Zelenskis paziņo par deklarāciju atjaunošanu tiesībsargājošām iestādēm un paraksta likumu pret krāpniecības zvanu centriem
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 16. septembra vakara uzrunā paziņoja, ka tiks atjaunota aktīvu deklarēšanas prasība tiesībsargājošo iestāžu un drošības spēku pārstāvjiem, kuri nepiedalās karadarbībā. Viņš arī uzdeva premjerministram Sergejam Koreckim veikt visu centrālo izpildvaras struktūru vadītāju — gan ieceltu, gan pagaidu — pārbaudi, tostarp nodokļu dienesta, ARMA un dažādu inspekciju vadībā. Tajā pašā dienā Zelenskis parakstīja likumu, ar ko Kriminālkodeksam pievienota jauna panta par elektroniskās komunikācijas krāpšanu un paredzēta kriminālatbildība par krāpniecības zvanu centru darbību.
Galvenais
- 16. septembrī prezidents Zelenskis paziņoja, ka tiks atjaunota aktīvu deklarēšana tiesībsargājošo iestāžu un drošības spēku pārstāvjiem, kuri nav karā, apjomā, kas ļauj kontrolēt viņu īpašuma stāvokli un dzīvesveidu.
- Zelenskis uzdeva premjerministram Sergejam Koreckim pārbaudīt visu centrālo izpildvaras struktūru vadītājus — gan ieceltos, gan pagaidu pildītājus —, tostarp nodokļu dienestā, ARMA un dažādās inspekcijās, kur viņš saskata augstus korupcijas riskus.
- Zelenskis aicināja valdību paātrināt valsts uzņēmumu, tostarp „Lisi Ukraini" un „Energoatom", atjaunināšanu, izmantojot „Ukrnaftas" un „Naftogaz" pieredzi.
- 16. septembrī Augstākā Rada pieņēma likumprojektu Nr. 10190 par kriminālatbildības pastiprināšanu par elektroniskās komunikācijas krāpšanu un krāpniecības zvanu centriem; par to nobalsoja 313 deputātu.
- Likums papildina Kriminālkodeksu ar jaunu pantu „Elektroniskās komunikācijas krāpšana"; par to paredzēts brīvības atņemšanas sods no 3 līdz 8 gadiem, atkārtoti — no 5 līdz 10 gadiem, kara laikā — no 7 līdz 12 gadiem.
- Par krāpniecības organizācijas izveidi un vadību paredzēts 7–12 gadu cietumsods ar mantas konfiskāciju; par dalību — 5–10 gadi; dalībnieku var atbrīvot no atbildības, ja tas pats ziņo par organizāciju un palīdz to atklāt līdz aizdomu paziņošanai.
- Zelenskis uzsvēra, ka kara laikā budžetā ir ievērojams deficīts un ka katrs lēmums, kas to aizpilda, palīdz ukraiņiem un valsts aizsardzībai.
Kāpēc tas ir svarīgi
Lēmumu kopums maina kara laikā ieviesto izņēmumu: līdz šim no aktīvu deklarēšanas bija atbrīvoti noteikti dienestu un tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, kas nav tieši iesaistīti karadarbībā. Deklarēšanas atjaunošana un visu centrālo izpildvaras struktūru vadītāju pārbaude ir vērsta uz nodokļu dienesta, ARMA un inspekciju kontroli — iestādēm, kuras prezidents nodēvējis par augsta korupcijas riska zonām. Vienlaikus Zelenskis šo paketi saistīja ar kara budžeta deficīta segšanu, uzsverot gan ekonomisko, gan drošības dimensiju. Deklarēšanas sistēmas atjaunošana un paplašināšana ir arī noteikums Ukrainas Vienojumos ar SVF un ES Ukraine Facility programmā, kas piešķir šim lēmumam ārēju finansiālu nozīmi.
Kas notika
16. septembrī prezidents Volodimirs Zelenskis vakara uzrunā paziņoja par vairākiem lēmumiem. Pirmkārt, tiks atjaunota aktīvu deklarēšana tiem tiesībsargājošo iestāžu un drošības spēku pārstāvjiem, kuri nepiedalās karadarbībā, apjomā, kas ļauj reāli kontrolēt viņu īpašuma stāvokli un dzīvesveidu. Otrkārt, viņš uzdeva premjerministram Sergejam Koreckim veikt visu centrālo izpildvaras struktūru vadītāju — gan ieceltu, gan pagaidu — pārbaudi, īpaši nodokļu dienestā, ARMA un dažādās inspekcijās, kur Zelenskis saskata augstus korupcijas riskus. Treškārt, viņš aicināja valdību paātrināt valsts uzņēmumu, tostarp „Lisu Ukraini" un „Energoatom", atjaunināšanu, izmantojot „Ukrnaftas" un „Naftogaz" pieredzi. Tajā pašā dienā Augstākā Rada ar 313 balsīm pieņēma likumprojektu Nr. 10190, ko Zelenskis parakstīja: Kriminālkodeksam pievienota jauna panta par elektroniskās komunikācijas krāpšanu, kas nosaka kriminālatbildību par krāpniecības zvanu centru darbību. Soda apmēri ir no 3 līdz 8 gadiem par pārkāpumu, 5–10 gadi atkārtoti, 7–12 gadi kara laikā; par organizācijas izveidi un vadību — 7–12 gadi ar mantas konfiskāciju; par dalību — 5–10 gadi, ar iespēju dalībnieku atbrīvot no atbildības, ja viņš pats ziņo par organizāciju pirms aizdomu paziņošanas. Kabinetam uzticēts sagatavot un iesniegt detalizētu plānu paziņoto lēmumu īstenošanai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti vienoti ziņo, ka pasākumu kopums ir iekšēja pretkorupcijas un budžeta stabilizācijas iniciatīva. Uzmanības centrā ir Zelenskis kā galvenais aktīvais dalībnieks, un paziņojuma nesējs ir viņa 16. septembra vakara uzruna un tai pašā dienā notikusī sanāksme. Avoti saista zvanu centru likumu ar aktuālajām tiesībsargājošo iestāžu operācijām — 12. augusta policijas kratīšanām un NABU un SAP operāciju „Kartāga" — un ar ES pausto nostāju, ka pretkorupcijas struktūrām jādarbojas bez šķēršļiem. Tāpat tiek uzsvērta fiskālā steidzamība, citējot Zelenski par ievērojamu budžeta deficītu un to, ka katrs lēmums tā segšanai palīdz ukraiņiem un valsts aizsardzībai.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti ziņo par nelielām atšķirībām valsts uzņēmumu nosaukumu rakstībā — „Lisi Ukraini" / „Lisiv Ukraini" / „Lisy Ukraini" / „Forests of Ukraine", kā arī „Ukrnafta" / „Uknafta" un „Naftogaz" —, daļai avotu izlaižot vai mainot artikuli. Turklāt avoti atšķirīgi ziņo par maksimālo sodu par dalību krāpniecības zvanu centros: viens fakts min līdz 15 gadiem ar mantas konfiskāciju, bet citi detalizēti sadala sodus pa pantiem (3–8 gadi, 5–10 gadi atkārtoti, 7–12 gadi kara laikā, 7–12 gadi ar konfiskāciju par organizēšanu, 5–10 gadi par dalību).
Konteksts
Pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma obligātā aktīvu deklarēšana un pilnīgas deklarāciju pārbaudes Ukrainā tika apturētas. 2023. gada 12. oktobrī deklarēšana ar likumu tika atjaunota, taču iesniegšana tika atlikta noteiktām karavīru un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku kategorijām. 2026. gada augustā Ministru kabinets apstiprināja likumprojektu, kas piedāvā atvērt personu, kuras pilda uzdevumus Ukrainas nacionālās drošības un aizsardzības interesēs, deklarācijas vienu gadu pēc kara stāvokļa atcelšanas. 12. augustā policija ziņoja par 411 kratīšanām un 94 krāpniecības zvanu centru darbības pārtraukšanu ar 1794 pilnībā aprīkotām darba vietām. NABU un SAP veica operāciju „Kartāga" saistībā ar aizdomām par ģenerālprokuratūras darbinieka iespējamu „jumta" nodrošināšanu krāpniecības zvanu centru tīklam.