Ukraina un Krievija saskaņo pēdējo detaļas okupēto Oļešku iedzīvotāju evakuācijai
Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs Dmitro Lubinecs pavēstīja, ka Ukraina un Krievija saskaņo pēdējās detaļas civiliedzīvotāju evakuācijai no Krievijas okupētās Oļešku kopienas un sešiem apkārtējiem apdzīvotajiem punktiem Hersonas apgabalā uz Ukrainas valdības kontrolēto teritoriju. Pēc viņa vārdiem, Krievijas puse ir ņēmusi vērā visus Ukrainas iepriekš izvirzītos priekšlikumus, un sarunas notiek katru dienu, taču grūti jautājumi vēl nav atrisināti.
Galvenais
- Ukraina un Krievija saskaņo pēdējās detaļas civiliedzīvotāju evakuācijai no okupētās Oļešku kopienas uz Ukrainas kontrolēto teritoriju.
- Evakuācija skar Oļeškas un sešus apkārtējos apdzīvotos punktus.
- Pēc Ukrainas aplēsēm, Oļeškās un apkārtnē var atrasties līdz 6 000 civiliedzīvotāju, tostarp līdz 200 bērniem; pašā pilsētā — līdz 2 000 cilvēku.
- Komisārs Dmitro Lubinecs paziņoja par sarunu stāvokli «Ekspreso» televīzijas kanāla ēterā.
- Pēc Lubineca teiktā, Krievijas puse ir ņēmusi vērā visus Ukrainas priekšlikumus, sarunas notiek katru dienu, taču grūti jautājumi vēl nav atrisināti.
- 16. oktobrī pāvests Leons XIV telefonsarunā ar Vladimiru Putinu lūdza organizēt pamieru palīdzības piegādēm un evakuācijai no Oļešķu.
- 4. oktobra naktī Nacionālās gvardes karavīri ar dronu palīdzību veica otro humānās palīdzības piegādi okupētajām Oļeškām, nogādājot gandrīz 4 tonnas kravas.
Kāpēc tas ir svarīgi
Oļeškās un sešos apkārtējos ciemos, pēc Ukrainas aplēsēm, paliek līdz aptuveni 6 000 civiliedzīvotāju, tostarp līdz 200 bērniem. Visu Ukrainas baznīcu un reliģisko organizāciju padome ir paziņojusi, ka pilsēta atrodas uz humānās katastrofas sliekšņa, un, pēc ziņojumiem, pēdējās pārtikas piegādes sasniegušas pilsētu maija beigās, bet Krievijas bruņotie spēki bloķē vienīgo izejas ceļu. Pāvests Leons XIV 16. oktobrī vērsās pie Vladimira Putina ar aicinājumu organizēt pamieru palīdzības piegādēm un brīvprātīgai civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukraina jau ir veikusi divus humānās palīdzības sūtījumus ar Nacionālās gvardes dronu palīdzību, nogādājot gandrīz 4 tonnas kravas, tostarp aptuveni 400 pakas ar pārtiku, medikamentiem un bērnu komplektiem.
Kas notika
19. oktobrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs Dmitro Lubinecs telekanāla «Ekspreso» ēterā paziņoja, ka Ukraina un Krievija tuvojas vienošanās noslēgumam par civiliedzīvotāju evakuāciju no Krievijas okupētās Oļešku kopienas Hersonas apgabalā uz Ukrainas valdības kontrolēto teritoriju. Pēc viņa teiktā, Krievijas puse ir ņēmusi vērā visus iepriekš izvirzītos Ukrainas priekšlikumus un sarunas notiek katru dienu, taču vēl ir grūti neatrisināti jautājumi, un komisārs pauda cerību, ka konkrēti rezultāti tiks sasniegti drīzumā.
Evakuācija skar ne tikai pašas Oļeškas, bet arī sešus apkārtējos apdzīvotos punktus, un tā jāorganizē vienlaicīgi. Pēc Ukrainas puses aplēsēm, teritorijā varētu būt līdz 6 000 civiliedzīvotāju, tostarp līdz 200 bērniem; pašā pilsētā, pēc dažām aplēsēm, varētu palikt līdz 2 000 cilvēku. Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha 17. oktobrī ziņoja, ka krievi esot aizmīnējuši vienīgo izejas ceļu un kontrolē to ar trieciendroniem.
Šī sarunu kārta notiek pēc vairākiem starptautiskiem mēģinājumiem pievērsties Oļešku krīzei: 19. septembrī Visukrainas baznīcu un reliģisko organizāciju padome paziņoja, ka pilsēta atrodas uz humānās katastrofas robežas; 1. oktobrī EDSO savā sēdē izskatīja tur notiekošo; 4. oktobra naktī Nacionālās gvardes karavīri veica otro humānās palīdzības operāciju, ar dronu palīdzību nogādājot gandrīz 4 tonnas kravas; 16. oktobrī pāvests Leons XIV telefonsarunā ar Vladimiru Putinu lūdza organizēt pamieru palīdzības piegādēm un brīvprātīgai evakuācijai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi pieci pieejamie avoti ir Ukrainas mediji, kas raksta ukraiņu valodā un humanitāro gadījumu uzlūko kā argumentu par steidzamu evakuāciju. Viņi uzsver, ka Oļeškas atrodas uz humānās katastrofas robežas Krievijas okupācijas apstākļos, un ziņo, ka Krievijas spēki esot aizmīnējuši vienīgo izejas ceļu un kontrolē to ar trieciendroniem. Publicēšanā parādītas galvenokārt Ukrainas amatpersonu balsis — komisārs Lubinecs un ārlietu ministrs Sibiha — un Krievijas ilgstoša atteikšanās apstiprināt humāno misiju tiek interpretēta kā fons, uz kura pašreizējā Krievijas piekrišana izskatāmies pēc Ukrainas diplomātiska panākuma. Tiek uzsvērti arī starptautiski signāli par labu Ukrainas nostājai: pāvesta 16. oktobra zvans Putinam, EDSO 1. oktobra sēde par Oļešku krīzi un prezidenta Zelenska uzruna Varšavas Drošības forumā, kur viņš notiekošo nodēvēja par genocīdu pret vietējiem iedzīvotājiem.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie mediji nav ietverti pieejamo avotu kopumā — visi pieci avoti ir ukraiņu. Vienīgie ārvalstu elementi ziņā nāk no starptautisku institūciju un personas darbībām, kas pieminētas ukraiņu publikācijās: pāvesta Leona XIV 16. oktobra telefonsaruna ar Putinu, EDSO 1. oktobra sēde par Oļešku humanitāro situāciju un prezidenta Zelenska runa Varšavas Drošības forumā.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avotos ir atšķirīgas aplēses par to, cik civiliedzīvotāju pašlaik paliek Oļeškās. «Hromadske» un «Interfaks-Ukraina» ziņotā aplese norāda uz līdz 2 000 cilvēku pilsētā, bet ārlietu ministra Andrija Sibihas 17. oktobra paziņojumā minēts, ka pilsētā esot bloķēti ap 1 700 cilvēku. Atsevišķs avots (A2) sniedz konkrētu datumu — pēdējās pārtikas piegādes notikušas 2026. gada maija beigās, kamēr citi ziņojumi konstatē piegāžu pārtraukšanu, nenorādot 2026. gadu, un pats datums ir pietiekami aizdomīgs, lai to īpaši izceltu.
Konteksts
Oļeškas atrodas Krievijas okupācijā kopš 2022. gada un atrodas pie frontes līnijas zonā, ko Ukrainas avoti raksturo kā pelēko zonu. Pēc ziņojumiem, pārtikas piegādes okupētajām Oļeškām beidzās maija beigās (avotā A2 minēts 2026. gads), iedzīvotāji cieš badu, bet Krievijas karavīri neļauj viņiem pamest pilsētu. EDSO savā 1. oktobra sēdē izskatīja Oļešku humanitāro krīzi. Prezidents Volodimirs Zelenskis, uzstājoties Varšavas Drošības forumā, paziņoja, ka Krievijas spēki okupētajās Oļeškās īsteno genocīdu pret vietējiem iedzīvotājiem. Hersonas apgabala varas iestādes sacīja «LIGA.net», ka publicitāte ap dronu palīdzības sūtījumiem piesaistīja starptautisku uzmanību kritiskajai humanitārajiem apstākļiem pilsētā.