ES revidenti: ES aizsardzības gatavība līdz 2030. gadam joprojām apdraudēta
Eiropas Revīzijas palāta publicēja ziņojumu, kurā secināts, ka ES nespēs sasniegt aizsardzības gatavību līdz 2030. gadam, ja netiks strauji palielināti aizsardzības izdevumi un būtiski paplašināta munīcijas ražošana. Galvenie šķēršļi ir atkarība no ASV un dalībvalstu aizsardzības sistēmu fragmentācija. Vienlaikus laikā no 2020. līdz 2025. gadam ES valstu aizsardzības izdevumi pieauga par 79%.
Galvenais
- Eiropas Revīzijas palāta publicēja ziņojumu, kurā norādīts, ka ES aizsardzības gatavība līdz 2030. gadam paliek apdraudēta.
- Galvenie iemesli: atkarība no ASV un dalībvalstu aizsardzības sistēmu fragmentācija.
- No 2022. gada februāra līdz 2023. gada jūnijam 78% ES valstu aizsardzības iepirkumu notika ārpus bloka.
- No šī apjoma 63% aizsardzības iepirkumu ārpus bloka bija no ASV.
- No 2020. līdz 2025. gadam ES valstu aizsardzības izdevumi pieauga par 79%.
- Māreks Opjola vadīja ES aizsardzības politikas revīziju un uzsvēra, ka progress vēl ir iespējams, ja tiks strauji palielināti izdevumi un munīcijas ražošana.
Kāpēc tas ir svarīgi
Ziņojums tieši apšauba ES spēju līdz 2030. gadam ticami sagatavoties reaģēt uz lielu militāru draudu, ko atbalsta Eiropas izlūkdienestu brīdinājumi. Tajā uzsvērta smaga atkarība no ASV — 63% ES valstu aizsardzības iepirkumu ārpus bloka laikā no 2022. gada februāra līdz 2023. gada jūnijam — kā strukturāla ievainojamība. Vienlaikus ziņojumā kvantificēts ES aizsardzības izdevumu kāpums par 79% no 2020. līdz 2025. gadam, kas parāda reālu izdevumu pieaugumu neskatoties uz revidentu skeptisko vērtējumu. Tas arī saistās ar Ukrainas tūlītējām vajadzībām: Kijiva lūdz izņēmumu no ES noteikumiem «Pērc Eiropas produktus», lai daļu no 90 miljardu eiro ES kredīta izmantotu amerikāņu Patriot pretraķešu iegādei.
Kas notika
Eiropas Revīzijas palāta publicēja ziņojumu par ES aizsardzības politiku, kurā secināts, ka ES aizsardzības gatavības sasniegšana līdz 2030. gadam joprojām ir grūts uzdevums. Revidenti identificēja divas galvenās problēmas — ES atkarību no ASV un dalībvalstu aizsardzības sistēmu fragmentāciju. Ziņojumā arī atklāts, ka laikā no 2022. gada februāra līdz 2023. gada jūnijam 78% ES valstu aizsardzības iepirkumu notika ārpus bloka, un 63% no šī ārpusbloka iepirkumu apjoma bija no ASV. Revīziju vadīja Eiropas Revīzijas palātas loceklis Māreks Opjola, kurš atzina, ka progress vēl ir iespējams, ja tiks strauji palielināti aizsardzības izdevumi un ātri paplašināta munīcijas ražošana. Revidenti atzina, ka pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu amerikāņu ieroču iepirkumi bija pamatoti ar nepieciešamību ātri iegūt kritiski svarīgas militārās spējas, tomēr uzsvēra, ka ilgtermiņā ES jāattīsta sava aizsardzības ražošana.
Konteksts
ES mērķis sasniegt aizsardzības gatavību līdz 2030. gadam tika noteikts, reaģējot uz izlūkdienestu brīdinājumiem, ka Krievija līdz tam laikam varētu būt gatava lielam karam Eiropā. Šo mērķi ES noteica gadu pirms ziņojuma publicēšanas. ES valstis 2024. gada novembrī pabeidza savu solījumu nosūtīt Ukrainai vienu miljonu artilērijas šāviņu — astoņus mēnešus pēc plānotā termiņa. ES noteikumi par kopīgiem aizsardzības izdevumiem («Pērc Eiropas produktus») definē Eiropas rūpniecību plaši, iekļaujot ražotājus no cieši saistītām valstīm, tostarp Ukrainu un Norvēģiju. Nesenā Krievijas raķešu un dronu triecienu sērija pret Ukrainu pamudināja Kijivu lūgt izņēmumu no šiem noteikumiem, lai iegādātos ASV Patriot pretraķešu sistēmas, izmantojot daļu no 90 miljardu eiro ES kredīta.