Kremļa amatpersonas baidās no jaunas mobilizācijas viļņa pēc Valsts domes vēlēšanām
Kremļa amatpersonas un Krievijas armijas komisariātu darbinieki baidās, ka pēc parlamenta vēlēšanām Kremlis var izsludināt jaunu masveida mobilizāciju, lai papildinātu armiju, kas karo pret Ukrainu. Daži no viņiem, pēc ziņojuma, mēģina pārvietot aktīvus uz ārvalstīm un aicina radiniekus pamest Krieviju. Vladimirs Putins publiski noliedz jaunas mobilizācijas sagatavošanu.
Galvenais
- Bloomberg 18. septembrī ziņoja par bažām Kremļa amatpersonu vidū par iespējamu jaunu mobilizāciju pēc Valsts domes vēlēšanām.
- Daļa Krievijas ierēdņu un armijas komisariātu darbinieku mēģina pārvietot aktīvus uz ārvalstīm un aicina radiniekus pamest Krieviju.
- Pēc Eiropas drošības dienesta pārstāvja teiktā, Krievija plāno līdz gada beigām mobilizēt vēl aptuveni 300 000 cilvēku.
- Putins publiski n noliedz jaunas mobilizācijas viļņa gatavošanu.
- Atšķirībā no 2022. gada septembra mobilizācijas, jaunais piesaukums var notikt bez atsevišķa oficiāla paziņojuma par mobilizāciju.
- Krievijas brīvprātīgo rezerves izsīkst, un frontē zaudējumi sasniedz aptuveni 1000 kritušo nedēļā, ziņo informēts avots Maskavā.
- Kopš 2022. gada mobilizācijas Kremlis ir izveidojis digitālo militārā reģistra infrastruktūru, vienlaikus ierobežojot iespējas izbraukt no valsts.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šī informācija liecina par iespējamu Krievijas kara centienu eskalāciju pret Ukrainu, izmantojot jaunu masveida mobilizāciju. Vienlaikus tā atklāj Krievijas elites iekšējo trauksmi un uzticēšanās trūkumu pašiem Kremļa plāniem. Augstie zaudējumi frontē un brīvprātīgo rezervju izsīkšana palielina spiedienu uz jaunu piesauktuvi. Turklāt pastāv redzama atšķirība starp Putina publiskajiem noliegumiem un neoficiālajiem Eiropas novērtējumiem par plānoto mobilizāciju.
Kas notika
Pēc Bloomberg ziņojuma, kas publicēts 18. septembrī, Krievijas elites un Kremļa amatpersonu vidū pieaug bailes no jaunas masveida mobilizācijas pēc Valsts domes vēlēšanām. Daži no šiem cilvēkiem mēģina atvērt bankas kontus ārvalstīs, pārvietot aktīvus un aicina draugus un radiniekus pamest Krieviju. Tādas pašas darbības veic arī Krievijas armijas komisariātu darbinieki. Bloomberg norāda, ka pirms vēlēšanām pieaudzis to Krievijas iedzīvotāju skaits, kas dodas uz kaimiņvalstīm, tostarp Gruziju un Armēniju. Vladimirs Putins publiski noliedz jaunas mobilizācijas sagatavošanu, tomēr Eiropas drošības dienesta pārstāvis norādīja, ka Krievija plāno līdz gada beigām mobilizēt vēl aptuveni 300 000 cilvēku. Bloomberg uzsver, ka šīs bažas nenozīmē, ka lēmums par mobilizāciju jau būtu pieņemts. Atšķirībā no 2022. gada septembra mobilizācijas, jaunais piesaukums var notikt bez atsevišķa oficiāla paziņojuma. Kremlis pēc 2022. gada ir izveidojis digitālo Vienoto militāro reģistru, kas savienots ar nodokļu dienesta, policijas, medicīnas, nekustamā īpašuma un robežkontroles datu bāzēm, vienlaikus ierobežojot iespējas izbraukt no valsts. Pēc informēta avota ziņotā, Krievijas brīvprātīgo rezerves izsīkst, frontē zaudējumi sasniedz aptuveni 1000 kritušo nedēļā, un to cilvēku kvalitāte, kas slēdz līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju, ir ļoti zema. Pēc Bloomberg analītiķa Alekseja Kočarova aprēķiniem, kopš 2026. gada sākuma Krievijas armija vidēji zaudē aptuveni 33 000 kritušo un ievainoto mēnesī, vienlaikus virzoties uz priekšu vidēji tikai 104 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas mēnesī.
Kur atspoguļojums atšķiras
Putins publiski noliedz jaunas mobilizācijas viļņa gatavošanu, vienlaikus Eiropas drošības dienesta pārstāvis apgalvo, ka Krievija plāno līdz gada beigām mobilizēt vēl līdz 300 000 cilvēku, bet cits informēts avots ziņo, ka brīvprātīgo rezerve Krievijas okupācijas armijai izsīkst.
Konteksts
Krievijas iepriekšējā mobilizācija 2022. gada septembrī izraisīja masveida Krievijas iedzīvotāju aiziešanu no valsts. Kopš tā laika Kremlis ir izveidojis digitālo iesaukuma infrastruktūru, vienlaikus ierobežojot iespējas izbraukt no valsts. Pilna mēroga karš pret Ukrainu līdz publikācijas datumam turpinās jau piekto gadu.