ECTHR Strasbūrā izskata lietu par desmit Ukrainas bērniem, kas pazuduši pēc Krimas okupācijas 2014. gadā
Eiropas Cilvēktiesību tiesa 22. septembrī Strasbūrā notika publisku noklausīšanos lietā Nr. 6719/23, ko iesniedza Ukrainas Helsinku Cilvēktiesību savienība (UHHRU) desmit Ukrainas nepilngadīgo vārdā, kuri 2014. gadā atradās Krimas bērnu namos un kuru atrašanās vieta līdz šim nav zināma. Pēc UHHRU teiktā, pēc Krievijas jurisdikcijas nodibināšanas Krimā bērniem tika uzspiesta Krievijas pilsonība un tie iekļauti Krievijas adopcijas un aizbildnības sistēmā. Tiesa galīgo spriedumu pagaidām nepaziņos.
Galvenais
- ECTHR 22. septembrī Strasbūrā notika publisku noklausīšanos lietā Nr. 6719/23 par desmit Ukrainas bērniem, kuri 2014. gadā atradās Krimas bērnu namos.
- Desmit nepilngadīgie dzimuši laikā no 2009. līdz 2013. gadam; okupācijas brīdī viņi bija viena līdz piecu gadu vecumā un atradās Ukrainas valsts aizbildnībā.
- Pieteikumu iesniedza Ukrainas Helsinku Cilvēktiesību savienība (UHHRU); UHHRU apgalvo, ka bērniem tika uzspiesta Krievijas pilsonība un tie iekļauti Krievijas adopcijas un aizbildnības sistēmā.
- Informācija par bērnu atrašanās vietu nav pieejama kopš 2014. gada, neskatoties uz atkārtotiem Ukrainas iestāžu lūgumiem; UHHRU notikumu kvalificē kā piespiedu pazušanu.
- Pieteicēji atsaucas uz Eiropas Cilvēka tiesību konvencijas 5. pantu (brīvības un personas drošības tiesības) un 8. pantu (privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība).
- 2023. gada 15. februārī ECTHR noraidīja lūgumu piemērot 39. noteikuma pagaidu pasākumu, jo iespējamā adopcija notikusi pēc Krievijas izstāšanās no Konvencijas; Krievijas valdība nav iesniegusi savus novērojumus.
- Ukrainas valdāts pārstāve Margaryta Sokorenko aicināja tiesu saskaņā ar Konvencijas 46. pantu noteikt konkrētus pasākumus Krievijai: atklāt informāciju par bērniem, nodrošināt viņu atgriešanos Ukrainā un sadarīties ar starptautiskajiem mehānismiem.
- Tiesa galīgo lēmumu par pieņemamību un lietas būtību paziņos vēlāk; ECTHR norāda, ka joprojām ir vienīgā starptautiskā tiesa, kas izskata apsūdzības par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pret Ukrainu kopš 2014. gada.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šī ir viena no pirmajām ECTHR publiskajām noklausīšanām par atsevišķiem Ukrainas bērniem, kas ņemti no Krimas okupēto bērnu namu aprūpes; UHHRU norāda, ka šāds gadījums skāris vairāk nekā 4 tūkstošus nepilngadīgo. Lieta pārbauda, vai tiesa spēj saukt Krieviju pie atbildības par darbībām pēc 2022. gada, kad Krievija vairs nav Konvencijas puse, un tādējādi izveidot precedentu. Ukrainas valdība noklausīšanās laikā centās panīcināt Konvencijas 46. pantā noteiktu konkrētu pasākumu pieņemšanu, tostarp bērnu identitātes un atrašanās vietas atklāšanu un viņu atgriešanos Ukrainā. ECTHR uzsver, ka joprojām ir vienīgā starptautiskā tiesa, kas kopš 2014. gada izskata nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu apsūdzības pret Krieviju saistībā ar Ukrainu, kas piešķir šīs lietas iznākumam būtisku precedenta nozīmi.
Kas notika
Eiropas Cilvēktiesību tiesa 22. septembrī Strasbūrā notika publisku noklausīšanos lietā Nr. 6719/23, ko Ukrainas Helsinku Cilvēktiesību savienība (UHHRU) iesniegusi desmit Ukrainas nepilngadīgo vārdā. Visi bērni dzimuši laikā no 2009. līdz 2013. gadam un 2014. gadā atradās Ukrainas valsts aizbildnībā Krimas bērnu namos; okupācijas brīdī viņi bija viena līdz piecu gadu vecumā. UHHRU apgalvo, ka pēc Krievijas jurisdikcijas nodibināšanas Krimā bērniem tika uzspiesta Krievijas pilsonība un tie tika iekļauti Krievijas adopcijas un aizbildnības sistēmā; daļas bērnu vārdi 2023. gadā pēkšņi pazuda no Krievijas adopcijas vietnēm. Informācija par bērnu atrašanās vietu nav pieejama kopš 2014. gada, neskatoties uz atkārtotiem Ukrainas iestāžu lūgumiem; UHHRU notikumu kvalificē kā piespiedu pazušanu. Pieteicēji atsaucas uz Konvencijas 5. un 8. pantu. 2023. gada 15. februārī ECTHR noraidīja lūgumu piemērot 39. noteikuma pagaidu pasākumu, jo iespējamā adopcija notikusi pēc Krievijas izstāšanās no Konvencijas; Krievijas valdība nav iesniegusi novērojumus. Ukrainas valdāts pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā Margaryta Sokorenko noklausīšanās laikā aicināja tiesu saskaņā ar Konvencijas 46. pantu noteikt konkrētus pasākumus Krievijai: atklāt informāciju par bērniem, nodrošināt viņu atgriešanos un sadarīties ar starptautiskajiem mehānismiem. Eiropas Padomes ģenerālsekretāra īpašā pārstāve par Ukrainas bērnu situāciju Þórdís Kolbrún Reykfjörd Gylfadóttir pirms noklausīšanās aicināja turpināt pievērst uzmanību Ukrainas bērnu liktenim. Tiesa galīgo lēmumu par pieņemamību un lietas būtību paziņos vēlāk.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas oficiālā nostāja noklausīšanās laikā bija vērsta uz konkrētu, izpildāmu pasākumu pieprasīšanu Krievijai saskaņā ar Konvencijas 46. pantu. Ukrainas valdāts pārstāve Margaryta Sokorenko aicināja ECTHR uzlikt Krievijai par pienākumu atklāt informāciju par bērnu identitāti, tiesisko statusu un atrašanās vietu, nodrošināt viņu atgriešanos Ukrainā un sadarīties ar Ukrainas iestādēm, Eiropas Padomes Ministru komiteju un citiem starptautiskajiem mehānismiem. UHHRU un vairākas NVO, kas pielaistas kā trešās puses, iesniedza rakstiskus paskaidrojumus, uzsverot piespiedu pazušanas pazīmes un plašāku modeli, kas skāris vairāk nekā 4 tūkstošus Krimas bērnu namu audzēkņu.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzsver, ka tā joprojām ir vienīgā starptautiskā tiesa, kas kopš 2014. gada izskata apsūdzības par nopietniem Krievijas cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar Ukrainu, kas šīs lietas iznākumam piešķir ievērojamu precedenta nozīmi. Eiropas Padomes ģenerālsekretāra īpašā pārstāve par Ukrainas bērnu situāciju Þórdís Kolbrún Reykfjörd Gylfadóttir pirms noklausīšanās aicināja starptautisko sabiedrību saglabāt Ukrainas bērnu likteni politiskajā dienaskārtībā un pieprasīt atbildes par viņu atrašanās vietu. Lieta vienlaikus ir daļa no plašākas starptautiskās uzmanības deportēto Ukrainas bērnu jautājumam.
Kur atspoguļojums atšķiras
Viens avots (Suspilne Novini) raksturo ECTHR paziņojuma Krievijai laiku citādi, minot 2025. gada martā veiktu paziņojumu un 2026. gada martā uzdotus papildu jautājumus, savukārt pārējie ziņojumi konsekventi norāda, ka paziņojums Krievijai tika nosūtīts 2025. gada aprīlī.
Konteksts
Krievija vairs nav Eiropas Cilvēka tiesību konvencijas puse kopš 2022. gada; 2023. gada februārī ECTHR noraidīja 39. noteikuma pagaidu pasākuma piemērošanu šajā lietā, norādot, ka iespējamie ar adopciju saistītie notikumi notikuši pēc Krievijas izstāšanās. Pēc UHHRU teiktā, pēc Krievijas kontroles nodibināšanas Krimā vairāk nekā 4 tūkstoši bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu automātiski tika pasludināti par Krievijas pilsoņiem un iekļauti Krievijas adopcijas un aizbildnības sistēmā. Krievija pēc 2014. gada Krimā paplašināja savu likumdošanu, tostarp adopcijas noteikumus, un Ukraina zaudēja piekļuvi informācijai par bērnu namiem tur esošajiem bērniem.