Ukrainu ievēlē ANO Cilvēktiesību padomē 2027.–2029. gada termiņam
ANO Ģenerālā asambleja 13. oktobrī ievēlēja Ukrainu ANO Cilvēktiesību padomē 2027.–2029. gada termiņam, saņemot 162 dalībvalstu atbalsta balsis. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sbiha to paziņoja savā X kontā un izklāstīja Ukrainas plānotās prioritātes padomē, tostarp atbildības nodrošināšanu par Krievijas pārkāpumiem, starptautiskās dokumentēšanas un izmeklēšanas mehānismu atbalstu, karagūstekņu aizsardzību un deportēto bērnu atgriešanu. Šis ir Ukrainas piektais termiņš padomē.
Galvenais
- 13. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja ievēlēja Ukrainu ANO Cilvēktiesību padomē 2027.–2029. gada termiņam.
- Ukrainas kandidatūru atbalstīja 162 ANO dalībvalstis.
- Ārlietu ministrs Andrijs Sbiha paziņoja par ievēlēšanu savā X kontā.
- Starp Ukrainas prioritātēm ir atbildība par Krievijas pārkāpumiem, dokumentēšanas un izmeklēšanas mehānismu atbalsts, karagūstekņu aizsardzība un deportēto ukraiņu bērnu atgriešana.
- Šis ir Ukrainas piektais termiņš ANO Cilvēktiesību padomē.
- Vienlaikus tika ievēlētas arī Brazīlija, Gana, Dominikānas Republika, Zambija, Īrija, Jordānija, Kuveita, Moldovas Republika, Nepāla, Nigērija, Vācija, Urugvaja un Japāna.
- Viens virsraksts terminu raksturo kā divu gadu, bet citi avoti un raksta pamatteksts – kā trīs gadu termiņu (2027–2029).
Kāpēc tas ir svarīgi
Ukraina nodrošināja savu piekto vietu ANO Cilvēktiesību padomē, kas apliecina plašu starptautisko atbalstu tās kandidatūrai. Ukraina paudusi nodomu izmantot šo vietu ar karu saistītu jautājumu virzīšanai – atbildību par Krievijas pārkāpumiem, dokumentēšanas mehānismiem, karagūstekņu aizsardzību un deportēto bērnu atgriešanu. Balsojums notiek fonā, kurā no padomes, pēc ziņām, izstājusies ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma dēļ.
Kas notika
13. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja ievēlēja Ukrainu ANO Cilvēktiesību padomē 2027.–2029. gada termiņam. Ukrainas kandidatūru atbalstīja 162 dalībvalstis, ko Ukrainas Pastāvīgā pārstāvniecība ANO raksturoja kā rekordlīmeņa atbalstu ANO un kā gada garumā veiktas diplomātiskā komandas darba rezultātu. Ārlietu ministrs Andrijs Sbiha par rezultātu paziņoja savā X kontā, pateicās atbalstītājām dalībvalstīm un izklāstīja Ukrainas plānotās prioritātes padomē: atbildības nodrošināšanu par Krievijas pārkāpumiem, starptautiskās dokumentēšanas un izmeklēšanas mehānismu atbalstu, karagūstekņu un nelikumīgi aizturēto civiliedzīvotāju aizsardzību, kā arī deportēto un piespiedu kārtā pārvietoto ukraiņu bērnu atgriešanu. Sbiha uzsvēra, ka Ukraina pievienojas padomei, turpinot aizstāvēt savu tautu un suverenitāti pret Krievijas turpināto agresiju, kas izraisījusi nopietnus cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, un ka Ukraina strādās ar partneriem, lai stiprinātu atbildību, aizsargātu cilvēka cieņu, stiprinātu starptautisko cilvēktiesību arhitektūru un pretotos jauniem globāliem cilvēktiesību izaicinājumiem. Līdz ar Ukrainu tika ievēlētas arī Brazīlija, Gana, Dominikānas Republika, Zambija, Īrija, Jordānija, Kuveita, Moldovas Republika, Nepāla, Nigērija, Vācija, Urugvaja un Japāna.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi pieejamie avoti ir ukraiņu valodā un balstīti Ukrainā (Ukrainas mediji un ziņu aģentūras). Ziņojumos uzmanības centrā ir pašas Ukrainas ievēlēšanas fakts, ko izceļ kā diplomātisku sasniegumu un ANO ietvaros nepieredzētu atbalsta līmeni. Vairāki raksti aktīvi saista dalību padomē ar Ukrainas aizstāvēšanos pret Krievijas agresiju un ar iepriekš minētajām prioritātēm – dokumentēšanu, atbildību, karagūstekņiem un deportēto bērnu atgriešanu. Daļa ukraiņu avotu šo rezultātu kontekstualizē ar ziņoto ASV izstāšanos no padomes, uzsverot Ukrainas noturīgu iesaisti brīdī, kad cita lielvalsts no tās atkāpjas.
Kur atspoguļojums atšķiras
Viens avots (Бабель, arī saistīts ar НВ) virsrakstā jauno termiņu raksturo kā divu gadu, savukārt citi avoti un tā paša raksta pamatteksts to apraksta kā trīs gadu termiņu 2027.–2029. gadam. Turklāt ārlietu ministra uzvārds dažādos avotos ir atšķirīgi translicerēts (piemēram, "Andrii Sybiha" pret "Andriy Sybiha").
Konteksts
ANO Cilvēktiesību padome ir galvenā ANO sistēmas iestāde cilvēktiesību aizsardzībai visā pasaulē; tās dalība ilgst trīs gadus, pēc tam valstis var tikt atkārtoti ievēlētas. Ukraina iepriekš ir bijusi padomes dalībniece četros termiņos: 2006.–2008., 2008.–2011., 2018.–2020. un 2021.–2023. gadā – 2027.–2029. gada termiņš būs tās piektais. Ukrainas ANO Pastāvīgā pārstāvniecība ziņoja, ka diplomātiskā komanda strādāja pie šīs vietas nodrošināšanas vairāk nekā gadu. Līdz ar Ukrainu šajā kārtā tika ievēlētas arī Brazīlija, Gana, Dominikānas Republika, Zambija, Īrija, Jordānija, Kuveita, Moldovas Republika, Nepāla, Nigērija, Vācija, Urugvaja un Japāna. Atsevišķi tika ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja rīkojumu par ASV izstāšanos no ANO Cilvēktiesību padomes – tas kļuva zināms 2025. gada 5. februārī; pēc ziņām, Ukraina arī starptautiskās izmeklēšanas struktūrās guva panākumus, tostarp Antonu Simkoviču ievēlēja ANO Spīdzināšanas novēršanas apakškomitejā 2027.–2030. gadam.