51 ANO dalībvalstis aicina Krieviju piekrist pilnīgai un beznosacījuma pamieram
2026. gada 23. septembrī ANO Drošības padomes sanāksmes priekšvakarā 51 ANO dalībvalsts izplatīja kopīgu paziņojumu, aicinot Krieviju piekrist pilnīgam, tūlītējam un beznosacījuma pamieram un iesaistīties jēgpilnās miera sarunās. Paziņojumu publiski prezentēja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa un Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Tajā uzsvērts, ka Ukraina jau 2025. gada martā piekrita pilnīgam un beznosacījuma pamieram. Amerikas Savienotās Valstis šo paziņojumu neparakstīja.
Galvenais
- 51 ANO dalībvalsts 23. septembrī izplatīja kopīgu paziņojumu, aicinot Krieviju piekrist pilnīgam, tūlītējam un beznosacījuma pamieram.
- Ukraina jau 2025. gada martā bija piekritusi pilnīgam un beznosacījuma pamieram.
- Paziņojumu prezentēja ES augstā pārstāve Kaja Kallasa un Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
- ASV nepievienojās kopīgajam paziņojumam.
- Parakstītāji pieprasīja Krievijai nekavējoties atgriezt visus deportētos un nelikumīgi turētos Ukrainas civiliedzīvotājus, prioritāri bērnus, un aicināja pilnībā apmainīt karagūstekņus.
- Paziņojumā pausta dziļa bažas par Krievijas triecienu pastiprināšanos pret civiliedzīvotājiem un civilo infrastruktūru, kā arī par uzbrukumiem Melnajā jūrā.
- Paziņojums izplatīts 81. ANO Ģenerālās asamblejas augstākā līmeņa nedēļas ietvaros Ņujorkā.
Kāpēc tas ir svarīgi
Kopīgais paziņojums formalizē Ukrainas nostāju par atbalstu beznosacījuma pamieram un rada diplomātisku spiedienu uz Krieviju, lai tā atbildētu ar to pašu. Tajā pašā laikā tas parāda plašu starptautisko atbalstu Ukrainas pozīcijai ANO, vienlaikus uzsverot, ka ASV šo iniciatīvu neatbalstīja. Paziņojumā pamiera aicinājums ir cieši saistīts ar konkrētām humānajām prasībām – deportēto Ukrainas civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, atgriešanu un pilnīgu karagūstekņu apmaiņu – kā arī ar bažām par Krievijas triecieniem pret civilo infrastruktūru un uzbrukumiem Melnajā jūrā, kas apdraud globālo pārtikas drošību.
Kas notika
2026. gada 23. septembrī, pirms ANO Drošības padomes sanāksmes un 81. ANO Ģenerālās asamblejas augstākā līmeņa nedēļas ietvaros Ņujorkā, 51 ANO dalībvalsts izplatīja kopīgu paziņojumu, aicinot Krieviju nekavējoties un bez nosacījumiem piekrist pilnīgam pamieram un iesaistīties jēgpilnās miera sarunās. Paziņojumā uzsvērts, ka Ukraina jau 2025. gada martā bija piekritusi pilnīgam un beznosacījuma pamieram. To publiski prezentēja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa un Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, un tas tika publicēts Ukrainas Ārlietu ministrijas Telegram kanālā. ASV šo paziņojumu neparakstīja. Parakstītāji pieprasīja Krievijai nekavējoties atgriezt visus nelikumīgi aizturētos, piespiedu kārtā pārvietotos vai deportētos Ukrainas civiliedzīvotājus, īpašu prioritāti piešķirot bērniem, kā arī nodrošināt visu Ukrainas karagūstekņu un internēto personu pilnīgu atgriešanu kā svarīgus uzticības veidošanas pasākumus. Paziņojumā pausta dziļa bažas par Krievijas triecienu pastiprināšanos pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un civilo infrastruktūru, kā rezultātā pēdējo mēnešu laikā pieauguši civiliedzīvotāju upuru skaits, kā arī par uzbrukumiem Melnajā jūrā, kas apdraud brīvību kuģošanā un graudu eksportu. Dokumentā atkārtoti uzsvērts atbalsts Ukrainas suverenitātei, neatkarībai, teritoriālajai integritātei un pašaizsardzības tiesībām saskaņā ar ANO Hartu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji stāstu parāda kā diplomātisku uzvaru: Ukraina jau 2025. gada martā esot piekritusi pilnīgam un beznosacījuma pamieram, un tagad vērš plašu starptautisku spiedienu uz Krieviju, lai tā darītu to pašu. Īpaši uzsvērtas paziņojumā iekļautās humānās prasības – deportēto civiliedzīvotāju, īpaši bērnu, atgriešana un pilnīga karagūstekņu apmaiņa –, kā arī bažas par Krievijas triecieniem pret civiliedzīvotājiem un Melnās jūras drošību. Ukrainas avoti izceļ arī faktu, ka paziņojumu publiski prezentēja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha kopā ar ES augsto pārstāvi Kaju Kallasu un ka tas tika publicēts caur Ukrainas Ārlietu ministriju, uzsverot Ukrainas lomu kā šīs diplomātiskās iniciatīvas vadītājai.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Vienīgais starptautiskais (Azerbaidžānas, angļu valodā) aģentūras avots stāstu parāda kā 51 ANO dalībvalsts aicinājumu Krievijai piekrist beznosacījuma pamieram pēc tam, kad Ukraina to jau esot izdarījusi, koncentrējoties uz daudzpusējo diplomātisko rīcību ANO.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti neskaidri ziņo par valstu skaitu, kas atbalstīja kopīgo aicinājumu: daļa avotu min 51 ANO dalībvalsti, citi – 50 valstis plus Eiropas Savienība, vēl citi – 49 valstis plus Ukraina un ES, bet viens avots lieto formulējumu "vairāk nekā 50". Viens avots (ЛІГА.net LB.ua / Forbes Ukraine) starp parakstītājiem min Panamu, tomēr konsolidētais parakstītāju saraksts Panamu neietver.
Konteksts
Kopīgais paziņojums tika izplatīts 23. septembrī pirms ANO Drošības padomes sesijas un 81. ANO Ģenerālās asamblejas augstākā līmeņa nedēļas laikā Ņujorkā. Ukraina paziņoja, ka jau 2025. gada martā bija piekritusi pilnīgam un beznosacījuma pamieram. Dienu pirms paziņojuma ASV prezidents Donalds Tramps publiski aicināja Krievijas līderi Vladimiru Putinu izbeigt karu pret Ukrainu, un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ANO Ģenerālās asamblejā tikās ar Trampu.