Ukraina piedāvāja evakuāciju no okupētās Olešķu pilsētas, Krievija to noraidīja

Kāpēc tas ir svarīgi

Ukrainas okasētā Hersonas apgabala pilsētā Olešķos, pēc ukraiņu amatpersonu ziņojumiem, kopš maija beigām nav saņemtas pārtikas piegādes un ir ziņojumi par badā mirušajiem. Ukraina apgalvo, ka tai ir gatavs vienas dienas evakuācijas plāns pa sauszemes koridoru, taču Krievija to noraida, liekot iedzīvotājiem palikt iesprostotiem mīnu, apšaudes un okasācijas kontroles apstākļos. Ukraina izmanto šo gadījumu, lai mobilizētu starptautiskās organizācijas un celtu jautājumu ANO Ģenerālajā asamblejā, Krievijas atteikumu pasniedzot kā pierādījumu tās atbildībai par civiliedzīvotāju ciešanām.

Kas notika

Ukraina ierosināja Krievijai uz laiku pārtraukt karadarbību Krievijas okasētās Olešķu pilsētas apkārtnē Hersonas apgabalā, lai evakuētu tur esošos civiliedzīvotājus, taču Krievija noraidīja gan pamiera, gan evakuācijas maršruta piedāvājumu. Sarunās par evakuāciju bija iesaistīti Ukrainas militārie pārstāvji, un abās pusēs bija nozīmētas kontaktpersonas, kas atbildētu par "klusuma režīma" ievērošanu, tomēr Krievija nesaskaņoja vienošanos. Ukrainas Cilvēktiesību komisārs Dmytro Lubinets paziņoja, ka Ukraina bija gatava evakuēt civiliedzīvotājus pa sauszemes koridoru vienas dienas laikā, taču 16. septembrī viņš norādīja, ka Krievija jau ilgstoši neapstiprina gatavību veikt evakuāciju, neskatoties uz iepriekšējiem nolīgumiem un sagatavotajiem algoritmiem.

Saskaņā ar Ombuda biroja datiem vasaras vidū Olešķos un piecās apkārtējās apdzīvotās vietās atradās aptuveni 6 000 civiliedzīvotāju, tostarp aptuveni 200 bērnu. Hersonas apgabala Militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins minēja aptuveni 2 000 Olešķos palikušo ukraiņu, tostarp gandrīz 50 bērnus. Pēdējā pārtikas piegāde pilsētai tika veikta 26. maijā. Kopš tā laika civiliedzīvotāji saskaras ar pārtikas, ūdens, medikamentu, elektrības un medicīniskās palīdzības trūkumu; pēc žurnālista Oleh Batūrina ziņām, ir gadījumi ar badā mirušajiem. Pilsētas apkārtne ir mīnēta un pastāvīgi apšaudīta, un mēģinājumi izkļūt pašiem ir saistīti ar risku tikt nogalinātiem, aizturētiem vai uzkāpt uz mīnas. Ukraiņu bruņotie spēki, tostarp 34. atsevišķā jūras kājnieku brigāde un 11. Nacionālās gvardes brigāde, ar dronu palīdzību pāri Dņeprai cenšas piegādāt pārtiku, taču Krievijas spēki esot notriekt dronus, konfiscējuši vai pārdevuši palīdzību, kā arī aizturējuši un situši iedzīvotājus, kas mēģina saņemt palīdzības sūtījumus.

Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha 20. septembrī paziņoja, ka Ukraina ceļ Olešķu un citu okasēto Hersonas apgabala kopienu jautājumu ANO Ģenerālajā asamblejā, un 26. septembrī aicināja ANO, SARK un citas starptautiskās struktūras izmantot savus mandātus, lai nodrošinātu tūlītēju un netraucētu humāno piekļuvi un drošu evakuāciju, pilnu atbildību par humāno katastrofu uzliekot Krievijai tās nelikumīgās okas bes dēļ. Viņš arī pateicās Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāram Maiklam O'Flārtijam par starptautiskās uzmanības pievēršanu situācijai, un O'Flārtijs bija aicinājis pēc nekavējoša vietējā pamiera un drošas evakuācijas. 19. septembrī Visukrainas Baznīcu un reliģisko organizāciju padome vērsās pie pāvesta Leona XIV, ANO un SARK, lūdzot palīdzēt evakuēt Olešķu iedzīvotājus.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas plašsaziņas līdzekļi Olešķu notikumus centrē kā tiešu Krievijas nelikumīgās okas bes izraisītu humāno katastrofu, uzsverot Ukrainas aktīvos centienus evakuēt civiliedzīvotājus un piegādāt pārtiku, kamēr Krievija bloķē palīdzību. Vēstījumā dominē Ukrainas amatpersonu (Ombuda Lubinets, ārlietu ministra Sibihas, Hersonas apgabala vadītāja Prokudina un Olešķu pilsētas vadītājas Hasanenko) paziņojumi un ukraiņu dronu piegādes kā pierādījums Ukrainas centieniem. Ukrainas mediji asi kritizē starptautisko organizāciju "pilnīgu neefektivitāti" un aicina ANO, SARK un Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāru rīkoties, bet ANO Ģenerālās asamblejas un pāvesta Leona XIV iesaistīšana tiek pasniegta kā svarīgs diplomātiskais solis. Teksti akcentē skarbus apstākļus — iedzīvotāji ēd zāli un nezāles, ir badā mirušie, un pieejas pilsētai ir mīnētas — lai uzsvērtu evakuācijas neatliekamību.

Kur atspoguļojums atšķiras

Ukrainas Ombuda birojs vasaras vidū min aptuveni 6 000 civiliedzīvotājus, tostarp aptuveni 200 bērnus, Olešķos un piecās apkārtējās apdzīvotās vietās, bet Hersonas apgabala Militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins norāda uz aptuveni 2 000 ukraiņu, tostarp gandrīz 50 bērniem, pašā Olešķos; pilsētas vadītāja Tetjana Hasanenko savukārt min vismaz 45 bērnus pilsētā. Daļa avotu ziņo, ka pēdējā pārtikas piegāde notika "maija beigās", bet citi, atsaucoties uz pilsētas militāro administrāciju vai ANO Cilvēktiesību uzraudzības misiju Ukrainā, precizē datumu — 26. maijs. Ir pretrunas arī par to, vai Olešķu iedzīvotāji ēd suņus: pilsētas un militārā administrācija un daži mediji to ziņo, bet žurnālista Oleh Batūrina aptaujātie iedzīvotāji šādu informāciju noliedz, kā arī nevar apstiprināt ziņojumus par žurku ķeršanu un ēšanu. Lubinets galvenokārt uzsver risku tikt nogalinātiem no Krievijas spēku apšaudes vai uzkāpt uz mīnas, vienlaikus minot arī aizturēšanu, savukārt Prokudins vairāk akcentē aizturēšanu un sitienus tiem, kas mēģina saņemt humānos sūtījumus.

Konteksts

Olešķi ir pilsēta Hersonas apgabalā uz Dņepras kreisā (dienvidu) krasta, ko kopš 2022. gada okasē Krievija. ANO Cilvēktiesību uzraudzības misija Ukrainā un pilsētas militārā administrācija ziņo, ka kopš 26. maija pilsētā nav nonākušas pārtikas piegādes, tādējādi izveidojot ilgstošu periodu bez humānās piekļuves. Ukraina mēģina piegādāt pārtiku ar droniem pāri Dņeprai, tomēr Krievijas spēki, pēc ziņojumiem, notriekt dronus, konfiscē palīdzību un aiztur iedzīvotājus, kas mēģina to saņemt. Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisārs ir publiski aicinājis pēc tūlītēja pamiera un drošas evakuācijas, piešķirot situācijai starptautisku institucionālu nozīmīgumu.