Lvivas tiesā piespriež mūža ieslodzījumu Irinas Farjones slepkavai
Ševčenkovas rajona tiesa Lvivā 1. oktobrī piesprieda mūža ieslodzījumu Vjačeslavam Zinčenko par valodnieces un bijušās deputātes Irinas Farjones slepkavību 2024. gada jūlijā. Tiesa viņu atzina par vainīgu iepriekšēji izplānotā slepkavībā nacionālās neiecietības motīva dēļ un nelikumīgā apiešanā ar ieročiem, kā arī piesprieda izmaksāt 5 miljonus grivnu kompensāciju Farjones meitai Sofijai Osobai.
Galvenais
- Ševčenkovas rajona tiesa Lvivā 1. oktobrī piesprieda mūža ieslodzījumu Vjačeslavam Zinčenko par Irinas Farjones slepkavību
- Tiesa viņu atzina par vainīgu pēc KK Ukrainas 115. panta 2. daļas (slepkavība nacionālās neiecietības motīva dēļ) un 263. panta 1. daļas (nelikumīga apiešanās ar ieročiem)
- Spriedumu pasludināja tiesnešu kolēģija: priekšsēdētājs Petro Nevoits un tiesneši Oļeksandrs Bajevs un Pavlo Eder
- Tiesa piesprieda Zinčenko izmaksāt 5 miljonus grivnu morālā kaitējuma kompensāciju Farjones meitai Sofijai Osobai (no pieprasītajiem 15 miljoniem)
- Spriedums vēl nav stājies ļakumā spēkā un 30 dienu laikā to var pārsūdzēt Lvivas apgabaltiesā
- 2024. gada 19. jūlija vakarā ap plkst. 19:30 Zinčenko no apmēram 2 metru attāluma izdarīja šāvienu Farjonei galvā pie viņas mājas Masarika ielā Lvivā; viņa tajā pašā dienā nomira slimnīcā
- 18 gadus veco Zinčenko no Dnipro aizturēja 2024. gada 25. jūlijā
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis ir pirmais instances spriedums augsta profila lietā par bijušās deputātes un pretrunīgi vērtētas personības Irinas Farjones slepkavību, kuras pro-ukraiņu valodu aizība padarīja viņu par polarizējošu figūru. Tiesas konstatētais nacionālās neiecietības motivs un prokuroru uzsvars uz aizdomās turētā saitēm ar Krievijas saistītām ekstrēmistu kopienām paaugstina lietas politisko svaru. Mūža ieslodzījums ir bargākais pieejamais sodāms saskaņā ar Ukrainas krimināllikumā un signalizē, cik nopietni varasiestādes izturas pret politiski motivētām slepkavījām. Lietas gaitā tika pievērsta uzmanība tiešsaistes radikalizācijai, vēstnešu grupu lomai vardarbības propagandā un plānošanai, kas iepriekšēja uzbrukumam.
Kas notika
Ševčenkovas rajona tiesa Lvivā 1. oktobrī pēc apmēram piecu stundu ilgas sprieduma pasludināšanas piesprieda mūža ieslodzījumu Vjačeslavam Zinčenko par valodnieces un bijušās 7. sasaukuma Augstākās Radas deputātes Irinas Farjones slepkavību. Tiesa viņu atzina par vainīgu iepriekšēji izplānotā slepkavībā saistībā ar cietušās sabiedriskā pienākuma pildīšanu nacionālās neiecietības motīva dēļ (KK 115. panta 2. daļa) un nelikumīgā apiešanā ar ieročiem (KK 263. panta 1. daļa). Spriedumu pieņēma tiesnešu kolēģija priekšsēdētāja Petro Nevoita vadībā kopā ar tiesnešiem Oļeksandru Bajevu un Pavlo Ederu. Prokuroru pusu pārstāvēja prokurori Dmitro Petļovanijs un Olena Daniliva. Tiesa arī daļēji apmierināja civilprasību un piesprieda Zinčenko izmaksāt 5 miljonus grivnu morālā kaitējuma kompensāciju Farjones meitai Sofijai Osobai, kas bija pieprasījusi 15 miljonus. Spriedums vēl nav stājies ļakumā spēkā un 30 dienu laikā to var pārsūdzēt Lvivākais apgabaltiesā. Zinčenko visu tiesas procesa laiku kategoriski noliedza savu vainu, četras reiz atteicās sniegt liecības, atteicās no dalības tiesas debatēs un no galavārda tiesībām; viņa aizstāve lietu nosauca par "safarificētu" un pieprasīja tiesnešu noraidīšanu. Tiesas sēde notika pastiprinātas apsardzes apstākļos, iela pie tiesas tika slēgta satiksmei, un visi klātesošie izgāja trīskāršu drošības pārbaudi; pie tiesas ēkas pulcējās gan viņas atbalstītāji, gan cilvēki, kas atbalstīja apsūdzēto.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukraiņu mediji lietu viennozīmīgi atspoguļo kā iekšēju kriminālprocesu, uzsverot cietušās - valodnieces, sabiedriskas personas un bijušās Radas deputātes - personību un demonstrācijas pie tiesas ēkas, kur tika pieprasīts mētsa ieslodzījums. Plašsazižas līdzekļi īpaši izceļ nacionālās neiecietības motivu un aizdomās turētā saites ar Krievijas saistītām ekstrēmistu Telegram grupām, ietvarot slepkavību kā politiski un ideoloģiski motivētu uzbrukumu, nevis personisku strīdu. Ukraiņu publikācijas uzsver procesuālo detaļu - tiesnešu kolēģijas sastāvu, prokurorus, meitas civilprasību un morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu, apsūdzētā atteikšanos liecināt un pārsūzības termiņu - raksturojīgi tiesas procesam centrētu ziņošanas stilu. Vairāki izdevumi izceļ apsūdzētā paša raksturojumu "šīs sabiedrības sanitārs" un viņa detalizēti izstrādāto plānu, attēlojot lietu kā tiešsaistes radikalizācijas un iepriekšējas plānošanas gadījuma izpēti.
Kur atspoguļojums atšķiras
Daļa avotu snieļeda pretrunīgus datumus sprieduma pasludināšanai: vismaz viens avots datēspriedums ar 1. oktobri 2026. gadā, cits - ar 1. oktobri 2025. gadā, kamēr lielākā daļa avotu un faktu notikumus attiecina uz 2024.–2025. gadu, norādot sprieduma pasludioti 1. oktobrī (gads lielākoties nav precizēts virsrakstos, bet pēc būtības tiesas process noris gāzs no 2025. gada februāra).
Konteksts
Irinas Farjones - valodnieces un 7. sešākuma Augstākās Radas deputātes - 2024. gada 19. jūlija vakarā nošāva galvā pie viņas mājas Masarika ielā Lvivā; viņa tajā pašā naktī nomira slimnīcā 60 gadu vecumā. Aizdomās turēto, 18 gadus veco Dnipro iedzīvotāju, aizturēja 2024. gada 25. jūlijā; 2024. gada decembrī apsūdzību grozīja, pievienojot nacionālās neiecietības motivu un nelikumīgu apiešanos ar ieročiem. Būtībā tiesas process noritēja no 2025. gada februāra; tiesas debates ilga apmēriem piecus mēnus, notika vairāk nekā 80 tiesas sēdes, un lietas materiāli aizņem 30 sējumus; 17. septembrī tiesnešu kolēģija aizgāja Vienīgā telpākajā, lai pieņemtu spriedumu. Iekšlietu ministrija izskatīja vairākas versijas, tostarp saistību ar Farjones sabiedrisko un politisko darbību, personisku naidīgumu, pasūtījuma slepkavību un iespējamu "Krievijas pēdu"; izmeklētāji uzskatīja šāvēju par izpildītāju, bet neizslēdza citu personu līdzdalību plānošanā. Apsūdzētais noliedza vainu, atteicās no galavārda, un viņa aizstāvība lietu nosauca par "safarificētu" un pieprasīja tiesnešu noraidīšanu.