ANO: pirmajos astoņos 2026. gada mēnešos Ukrainā bojā gājuši vai ievainoti vairāk nekā 15 000 civiliedzīvotāju
ANO Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Folkers Türks ANO Cilvēktiesību padomes sesijā Ženēvā paziņoja, ka ANO pirmajos astoņos 2026. gada mēnešos verificējusi 15 280 civiliedzīvotāju nāves un ievainojumus Ukrainā saistībā ar Krievijas agresiju. Salīdzinot ar to pašu periodu 2025. gadā, pieaugums ir par 55%.
Galvenais
- 15 280 verificēto civiliedzīvotāju upuru pirmajos astoņos 2026. gada mēnešos — par 55% vairāk nekā tajā pašā periodā 2025. gadā.
- Vidēji vairāk nekā 400 civiliedzīvotāju nedēļā tiek nogalināti vai ievainoti.
- Tiek lēsts, ka Krievijas vadīto aviācijas bumbas Doneckas, Harkivas, Sumu un Zaporižjas apgabalos ir nogalinājušas vai ievainojušas gandrīz 2 500 civiliedzīvotāju; pieaugums par 62% salīdzinājumā ar 2025. gadu.
- No vairāk nekā 1 000 dokumentētiem seksuālās vardarbības gadījumiem 89% gadījumu atbildība tiek uzskatīta Krievijas pusei.
- 2026. gada jūlijs bija nāvējošākais mēnesis kopš 2022. gada maija — vismaz 437 nogalināti un 2 610 ievainoti.
- Türks nosauca Ukrainu par «drōnu kara laboratoriju» un aicināja starptautisko sabiedrību apturēt asinsizliešanu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Verificēto civiliedzīvotāju upuru skaita pieaugums par 55% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu rāda strauju kaitējuma pastiprināšanos civiliedzīvotājiem, neskatoties uz faktiski nekustīgu frontes līniju. Vidēji vairāk nekā 400 upuru nedēļā kalpo kvantitatīvi fiksētam sākumpunktam humānās ietekmes uzraudzībai. Sadalījums pa ieroču veidiem (vadāmās aviācijas bumbas, liela darbības rādiusa raķetes un droni, īsa darbības rādiusa droni) liecina, ka lielu daļu kaitējuma rada specifiskas Krievijas taktikas. Ukrainas Ārlietu ministra Andrija Sbihas atbalsts ANO datiem liecina, ka Ukrainas valdība izmanto šos skaitļus savā sabiedriskajā komunikācijā.
Kas notika
ANO Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Folkers Türks ANO Cilvēktiesību padomes sesijā Ženēvā 2026. gada 2. oktobrī paziņoja, ka ANO pirmajos astoņos 2026. gada mēnešos verificējusi 15 280 civiliedzīvotāju nāves un ievainojumus Ukrainā saistībā ar Krievijas agresiju. Salīdzinājumā ar to pašu periodu 2025. gadā tas ir par 55% vairāk, un atbilst vidēji vairāk nekā 400 upuriem nedēļā. Krievijas vadāmo aviācijas bumbas apšaudes Doneckas, Harkivas, Sumu un Zaporižjas apgabalos nogalināja vai ievainoja gandrīz 2 500 civiliedzīvotāju — par 62% vairāk nekā pirms gada. 2026. gada jūlijā vien tika nogalināti vismaz 437 civiliedzīvotāji un 2 610 ievainoti — lielākais mēneša upuru skaits kopš 2022. gada maija. Türks arī ziņoja par vairāk nekā 1 000 dokumentētiem seksuālās vardarbības gadījumiem pret civiliedzīvotājiem un karagūstekņiem, no kuriem 89% gadījumu atbildība tiek uzskatīta Krievijas pusei. Viņš nosauca Ukrainu par «drōnu kara laboratoriju» un aicināja starptautisko sabiedrību apturēt asinsizliešanu. Ukrainas Ārlietu ministrs Andrijs Sbiha atbalstīja Türka aicinājumu saukt pie atbildības par viņa uzrunā minētajiem pārkāpumiem.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visas pieejamās publikācijas ir ukraiņu valodā, tāpēc redakcionāli tās izvēlas galveno skaitli — ANO verificētos 15 280 upurus — un tieši saista atbildību ar Krievijas agresiju. Ukrainas izdevumi konsekventi citē abus — ANO Augsto komisāru un Ārlietu ministru Sbihu — apvienojot starptautisku avotu ar Ukrainas amatpersonas atbalstu. Virsrakstos vienmēr tiek izcelts 15 000 civiliedzīvotāju upuru skaits, kas kalpo par stāsta galveno skaitli.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti ietver divas dažādas 2026. gada jūlija civiliedzīvotāju upuru skaita versijas: ANO HRMMU ziņojumā norādīts 437 nogalinātie un 2 610 ievainotie, bet atsevišķā ANO mēneša pārskatā minēti 448 nogalinātie un 2 675 ievainotie. Šī atšķirība, visticamāk, atspoguļo atjauninājumus starp agrāku un vēlāku ANO publikāciju, nevis faktisku pretrunu datu kopumā.
Konteksts
ANO verificēšanas metodoloģija parasti fiksē tikai tos gadījumus, ko misija ir spējusi apstiprināt, tāpēc verificētie kopskaitļi parasti novērtē patieso upuru skaitu par zemu. Cilvēktiesību padomes sesija Ženēvā ir regulāra platforma, kur ANO OHCHR sniedz periodiskus atjauninājumus par cilvēktiesību situāciju Ukrainā. ANO Cilvēktiesību uzraudzības misija Ukrainā publicē ikmēneša upuru tendences, uz kurām atsaucas fakti par 2026. gada jūliju.