Trampa administrācija pārvirza 52 miljonus dolāru Ukrainas atbalstam paredzētās palīdzības uz Latīņameriku, apejot Kongresa bloku
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pārvirzīja 52 miljonus dolāru ārvalstu militārās palīdzības, ko Kongress sākotnēji bija apstiprinājis Slovākijai, Ziemeļmaķedonijai, Irākai un Tunisijai, uz Panamu, Peru, Ekvadoru un Kolumbiju. Pārvirzīšana notika, apejot Kongresa bloķēšanu, ko bija noteikuši demokrāti senators Žanna Šehena un pārstāvis Gregors Mīkss. Daļa šo līdzekļu bija daļa no papildu finansējuma likuma, kas saistīts ar Krievijas karu pret Ukrainu, un bija paredzēta valstīm, kuras skārusi karš vai kuras palīdzēja Ukrainai.
Galvenais
- Trampa administrācija pārvirzīja 52 miljonus dolāru ASV ārvalstu palīdzības no Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm uz Latīņamerikas valstīm.
- $52 miljoni sākotnēji bija apstiprināti Slovākijai un Ziemeļmaķedonijai (Eiropā), Irākai (Tuvajos Austrumos) un Tunisijai (Āfrikā).
- Pārvirzītie līdzekļi tika novirzīti Panamai, Peru, Ekvadoram un Kolumbijai.
- Slovākijai un Ziemeļmaķedonijai paredzētā daļa bija daļa no papildu finansējuma likuma, kas saistīts ar Krievijas karu pret Ukrainu, un bija paredzēta valstīm, kuras skārusi karš vai kuras palīdzēja Ukrainai.
- Senatore Žanna Šehena un pārstāvis Gregors Mīkss (abi demokrāti) mēģināja bloķēt pārvirzīšanu Kongresā.
- Trešdien, 30. septembrī, administrācija informēja Kongresu, ka tā ignorēs bloku un turpinās līdzekļu pārvirzīšanu.
- Valsts departaments pārvirzīšanu pamatoja ar jauno Nacionālās drošības stratēģiju un Rietumu puslodes prioritātēm, tostarp cīņu pret narkotiku tirdzniecību un Panamas kanāla drošību.
Kāpēc tas ir svarīgi
Daļa no pārvirzītajiem līdzekļiem bija īpaši autorizēta Kongresā kā papildu palīdzība, kas saistīta ar Krievijas karu pret Ukrainu un paredzēta valstīm, kuras skārusi karš vai kuras palīdzēja Ukrainai. Administrācija turpināja pārvirzīšanu pēc tam, kad demokrātu likumdevēji bija noteikuši Kongresa bloku, kas izraisīja apsūdzības par Kongresa pilnvaru apiešanu. Saņēmējvalstis Latīņamerikā pašas administrācijas amatpersonu atzīmē nav sniegušas būtisku drošības palīdzību Ukrainai. Valsts departaments kustību pamatoja ar jaunu Nacionālās drošības stratēģiju, kas vērsta uz Rietumu puslodi, bet tas rada jautājumus par Kongresa lēmumu un likumā noteikto ierobežojumu ievērošanu.
Kas notika
Trampa administrācija pārvirzīja 52 miljonus dolāru ASV ārvalstu militārās palīdzības, ko Kongress sākotnēji bija apstiprinājis Slovākijai, Ziemeļmaķedonijai, Irākai un Tunisijai, uz Panamu, Peru, Ekvadoru un Kolumbiju. Līdzekļi tika sākotnēji apstiprināti 2022. gadā, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, ar mērķi veicināt ārvalstu pāreju no Krievijas militārā aprīkojuma uz ASV militāro aprīkojumu, jo īpaši valstīm, kas nodeva savu veco bruņojumu Kijivai. Slovākijai un Ziemeļmaķedonijai paredzētā daļa bija pakļauta Ukrainai saistītā papildu finansējuma likuma ierobežojumiem, savukārt Irākai un Tunisijai paredzētie līdzekļi tika autorizēti saskaņā ar citu likumdošanu bez šādiem ierobežojumiem.
Senatore Žanna Šehena un pārstāvis Gregors Mīkss, abi demokrāti, Kongresā mēģināja bloķēt pārvirzīšanu. 30. septembrī administrācija informēja Kongresu, ka ignorēs bloku un turpinās pārvirzīšanu. Pēc tam Šehena un Mīkss nosūtīja vēstuli valsts sekretāram Marko Rubio, apsūdzot administrāciju likuma prasību pārkāpšanā un uzsverot, ka abas Kongresa palātas šos līdzekļus piešķīra Ukrainas un Eiropas sabiedroto atbalstam, saskaroties ar Krievijas pilna mēroga karu. Saskaņā ar likumdevējiem, administrācijas amatpersonas Kongresa брифингos un rakstiskās atbildēs nespēja izskaidrot, kā pārvirzīšana atbilst likumā noteiktajām formulējumam par atbalstu valstīm, kuras skārusi situācija Ukrainā.
Valsts departaments pārvirzīšanu pamatoja ar to, ka tā atbilst Nacionālās drošības stratēģijai un Trampa administrācijas ārpolitikas doktrīnai par Rietumu puslodes prioritāšu pārskatīšanu. Pārvirzītie līdzekļi tiks izmantoti narkotiku tirdzniecības apkarošanai, drošības partnerību stiprināšanai, citu valstu militārās ietekmes ierobežošanai reģionā un Panamas kanāla drošības nodrošināšanai. Administrācijas amatpersonas likumdevējiem arī apstiprināja, ka Kolumbija, Ekvadors, Panama un Peru nav sniegušas būtisku drošības palīdzību Ukrainai vai citiem Eiropas sabiedrotajiem un partneriem, kurus skārusi Krievijas agresija.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi seši pieejamie avoti ir ukraiņu valodas mediji, kas atspoguļo The Washington Post stāstu un kadrē pārvirzīšanu kā Trampa administrācijas lēmumu, kas novirza līdzekļus, kas sākotnēji bija saistīti ar karu pret Ukrainu, uz Latīņamerikas valstīm. Ukrainas mediju uzmanības centrā ir saikne ar Ukrainai paredzēto papildu finansējumu, kā arī Kongresa konflikts un apsūdzības, ka administrācija pārkāpj sākotnējo likumu. Atspoguļojums koncentrējas uz ģeopolitiskajām sekām Ukrainai un tās sabiedrotajiem, nevis uz administrācijas paustajām Rietumu puslodes prioritātēm.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti ziņo dažādus datumus, kad administrācija informēja Kongresu par Kongresa bloka ignorēšanu un pārvirzīšanas turpināšanu: viens rakstu precizē trešdienu, 30. septembri, bet cits norāda 1. oktobrī.
Konteksts
Kongress sākotnēji apstiprināja šo finansējumu 2022. gadā, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, ar mērķi veicināt valstis, kas nodeva vecāko bruņojumu Kijivai, pāriet uz ASV militārā aprīkojuma iegādi, nevis Krievijas aprīkojuma iegādi. Slovākijai un Ziemeļmaķedonijai paredzētās daļas bija daļa no Ukrainai saistītā papildu finansējuma likuma ar ierobežojumiem, savukārt Irākai un Tunisijai paredzētie līdzekļi tika autorizēti saskaņā ar citu likumdošanu bez šādiem ierobežojumiem. Septembrī valsts sekretārs Marko Rubio apmeklēja Kolumbiju, Ekvadoru un Peru, lai virzītu Trampa administrācijas prioritātes, tostarp cīņu pret narkotiku tirdzniecību un migrāciju, un Ekvadors un Kolumbija, pēc ziņām, vienojās padziļināt sadarbību ar Vašingtonu cīņā pret narkotiku tirdzniecību.