ES un Ukraina aizstāvības komisārs Kubilius atklāj ES–Ukrainas dronu alianses pirmo sēdi Briselē
11. septembrī Briselē notika ES–Ukrainas dronu alianses padomes pirmā sēdi, ko atklāja Eiropas komisārs aizstāvības jautājumos Andrius Kubilius. Tiešsaistes saitē piedalījās Ukrainas aizsardzības ministrijas Eiropas integrācijas viceministrs Serhijs Bojevs. Alianses padomē darbojas 18 uzņēmumi – deviņi no Ukrainas un deviņi no ES dalībvalstīm –, kas atlasīti no aptuveni 400 pieteikumiem.
Galvenais
- 11. septembrī Briselē notika ES–Ukrainas dronu alianses padomes pirmā sēde.
- Sēdi atklāja Eiropas komisārs aizstāvības jautājumos Andrius Kubilius.
- Tiešsaistē pievienojās Ukrainas aizsardzības viceministrs Eiropas integrācijas jautājumos Serhijs Bojevs.
- Padomē darbojas 18 uzņēmumi – 9 no Ukrainas un 9 no ES dalībvalstīm; tie atlasīti no aptuveni 400 pieteikumiem.
- Kubilijs paziņoja, ka pirmie praktiskie rezultāti jāparādās līdz šā gada beigām.
- Kubilijs minēja pašreizējo Eiropas ražošanas apmēru – aptuveni 1,5 miljoni dronu gadā, salīdzinot ar 10 miljoniem Ukrainā un 10 miljoniem Krievijā.
- Bojevs paziņoja, ka droni nodrošina vairāk nekā 95% no trāpījumiem kaujas laukā.
Kāpēc tas ir svarīgi
Alianse formalizē ES un Ukrainas rūpniecisko sadarbību dronu un pretdronu sistēmu jomā, balstoties uz Ukrainas kara pieredzi. Ar 18 uzņēmumu padomi, kas atlasīta no aptuveni 400 pieteikumiem, un Kubilja noteikto termiņu – pirmie praktiskie rezultāti līdz gada beigām – iniciatīva iegūst konkrētu industriālo svaru. Ražošanas atšķirību akcentēšana (aptuveni 1,5 miljoni Eiropā pret 10 miljoniem Ukrainā un Krievijā) padara aliansi par atbildi uz uztvertu spēju trūkumu.
Kas notika
Piektdien, 11. septembrī, Briselē notika ES–Ukrainas dronu alianses padomes pirmā sēde, ko atklāja Eiropas komisārs aizstāvības jautājumos Andrius Kubilius. Tiešsaistes saitē pievienojās Ukrainas aizsardzības viceministrs Eiropas integrācijas jautājumos Serhijs Bojevs. Padomē darbojas 18 uzņēmumi – deviņi no Ukrainas un deviņi no ES dalībvalstīm –, kas atlasīti no aptuveni 400 pieteikumiem. Kubilijs uzsvēra, ka aliansei jākļūst par lēmumu pieņemšanas struktūru, kas virza konkrētas iniciatīvas, ne tikai par diskusiju platformu, un ka pirmajiem praktiskajiem rezultātiem jāparādās līdz šā gada beigām. Viņš arī norādīja, ka pašreizējā Eiropas dronu ražošana ir aptuveni 1,5 miljoni vienību gadā, kamēr Ukraina ražo 10 miljonus un Krievija – 10 miljonus. Bojevs paziņoja, ka droni nodrošina vairāk nekā 95% no trāpījumiem kaujas laukā – taktiskajā līmenī, operatīvajā dziļumā un tāla darbības triecienos. Kubilijs alianses uzdevumos iekļāva kopuzņēmumu veidošanas paātrināšanu, piegādes ķēžu atvēršanu, plašāku piekļuvi testēšanas poligoniem un sertifikācijas, komponentu, intelektuālā īpašuma un kvalificētu darbinieku trūkuma problēmu risināšanu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi pieci izmantotie avoti ir Ukrainas (ukraiņu valodā, Ukrainas izdevumi), tāpēc ietvars atspoguļo Ukrainas skatupunktu. Uzmanības centrā ir ukraiņu dalībnieki un intereses: deviņi ukraiņu uzņēmumi alianses padomē, aizsardzības viceministra noteiktās prioritātes (B2B partnerības, piegāžu drošība, masveida ražošana, finanšu mehānismi) un Ukrainas dronu kara pieredze kā modelis Eiropai. Kā politiskais fons izcelts jūlijā parakstītais ES–Ukrainas Drone Deal, kā arī atsevišķi Zelenska dronu darījumi ar Vāciju un Norvēģiju. Bojeva sniegtais kaujas lauka statistikas rādītājs – vairāk nekā 95% trāpījumu – izmantots, lai uzsvērtu Ukrainas kaujas lauka reputāciju kā dronu kara partnerei.
Konteksts
Jūlijā ES un Ukraina vienojās par Drone Deal, lai nodrošinātu vienotu satvaru to divpusējo dronu vienošanos koordinēšanai, kuras Ukraina bija noslēgusi ar vairākām ES galvaspilsētām. Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina pabeidz dronu darījumu ar Vāciju, pēc tam kad līdzīga vienošanās jau bija noslēgta ar Norvēģiju. Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena un Zelenskis bija apņēmušies izveidot stratēģisku rūpniecisko partnerību, kuras centrālo lomu, pēc Kubilja teiktā, spēlēs alianse. Kubilijs arī uzsvēra, ka aliansei jāpaliek atvērtai ārpus 18 padomes uzņēmumiem – tostarp jaunuzņēmumiem, komponentu ražotājiem, programmatūras izstrādātājiem un gala lietotājiem. Bojevs atgādināja, ka droni nodrošina vairāk nekā 95% no trāpījumiem kaujas laukā – gan taktiskajā līmenī, gan operatīvajā dziļumā un tāla darbības triecienos.