Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs aicina uz pamieru un Oļešku iedzīvotāju evakuāciju
Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Maikls O'Flāvertijs 25. septembrī aicināja uz tūlītēju vietējo pamieru, netraucētu humāno piekļuvi un civiliedzīvotāju evakuāciju no Krievijas okupētās Oļešku pilsētas Hersonas apgabalā, kur iedzīvotāji cieš badu un ir palikuši bez pārtikas, medikamentiem, ūdens un elektrības kopš maija beigām.
Galvenais
- Maikls O'Flāvertijs 25. septembrī aicināja uz tūlītēju vietējo pamieru un civiliedzīvotāju evakuāciju no Oļešķiem
- O'Flāvertijs norādīja, ka Krievija kā okupācijas vara ir atbildīga par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku un medicīnu saskaņā ar Ženēvas konvenciju
- Pēdējais oficiālais pārtikas piegādes mēģinājums Oļešķiem bija 26. maijā; pēc tam Krievijas spēki esot šāvuši uz humānās palīdzības transportlīdzekļiem vai tos apturējuši
- Pirms iebrukuma Oļešķos dzīvoja aptuveni 24 000 cilvēku; pēc Oļešku MVA vadītājas Tetjanas Hasanenko datiem pilsētā palikuši aptuveni 2 000
- Vienīgais ceļš uz Oļešķiem ir aprakstīts kā "nāves ceļš": to kontrolē Krievijas droni, tas ir nocietināts mīnām, un gar to ir cilvēku līķi un sadeguši transportlīdzekļi
- Tiek ziņots par gadījumiem, kad ģimenes ēd suņus pārtikas trūkuma dēļ un Krievijas karavīri, maskējoties par vietējiem iedzīvotājiem, atņem iedzīvotājiem pēdējās pārtikas rezerves
- 20. septembrī Visukrainas Baznīcu un reliģisko organizāciju padome vērsās pie pāvesta Lēna XIV, ANO un Sarkanā Krusta ar lūgumu palīdzēt evakuēt Oļešķu iedzīvotājus
Kāpēc tas ir svarīgi
Augsta līmeņa starptautisks cilvēktiesību amatpersona oficiāli kvalificējis situāciju okupētajos Oļešķos kā humanitāru krīzi, kas prasa tūlītēju starptautisku rīcību. Iedzīvotāji, tostarp bērni un veci cilvēki, badā mirst bez iespējām saņemt pārtiku, medikamentus, ūdeni vai elektrību, un Krievija kā okupācijas vara ir formāli identificēta kā atbildīgā saskaņā ar Ženēvas konvenciju. Humānās palīdzības piegādes un evakuācijas mēģinājumus bloķē Krievijas spēki, un, tuvojoties ziemai, apstākļi, visticamāk, turpinās pasliktināties.
Kas notika
Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Maikls O'Flāvertijs 25. septembrī nāca klajā ar paziņojumu par strauju humanitārās situācijas pasliktināšanos Krievijas okupētajā Oļešķu pilsētā Hersonas apgabalā. Viņš aicināja uz tūlītēju vietējo pamieru, netraucētu humāno piekļuvi un civiliedzīvotāju drošu evakuāciju, uzsverot, ka saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām un Ženēvas konvenciju Krievijai kā okupācijas varai ir pienākums nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku un medicīnu. Pēdējais oficiālais pārtikas piegādes mēģinājums Oļešķiem bija 26. maijā, un pēc tam Krievijas spēki esot šāvuši uz humānās palīdzības transportlīdzekļiem vai tos apturējuši. Vienīgais ceļš uz pilsētu tiek raksturots kā nocietināts mīnām, to kontrolē Krievijas droni, un gar to ir cilvēku līķi un sadeguši transportlīdzekļi. Pēc Oļešķu MVA vadītājas Tetjanas Hasanenko datiem no aptuveni 24 000 pirms iebrukuma dzīvojošajiem pilsētā palikuši aptuveni 2 000, galvenokārt veci cilvēki, mazkustīgie un 47 bērni. Tiek ziņots par gadījumiem, kad ģimenes ēd suņus pārtikas trūkuma dēļ un Krievijas karavīri, maskējoties par vietējiem iedzīvotājiem, atņem iedzīvotājiem pēdējās pārtikas rezerves. Ir zināmi tikai 11 gadījumi, kad cilvēkiem pašiem izdevies izkļūt no Oļešķiem kājām caur nocietinātajiem laukiem.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji uzsver Krievijas atbildību kā okupācijas varai un pievērš uzmanību konkrētiem cilvēku ciešanu aspektiem – iedzīvotājiem, kas spiesti ēst suņus, Krievijas karavīru laupīšanām, kas maskējas par vietējiem iedzīvotājiem, un evakuācijas neiespējamībai. Ukrainas izdevumi izceļ arī valsts institucionālo reakciju: ombudsmens Dmitro Lubinecs ziņo par neveiksmīgajām sarunām par humāno koridoru, ārlietu ministrs Andrijs Sybiha 23. septembrī uzstājās ANO Drošības padomē, un Visukrainas Baznīcu un reliģisko organizāciju padome 20. septembrī vērsās pie pāvesta Lēna XIV, ANO un Sarkanā Krusta. Ukrainas mediji arī akcentē Krievijas propagandas centienus, kas humanitāro krīzi izmanto, lai apsūdzētu Ukrainas bruņotos spēkus palīdzības piegāžu kavēšanā.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautisko dimensiju šajā ziņu kopumā pārstāv Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs, kas nostiprina stāstu starptautisko humanitāro tiesību kontekstā, atsaucoties uz Ženēvas konvenciju un okupācijas varas pienākumiem. Starptautiskā perspektīva izpaužas arī Vācijas laikraksta Bild 16. septembra ziņojumā par humāno blokādi un vispārējos aicinājumos pie pāvesta, ANO un Sarkanā Krusta, pozicionējot Oļešķus kā humanitāru jautājumu, kam nepieciešama koordinēta starptautiska rīcība. Starptautiskā ietvara fokusā ir aicinājums pēc vietēja pamiera, netraucētas humānās piekļuves un civiliedzīvotāju evakuācijas, nevis Ukrainas iekšējā institucionālā reakcija.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti būtiski atšķiras vērtējumos par to, cik civiliedzīvotāju palikuši Oļešķos: Oļešķu MVA vadītāja Tetjana Hasanenko paziņo, ka pilsētā palikuši aptuveni 2 000 cilvēku; Ukrainas ombudsmens Dmitro Lubinecs lēš, ka pilsētā un apkārtējos ciemos varētu būt vairāk nekā 6 000 cilvēku, tostarp aptuveni 200 bērnu; Eiropas Padomes komisārs novērtē, ka Oļešķos palikuši no 2 000 līdz 4 000 cilvēku.
Konteksts
Oļešķi ir Krievijas okupācijā kopš pilna mēroga iebrukuma pirmajām dienām 2022. gada februārī un atrodas Dnepras kreisajā krastā, aptuveni 4 km no Hersonas pilsētas. 2023. gada 6. jūnijā Kahovkas HES spridzināšanas rezultātā pilsētā tika zaudēts centralizētais ūdensapgāde, elektrība un gāze. Pirms iebrukuma pilsētā dzīvoja aptuveni 24 000 cilvēku, bet plašākā Oļešķu kopienā – aptuveni 40 000 cilvēku 13 apdzīvotās vietās, no kurām piecas ir pilnībā iznīcinātas un trīs bojātas aptuveni par 80%. Pēdējais oficiālais pārtikas piegādes mēģinājums Oļešķiem bija 26. maijā. Iepriekšējie aicinājumi ietver Bild ziņojumu 16. septembrī par humāno blokādi, Visukrainas Baznīcu padomes 20. septembra vēršanos pie pāvesta Lēna XIV, ANO un Sarkanā Krusta, kā arī Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sybihas uzstāšanos ANO Drošības padomē 23. septembrī.