Ukrainas droni naktī uz 26. septembri trāpījuši Iļskas naftas pārstrādes rūpnīcai Krasnodaras novadā

Kāpēc tas ir svarīgi

Iļskas rūpnīcai ir aptuveni 6,6 miljonu tonnu gada jauda, un tās produkcija tiek izmantota arī Krievijas armijas vajadzībām, tāpēc tā ir stratēģiski nozīmīgs mērķis. Ukrainas Ģenerālštābs publiski uzņēmās atbildību par triecienu, iekļaujot to plašākā kampaņā pret Krievijas enerģētikas un aizsardzības rūpniecības infrastruktūru. Pēc uzbrukuma rūpnīca apturēja darbu, un, pēc Fire Point datiem, tika bojātas trīs primārās pārstrādes iekārtas un rezervuāru parks. Vienā naktī kampaņa tika paplašināta arī virs Azovas optikas-mehānikas rūpnīcas, kas ir daļa no Krievijas „Taktsiskie raķešu ieroči” korporācijas.

Kas notika

Naktī uz 26. septembri Ukrainas bruņoto spēku vienības ar droniem uzbruka Iļskas naftas pārstrādes rūpnīcai Krasnodaras novada Sēverskas rajonā, aptuveni 50 kilometrus no Krasnodaras. Vietējie iedzīvotāji ziņoja, ka uzbrukums sākās ap pusnakti un bija dzirdami sprādzieni un gaisa aizsardzības darbība. Pēc trieciena rūpnīcas teritorijā izcēlās ugunsgrēks, un, pēc Fire Point datiem, bojātas trīs primārās pārstrādes iekārtas un rezervuāru parks; rūpnīca pēc uzbrukuma apturēja darbu. Rūpnīcas jauda ir aptuveni 6,6 miljoni tonnu naftas gadā, un tās produkcija tiek izmantota arī Krievijas armijas vajadzībām. Krasnodaras novada gubernators Vjačeslavs Kondratjevs apliecināja uzbrukumu un paziņoja, ka gājuši bojā trīs cilvēki, bet vēl divi cietuši; bezpilota lidaparāta atlūzas sabojājušas dzīvojamu māju un reģistrēti aizdegšanās gadījumi divu uzņēmumu teritorijās.

Vienlaikus tika trāpīts Azovas optikas-mehānikas rūpnīcai Azovas pilsētā Rostovas apgabalā, kas ir daļa no Krievijas „Taktsiskie raķešu ieroči” korporācijas un ražo optiskās un radiolokācijas sistēmas, kā arī elektroniskos komponentus militārai tehnikai un raķetēm. Pēc gubernatora Jurija Sljusāra teiktā, ievainojumus guvuši pieci cilvēki, tostarp viens bērns; Azovā bojātas daudzdzīvokļu un privātmājas, rūpniecības objekti, skola, kultūras nams un automašīnas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī uz 26. septembri pār Krievijas reģioniem iznīcināti 645 droni, tostarp vairāk nekā 30 virs Rostovas apgabala.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti ne vienādi piedēvē Iļskas rūpnīcas triecienu Ukrainai: daļa ziņo par Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba oficiālu atbildības uzņemšanos, savukārt Fire Point (minēts ziņojumos) norāda, ka triecienu veikuši FP-1 droni un ka trāpīts trim pārstrādes iekārtām un rezervuāru parkam. Krievijas reģionālā vara notikumu piedāvā plašāk kā dronu uzbrukumus Sēverskas rajonam, nepiedēvējot tos Ukrainai.

Konteksts

Iļskas rūpnīca pirms 26. septembra jau vairākkārt tika trāpīta: 8. augustā (pēc vietējās varas datiem, cietuši seši cilvēki) un, pēc Astra datiem, arī 10. jūlijā, 2. jūnijā, 17. februārī, 1. janvārī, kā arī 2023., 2024. un 2025. gadā. Kopš 2026. gada sākuma Ukrainas bruņotie spēki veikuši vairāk nekā 70 triecienus pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, un vairāki desmiti no tiem izvesti no ierindas. Pēc EA Analytics datiem, Krievijas naftas pārstrāde atkārtotu pārtraukumu dēļ samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš 2002. gada. 20. septembrī ASV prezidents Donalds Tramps telefonsarunā ar Volodimiru Zeļenski esot aicinājis Ukrainu pārtraukt triecienus pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām; Zeļenskis sacīja, ka Ukraina ir gatava strādāt pie kara deeskalācijas sākuma. Iepriekšējā naktī (25. septembrī) Ukrainas triecieni trāpījuši uzņēmumam Uļjanovskā, kas iesaistīts vadāmo aviācijas raķešu ražošanā, un diviem uzņēmumiem Tulas un Voroņežas apgabalos, kas ražo raķešu degvielu.