūkošanas pārvaldes darbiniekiem, aizturētiem pēc pārmijas; blogeri Ihors Lačenko un Serhijs Sternenko apsūdzēja DBR par šo datu noplūdi, ko DBR noliedza un sāka atsevišķu izmeklēšanu par personīgo datu izplatīšanu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņojumus par incidentu galvenokārt vērš caur SBU un HUR institucionālās konfrontācijas un iekšējās sacensības prizmu. Politiķu analītiķis Volodimirs Fesenko raksturo konfliktu kā personīgu un politisku pretnostatījumu starp SBU vadītāju Oleksandru Pokladu un HUR / Prezidenta kancelejas vadītāju Kirilu Budanovu. Tiek piešķirta uzmanība RDK komandiera Denisa Kapustina versijai, ka otro apšaudes posmu 2. septembra rītā atvēra SBU pārstāvji un HUR neatbildēja ar uguni, kā arī paša Kaplunova apgalvojumam, ka viņš tika nolaupīts 23. augustā un spiests atzīties. Plaši tiek atspoguļota arī noplūdes lieta, kurā blogeri apsūdz DBR par datu nodošanu personai, kas ir pakļauta RNB sankcijām par prokrievisku propagandu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Galvenās pretrunas starp avotiem skar incidenta interpretāciju. RDK un pats Kaplunovs raksturo viņa 23. augusta aizturēšanu kā nolaupīšanu ar personām, kas uzdevās par policistiem, važu uzlikšanu un psiholoģisku spiedienu, savukārt SBU to raksturo kā likumīgu aizturēšanu saistībā ar kontrterorisma izmeklēšanu, kurā Kaplunovs sadarbojies. RDK komandieris Kapustins apgalvo, ka 2. septembra rīta apšaudē uguni atvēra SBU, kas šāva zem kājām, un HUR neatbildēja; SBU savukārt apgalvo, ka bruņota grupa uzbruka tās operatīvai izmeklēšanas grupai un tās "Alfa" vienība lietoja ieročus, lai atvairītu bruņotu pretošanos. Aizstāvja Tarasa Borovska sniegtā informācija liecina, ka SBU versijā HUR karavīrs Sergejs Ivanovs "uzbruka pirmais". Vēl viena pretruna saistīta ar apgalvojumiem, ka DBR nodevis SBU darbinieku personas datus prokrieviskam telegrāma kanāla autoram Ihoram Mosijčukam pēc direktora Oleksija Suhačova rīkojuma – DBR to nopublicēti nolicis un sācis izmeklēšanu. Visbeidzot, SBU apgalvo, ka atklājusi FSB organizētu apvērsuma plānu pret Krievijas opozīcijas līderi (mediji saista ar Ahmedu Zakajevu), taču Zakajeva aprindas sacījušas, ka par to uzzinājušas tikai no medijiem.
Konteksts
Krievijas brīvprātīgo korpuss (RDK) ir pakļauts HUR "Tymur" speciālajai vienībai; RDK komandieris Deniss Kapustins apgalvo, ka viņa vadība informēta par un apstiprina Kaplunova kontaktus ar Krievijas pusi. RDK štāba priekšnieks Oleksandrs Fortuna 1. septembrī publiski ziņoja par Kaplunova nolaupīšanu; vēlāk SBU atzina, ka atbild par viņa aizturēšanu 23. augustā, raksturojot to kā likumīgu operāciju, nevis nolaupīšanu. SBU apgalvo, ka Kaplunovs atzinies kontaktos ar FSB un saņēmis uzdevumu organizēt Krievijas opozīcijas līdera (pēc mediju ziņām – Ahmada Zakajeva) un vairāku Ukrainas Aizsardzības spēku karavīru slepkavību, par ko saņemtu samaksu; Kaplunovs to noliedz, apgalvojot, ka atzīšanās gūta ar psiholoģisku spiedienu. HUR vēlāk publiski raksturoja sekojošo noplūžu vilni kā mērķtiecīgu dezinformācijas kampaņu pret dienestu.