Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraida Doneckas iedzīvotājas sūdzību pret Ukrainu
Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi par nepieņemamu Doneckas iedzīvotājas pieteikumu (Maslova v. Ukraine) pret Ukrainu par 2014. gada 9. augustā notikušo dzīvokļa iznīcināšanu artilērijas apšaudē. Tiesa visas sūdzības noraidīja sakarā ar to, ka nav izsmelti valsts iekšējie tiesiskās aizsardzības līdzekļi.
Galvenais
- Lieta zināma kā Maslova v. Ukraine
- Pieteicēja sūdzējās, ka 2014. gada 9. augustā Ukrainas bruņoto spēku artilērijas apšaude iznīcināja viņas dzīvokli Doneckā
- Tiesā pieteicējas intereses pārstāvēja Maskavā praktizējošs advokāts
- ECtHR noraidīja visas sūdzības saskaņā ar Konvencijas 35. panta 1. un 4. punktu par valsts iekšējo līdzekļu neizsmelšanu
- Tiesa atzina, ka Ukraina ir izveidojusi tiesisko ietvaru un specializētas vienības šādu apšaules incidentu izmeklēšanai
- Tiesa konstatēja, ka pārceltie tiesu orgāni ir efektīvi un pieejami
- Pieteicēja nav mēģinājusi vērsties nacionālajās tiesās, lai gan dokumentāri apliecināts, ka viņa regulāri ceļoja no Doneckas uz Ukrainas valdības kontrolēto teritoriju
Kāpēc tas ir svarīgi
ECtHR secināja, ka Ukraina ir izveidojusi nepieciešamo tiesisko ietvaru un specializētas vienības, kas spēj izmeklēt līdzīgus apšaules incidentus, un ka pārceltie tiesu orgāni ir efektīvi un pieejami. Tiesa uzskatīja, ka atbildība par iespējamo izmeklēšanas neefektivitāti jāuzņemas pieteicējai pašai, nevis valstij, un lēmums izveido nosauktu precedentu — Maslova v. Ukraine. Šis nolēmums pieņemts laikā, kad Eiropas Padomē turpinās plašākas diskusijas, tostarp PACE priekšlikums par iesaldēto Krievijas līdzekļu novirzīšanu Ukrainai, pamatojoties uz ECTHR lēmumiem.
Kas notika
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECtHR) pasludināja par nepieņemamu Doneckas iedzīvotājas pieteikumu pret Ukrainu lietā Maslova v. Ukraine. Pieteicēja sūdzējās, ka 2014. gada 9. augustā Ukrainas bruņoto spēku artilērijas apšaude iznīcinājusi viņas dzīvokli Doneckā. Viņa iesniedza pases, mantojuma apliecības, īpašuma tiesību apliecības, mājas grāmatiņas, bojājuma ziņojuma un fotogrāfiju kopijas, bet nenorādīja, kur pārcēlusies, un neiesniedza ar pārcelšanos saistītus pierādījumus. Viņas intereses pārstāvēja Maskavā praktizējošs advokāts. Pieteicēja arī apgalvoja, ka nevarējusi īstenot savas tiesības, jo valsts iestādes austrumos, tostarp tiesas, bija pārtraukušas darbu un pārceltas uz Ukrainas valdības kontrolēto teritoriju. ECtHR noraidīja visas sūdzības, konstatējot, ka nav izsmelti valsts iekšējie tiesiskās aizsardzības līdzekļi saskaņā ar Konvencijas 35. panta 1. un 4. punktu. Tiesa apstiprināja, ka Ukraina ir izveidojusi tiesisko ietvaru un specializētas vienības līdzīgu apšaužu izmeklēšanai un ka pārceltie tiesu orgāni ir efektīvi un pieejami. Tāpat tika atzīmēts, ka pieteicēja nemēģināja vērsties nacionālajās tiesās, lai gan dokumentāri pierādīts, ka viņa regulāri ceļoja no Doneckas uz Ukrainas valdības kontrolēto teritoriju. ECtHR secināja, ka iespējamo izmeklēšanas neefektivitāti nevar attiecināt uz valsti, jo to galvenokārt izraisījusi pašas pieteicējas bezdarbība.
Konteksts
Pieteicējas intereses lietā pārstāvēja Maskavā praktizējošs advokāts. 2026. gada jūlijā ECtHR cita lietā atzina, ka Krievija pārkāpusi īpašuma tiesības un tiesības uz taisnīgu tiesu, konfiscējot zemes gabalus no īpašniekiem okupētajā Sevastopolē. Paralēli Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (PACE) rosinājusi mehānismu iesaldēto Krievijas līdzekļu pārskaitīšanai Ukrainai, pamatojoties uz ECtHR lēmumiem.