Lvivas tiesa piespriež mūža ieslodzījumu Irinas Farjones slepkavai
Ševčenkovas rajona tiesa Lvivā piesprieda mūža ieslodzījumu Vjačeslavam Zinčenko par valodnieces Irinas Farjones slepkavību. Nacionālās policijas priekšnieka vietnieks Andrijs Ņebitovs paziņoja, ka pasūtītāji vai līdzdalībnieki lietā nav noskaidroti un ka Zinčenko rīkojies vienpersoniski, personisku pārliecību vadīts, tostarp naidīgi izturoties pret Farjones sabiedrisko darbību.
Galvenais
- Ševčenkovas rajona tiesa Lvivā 1. oktobrī piesprieda Vjačeslavam Zinčenko mūža ieslodzījumu par Irinas Farjones slepkavību.
- Nacionālās policijas priekšnieka vietnieks Andrijs Ņebitovs 2. oktobrī paziņoja, ka pasūtītāji, līdzdalībnieki vai līdzdarboņi lietā nav noskaidroti.
- Tiesa atzina, ka Zinčenko rīkojās patstāvīgi, personisku pārliecību dēļ, ar naidīgu attieksmi pret Farjones sabiedrisko darbību.
- Izmeklēšanā tika veiktas 92 ekspertīzes un nopratināti vairāk nekā 1500 cilvēku, tai skaitā liecinieki, kas redzēja šāviena brīdi.
- Izmeklēšanā divu gadu laikā strādāja Nacionālā policija, prokuratūra un SBU.
- Tiesa piesprieda Farjones meitai Sofijai Osobai 5 miljonus grivnu kompensācijā no pieprasītajiem 15 miljoniem; spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā.
- Zinčenko savu vainu neatzina un atteicās no tiesības uz pēdējo vārdu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Lietā ir piespriests maksimālais sods par politiski jūtīgu sabiedriski redzamas personas slepkavību Lvivā. Nacionālās policijas paziņojums par to, ka pasūtītāji vai līdzdalībnieki nav atrasti, tieši reaģē uz ilgstošām sabiedriskām spekulācijām par iespējamiem organizētājiem. Izmeklēšanas mērogs — 92 ekspertīzes un vairāk nekā 1500 nopratināto personu — parāda, kā noziegums ticis attiecināts vienai personai. Konstatējumi par apsūdzētā saziņu ar Krievijas ekstrēmisma Telegram grupām un paša izteikumi par bezgrēcības trūkumu ir būtiski motīva skaidrojumā.
Kas notika
1. oktobrī Ševčenkovas rajona tiesa Lvivā pasludināja spriedumu lietā par valodnieces Irinas Farjones slepkavību, atzīstot Vjačeslavu Zinčenko par vainīgu tīšā Farjones slepkavībā saistībā ar viņas sabiedrisko pienākumu pildīšanu, nacionālās neiecietības motīvos, kā arī nelikumīgā šaujamieroča glabāšanā, un piespriežot viņam mūža ieslodzījumu. Tāpat tiesa piesprieda 5 miljonus grivnu kompensācijas Farjones meitai Sofijai Osobai no pieprasītajiem 15 miljoniem. Nākamajā dienā, 2. oktobrī, Nacionālās policijas priekšnieka vietnieks Andrijs Ņebitovs nacionālā teleetēra paziņoja, ka pasūtītāji, līdzdalībnieki vai līdzdarboņi lietā nav noskaidroti, un ka saskaņā ar tiesas secinājumiem Zinčenko rīkojies patstāvīgi, personisku pārliecību vadīts, ar naidīgu attieksmi pret Farjones sabiedrisko darbību. Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā; aizstāvība paziņoja par apelācijas gatavošanu. Zinčenko vainu neatzina un atteicās no tiesības uz pēdējo vārdu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņojumus virza ap Nacionālās policijas preses konferenci un pasniedz spriedumu kā lietas pilnīgu noslēgumu, uzsverot, ka Zinčenko rīkojies viens pats personiskas naidības dēļ. Vairāki izdevumi atzīmē piespriesto kompensāciju Farjones meitai un viņas nodomu novirzīt līdzekļus brigādei «Rubiž», kurā dienēja viņas vīrs, saistot lietu ar kara laika dienestu. Nozīmīga vieta atvēlēta motīva pierādījumiem — apsūdzētā darbībai Krievijas ekstrēmisma Telegram grupās un viņa paša atziņai par sevi kā «šīs sabiedrības sanitāru».
Kur atspoguļojums atšķiras
Ukrainas avoti atšķiras divos aspektos. Pirmkārt, par veikto ekspertīžu skaitu: oficiālie Nacionālās policijas paziņojumi un vairāki mediji min 92 ekspertīzes, bet detalizētais lietas apraksts «Ukraiņskajā pravdā» norāda uz vairāk nekā 60. Otrkārt, par «līdzdalībnieku» jēdziena interpretāciju virsrakstos: viens no lielākajiem Ukrainas izdevumiem («hromadske») ziņo, ka nav pierādījumu, ka Zinčenko Farjoni nogalinājis pēc pasūtījuma vai ka viņam būtu līdzdalībnieki, savukārt policijas priekšnieka vietnieka paziņojums un citi izdevumi («NV», «Interfaks-Ukraina», «Ukrinfoms») toformulē plašāk — ka nav noskaidroti ne pasūtītāji, ne līdzdalībnieki, ne līdzdarboņi.
Konteksts
Irinas Farjones, valodnieces, kas bija pazīstama ar pretrunīgi vērtētiem izteikumiem par ukraiņu valodu, nošāva 2024. gada 19. jūlijā viņas mājas pagalmā Lvivā, Masarika ielā; dažas stundas vēlāk viņa mira slimnīcā. Vjačeslavu Zinčenko, kas sprieduma pasludināšanas brīdī bija 20 gadus vecs, aizturēja 2024. gada 25. jūlijā Dņipro un nākamajā dienā viņam piemēroja apcietinājumu bez tiesībām uz izpirkuma maksu; viņš savu vainu neatzina un atteicās no pēdējā vārda tiesā. Divu gadu izmeklēšanā iesaistījās Nacionālā policija, prokuratūra un SBU, kas noskaidroja viņa pārvietošanos, pārstrādātā pistoles «Stalker 2906» iegādi un viņa tiešsaistes aktivitātes, kas vērstas pret Farjoni, sākot vismaz ar 2024. gada martu. Farjones meita Sofija Osoba, kuras vīrs Vasils Osoba dienē brigādē «Rubiž», prasīja 15 miljonus grivnu kompensācijas; tiesa piesprieda 5 miljonus.