Krievija 12. septembrī palaida gandrīz 500 trieciendronu; Zelenskis to sauc par mērķtiecīgu ekonomikas iznīcināšanu

Kāpēc tas ir svarīgi

12. septembra uzbrukums rāda apzinātu Krievijas stratēģisko pavērsienu — masveidīgu trieciendronu izmantošanu dienas laikā tādā pašā apjomā kā naktī, kā arī mērķtiecīgu uzbrukumu Ukrainas ekonomikas un civilajai infrastruktūrai, tostarp ārvalstu uzņēmumiem. Tas apliecina, ka karš tiek paplašināts ārpus frontes līnijas, un rada papildu spiedienu uz Ukrainas gaisa aizsardzību un ekonomiku, vienlaikus palielinot starptautisko ekonomisko iesaistīto pušu riskus.

Kas notika

12. septembrī kopš rīta Krievija pret Ukrainu izšāva gandrīz 500 trieciendronu, veicot ilgstošu dienas un nakts uzbrukumu. Laikā no 6:30 līdz 18:00 tika izšauti 410 trieciendroni, no tiem 37 reaktīvie; Ukrainas gaisa aizsardzība notrieca vai nomāca 336 dronus, tostarp 23 reaktīvos, bet tika reģistrēti 21 trāpījums. Plkst. 18:00 Ukrainas gaisa telpā vēl atradās aptuveni 55 droni un ienāca jaunas uzbrukuma grupas.

Uzbrukumos trāpīti dzelzceļa objekti Volīnijas un Kijivas apgabalos — Lutskā un Fastivā, kā arī Kovelā. Triecieni skāruši arī Žitomiras, Rivnes un Volīnijas apgabalus; Žitomiras apgabalā trieciens pārtikas veiklam prasīja divu cilvēku dzīvību, viens cilvēks tika ievainots. Naktī uz 12. septembri Krievija izmantoja 129 trieciendronus un raķetes, un pēc tam jaunas grupas turpināja ienākt Ukrainas gaisa telpā.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas avoti ziņojuma centrā izvirza prezidenta Zelenska nostāju, ka Krievija apzināti cenšas iznīcināt Ukrainas ekonomiku, lai lauztu pretestību, un ka karš no frontes tiek pārnests ekonomikas sfērā. Tāpat tiek uzsvērts dienas triecienu apjoma jaunievedums — 410 dienas laikā pretstatā 129 naktī — un Ukrainas gaisa aizsardzības efektivitāte (336 no 410 notriekti vai nomākti). Īpaša uzmanība pievērsta civilās un ekonomiskās infrastruktūras bojājumiem (dzelzceļa stacijas, pārtikas noliktavas, degvielas uzpildes stacijas, farmācijas uzņēmumi, pasažieru vilcieni, ostas, tirdzniecības centri, enerģētikas objekti) un konkrētiem cilvēku upuriem, piemēram, diviem nogalinātajiem triecienā veikalam Žitomiras apgabalā. Skaņots atkārtojas Zelenska aicinājums partneriem ne tikai reaģēt uz Krievijas triecieniem, bet arī vērsties pret Krievijas biznesu un oligarhiem, kas finansē karu, īpaši nosaucot Usmanovu un Fridmanu. Uzbrukumi ārvalstu (Indijas, ASV, Polijas) uzņēmumiem tiek izcelti kā starptautiskās ekonomiskās iesaistes risks.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras par to, kā raksturot uzbrukuma apmēru un skarto objektu sarakstu 12. septembrī. Daļa avotu nakti uz 12. septembri raksturo kā 129 trieciendronu izmantošanu, bet citi to pašu laika posmu vai nakti uz 13. septembri raksturo kā 453 dronus un 4 "Banderole" raķetes; šie skaitļi attiecas uz dažādiem nakts logiem, bet abi tiek piedāvāti kā 12. septembra nakts uzbrukuma raksturojums. Skarto objektu un apgabalu uzskaitījumā arī ir atšķirības: vieni avoti kā trāpīto dzelzceļa objektu vietas min tikai Lutsku un Fastivu, citi pievieno arī Kovelu, vēl citi paplašina skarto apgabalu sarakstu līdz Žitomiras, Rivnes un Volīnijas apgabaliem.

Konteksts

Krievijas spēki regulāri apšauda Ukrainas pilsētas un civilo infrastruktūru visos reģionos, izmantojot trieciendronus, raķetes, vadāmas aviācijas bumbas un reaktīvo ugunsmetēju sistēmas; Ukrainas iestādes un starptautiskās organizācijas šos triecienus kvalificē kā apzinātus kara noziegumus. 12. septembra uzbrukums bija daļa no šīs pastāvīgās kampaņas, taču izcēlās ar dienas triecienu apjoma lieluma pieaugumu un mērķtiecīgu ekonomikas objektu apšaušanu. Zelenskis to nodēvēja par Krievijas mēģinājumu karu no frontes līnijas, kur tā nevar gūt panākumus, pārnest ekonomikas sfērā, un aicināja partnerus gan morāli un politiski novērtēt šos triecienus, gan vērsties pret Krievijas biznesu un oligarhiem, kas finansē kara budžetu.