Pāvests Leonards XIV telefonsarunā ar Putinu aicina uz pamieru okupētajā Oļešķi

Kāpēc tas ir svarīgi

Šis ir visaugstākā līmeņa Vatikāna tiešais aicinājums Maskavai saistībā ar konkrētu humanitāro krīzi okupētajā Ukrainā. Tas notiek, kamēr Oļešķē dokumentēta pārtikas krīze un civiliedzīvotāji nevar izbraukt. Pāvests zvanīja, atveseļojoties pēc plaušu operācijas, kas liecina par viņa piešķirto steidzamību. Krievijas un Vatikāna nolasījumi par atbildību un rezultātiem atšķiras, kas pats par sevi ir nozīmīgi, vērtējot iespējas jebkādam kaušanu pārtraukumam.

Kas notika

16. oktobrī pāvests Leonards XIV, pirmais amerikāņu pāvests, telefoniski runāja ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Sarunā viņš izteica dziļas bažas par humanitāro situāciju Oļešķē, Hersonas apgabala pilsētā, kura kopš 2022. gada februāra ir Krievijas okupācijā. Pāvests aicināja uz pamieru, lai varētu nogādāt pārtiku un medicīnisko palīdzību, kā arī lai ļautu brīvprātīgi un droši evakuēt civiliedzīvotājus. Sarunas noslēgumā viņš apliecināja Svētā Krēsla apņemšanos veicināt dialogu un mieru.

Pāvests zvanīja no slimnīcas – 13. oktobrī viņš tika uzņemts Romas Agostino Gemelli slimnīcā, kur viņam tika veikta operācija audzēja izņemšanai no labā plaušu apakšējās daivas; līdz 15. oktobrim viņš jau patstāvīgi staigāja un bija atgriezies pie ierastā uztura.

Kremļa nolasījumā teikts, ka Putins atbalstīja Vatikāna iniciatīvu palīdzēt Oļešķes iedzīvotājiem un ka par šo jautājumu panākta sadarbības vienošanās. Krievijas valsts aģentūras vienlaikus ziņoja, ka Putins sarunā vainu par humanitāro katastrofu uzgrūda Ukrainai.

Oļešķē septembra beigās vēl atradās aptuveni 2000 cilvēku (pēc Hersonas apgabala militārās administrācijas vadītāja Oleksandra Prokudina datiem), tostarp gandrīz 50 bērni; pēdējais veikals pilsētā slēgts janvārī, un, pēc ANO datiem, pārtika pilsētā nav iekļuvusi kopš maija. Kopš marta Ukrainas bruņotie spēki ar droniem veic pārtikas piegādes; 27. septembrī tika nogādāti aptuveni 4000 kg uz 100 adresēm.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas avoti ziņojumu par Oļešķi virza kā humanitāro katastrofu okupētā teritorijā, uzsverot Krievijas lomu kā krīzes cēloni un kā pusi, kas bloķē civiliedzīvotāju evakuāciju. Tās pirms pāvesta zvana izceļ virkni Ukrainas diplomātisko soļu – dronu piegādes, ombuda Dmytro Lubineca cerijus, ārlietu ministra Andrija Sibihas uzrunas ANO Drošības padomē un EDSO 30. septembra sanāksmē – kā fonu, kas padarīja Vatikāna iesaisti aktuālu. Tāpat Ukrainas avoti izceļ Visukrainas Baznīcu un reliģisko organizāciju padomes apelāciju pie pāvesta, ANO un Sarkanā Krusta, kā arī Vatikāna sūtņa kardināla Mateo Zupi iepriekšējo Maskavas misiju – Vatikāna iesaiste tiek rādīta kā viens elements plašākā Ukrainas vadītā centienā atvērt humānās palīdzības koridorus.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Vācu Der Spiegel raksturu stāstu virza ap pāvesta tiešo aicinājumu Putinam pēc pamiera, izceļot Vatikāna starpniecības lomu un pāvesta amata autoritāti, nevis uz vietas Ukrainas veikto humāno palīdzību. Šajā ietvarā īpaši uzsvērta neparastā situācija, ka pāvests zvanu veic no slimnīcas pēc operācijas, kas piešķir viņa iejaukšanās žestam personisku un simbolisku svaru.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras par to, cik civiliedzīvotāju joprojām palikuši Oļešķē: Hersonas apgabala militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins norāda aptuveni 2000 cilvēku, tostarp gandrīz 50 bērnus, bet atsevišķs ziņojums min vairāk nekā 6000 cilvēku, tostarp apmēram 200 bērnu. Avoti arī atšķiras par pārtikas piegāžu apturēšanas datumu – vieni norāda, ka pārtika pilsētā nav iekļuvusi kopš maija, citi – ka piegādes apturētas 2026. gada maija beigās. Visbeidzot, Kremļa un Krievijas valsts aģentūru nolasījums Putinu attēlo kā atbalstošu Vatikāna humāno iniciatīvu un vainu par krīzi novel uz Ukrainas, savukārt Ukrainas avoti Krieviju rāda kā humanitārās katastrofas cēloni un kā pusi, kas bloķē evakuāciju.

Konteksts

Oļešķa atrodas Krievijas okupācijā kopš 2022. gada februāra. Pirms pilna mēroga iebrukuma pilsētā dzīvoja aptuveni 24 000 cilvēku; septembra beigās pilsētā vēl atradās aptuveni 2000 cilvēku, tostarp gandrīz 50 bērni, bez stabilas piekļuves pārtikai, elektrībai un ūdenim. Pēc ANO datiem, pēdējais veikals Oļešķē slēgts janvārī un pārtika pilsētā nav iekļuvusi kopš maija. Kopš marta Ukrainas bruņotie spēki ar droniem piegādā pārtiku, tostarp 27. septembra operācijā nogādājot aptuveni 4000 kg uz 100 adresēm.

Ukrainas ombuds Dmytro Lubinets ir paziņojis, ka Krievija bloķē civiliedzīvotāju humāno evakuāciju no Oļešķes, un parlamenta cilvēktiesību komisāra sekretariāts 8. oktobrī ziņoja, ka sarunās ar Krievijas pusi nav praktiska izrāviena. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha Oļešķes jautājumu pacēla ANO Drošības padomē un 30. septembra EDSO Pastāvīgās padomes sanāksmē, aicinot starptautisko sabiedrību pieprasīt Maskavai atvērt koridorus. Visukrainas Baznīcu un reliģisko organizāciju padome vērsās pie pāvesta, ANO un Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas ar lūgumu palīdzēt evakuēt Oļešķes iedzīvotājus uz Ukrainas kontrolēto teritoriju.

Vatikāna sūtnis kardināls Mateo Zuppi septembra beigās devās uz Maskavu, lai virzītu uzlabojumus Oļešķes situācijā. Pāvests Leonards XIV, pirmais amerikāņu pāvests, tika ievēlēts 2025. gada 8. maijā; 13. oktobrī viņš tika uzņemts Romas Agostino Gemelli slimnīcā plaušu operācijai, un līdz 15. oktobrim viņš jau patstāvīgi staigāja un atgriezās pie ierasta uztura. Iepriekšējā Putina un pāvesta Leonarda XIV telefonsaruna notika 2025. gada 4. jūnijā un bija veltīta karam Ukrainā; tajā pāvests aicināja Krieviju izdarīt žestu, kas veicinātu mieru.