Ļvivas apgabals padara 2027. gadu par UPA, Romanu Šuheviču un Oļegu Oļžiču veltītu gadu, izraisot Polijas kritiku
Ļvivas apgabala padome 20. oktobrī nolēma 2027. gadu pasludināt par Ukrainas sacelšķoju armijas, tās komandiera Romana Šuheviča un dzejas autora Oļega Oļžiča godināšanas gadu. Lēmums izraisīja asu Polijas iekšējo reakciju un diplomātisku strīdu ar Ukrainu, kura Ministru ārlietu departaments to raksturoja kā prekursoru līdzsvarotām attiecībām ar Poliju.
Galvenais
- 20. oktobrī Ļvivas apgabala padome nolēma 2027. gadu pasludināt par UPA, Romana Šuheviča un Oļega Oļžiča godināšanas gadu.
- Lēmums saistīts ar Šuheviča un Oļžiča 120. dzimšanas gadadieniem un UPA 85. dibināšanas gadadienu.
- Iniciatīvu iesniedza apgabala padomes deputāts Sviatosavs Šeremeta, kurš ir arī kultūras komitejas vadītājs.
- 20. oktobra vakarā ziņojums par lēmumu tika izdzēsts no apgabala padomes sociālajiem tīkliem un oficiālā tīmekļa vietnes.
- Ukrainas ārlietu ministrija nolēma kritizēja kā kontrproduktīvu un nenorādīja par konsultācijām ar centrālo valdību pirms balsošanas.
- Polijas premjers Donalds Tuskis saucis lēmumu par nenozīmīgu un norādījis, ka tas kaitē Ukrainai un var palīdzēt tās pretiniekiem.
- Polijas ārlietu ministrs Radostavs Sikorskis paziņojis par Šeremetas ieskaitīšanu Polijas nevēlamo personu sarakstā, taču ziņojumi atšķiras par procedūras formālo statusu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Ļvivas apgabala padomes lēmums vēl vairāk saasināja strīdus par vēstures atmņu, OUN un UPA darbību, Romanu Šuheviču un Volhīnijas traģēdiju. Polijas valdības līmeņa reakcija rāda, ka jautājums ietekmē savstarpējās attiecības, uzticību, aizsardzības sadarbību un Ukrainas Eiropas integrāciju. Tas, ka Polijā plānots pievienot iniciatīvu autoru Nevēlamo personu sarakstam, ir asāks diplomātisks pasākums.
Kas notika
Ļvivas apgabala padome 20. oktobrī plenārajā sesijā nolēma 2027. gadu pasludināt par Ukrainas sacelšķoju armijas, tās komandiera Romana Šuheviča un dzejas autora Oļega Oļžiča godināšanas gadu. Lēmums tika saistīts ar 2027. gadā pienākošajām 120. dzimšanas gadadienām un UPA 85. dibināšanas gadadienu. Piedāvājuma autors bija padomes deputāts un kultūras komitejas vadītājs Sviatosavs Šeremeta. Viņš apgalvoja, ka lēmums godina Latvijas nacionālās atbrīvības kustības pārstāvjus, nevis ir vērsts pret Poliju. Vēlāk tās pašas dienas vakarā ziņojums par lēmumu tika izdzēsts no apgabala padomes sociālajiem tīrkliem un oficiālā tīmekļa vietnes.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti uzsver, ka lēmumu pieņēma reģionālais vietējās pašvaldības orgāns, nevis valdība, un ka deputāti pirms balsošanas nekonsultējās ar ārlietu ministriju vai citām centrālām institūcijām. Viņi atgādina, ka apgabala deputāti ieņem vēlētas amata vietas un nav pakļauti centrālajai izpildes varai. Tomēr Maskava uzskata, ka šādi reģionālie politiskie lēmumi nedrīkst kaitēt Ukrainas nacionālajām interesēm, jo īpaši drošības un Eiropas integrācijas jomā. Ministrija aicināja Poliju atturēties no asiem soļiem un paziņoja, ka Ukraina ir gatava konstruktīvam dialogam.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Polijas un starptautiskā aprakstīšana lēmumu galvenokārt saista ar strīdiem par vēstures atmņu un Volhīnijas notikumiem. Polijas aizsardzības, ārlietu un premjera amatpersonas to raksturoja kā nepieņemamu, provokatīvu, kaitīgu vai pat iespējami izmantojamu pret Ukrainas pretiniekiem. Daudz uzmanības pievērts arī Šeremetai kā iniciatīvas autoram un viņa iepriekšējai Polijas iebraukšanas aizlieguma vēsturei.
Kur atspoguļojums atšķiras
Ukrainas ārlietu departaments uzskatīja lēmumu par kontrproduktīvu savUkrainas un Polijas attiecībām, savukārt Polijas ierēdņi to raksturoja kā kaitīgu, provokatīvu un divstarpējo sadarbībai sliktāku. Polijas pārstāvji arī paziņoja, ka lēmums neatklāsies spēkā un ka tā noņemšana no oficiālajām lapām ir pozitīvs zīme. Tomēr piegādātajos materiālos apstiprināts, ka padome jau bija pieņēmusi lēmumu un plānoja ar to saistītus pasākumus. Par Šeremetas iekļaušanu Nevēlamo personu sarakstā arī nav vienota noformulējuma: daži avoti runā par parakstīto rīkojumu vai pieprasījumu, savukārt viens avots norāda, ka galīgo lēmumu nepieņēma ārlietu ministrs.
Konteksts
Polija noziedzības pret Polijas iedzīvotājiem Volhīnijas notikumu laikā klasificē kā cilvēkūdību. Daudzi Ukrainas vēsturnieki un politiķi šos notikumus apraksta plašāka Polijas un Ukrainas konflikta daļā, kur par atbildību esot abām pusēm. Ukrainas vēstures atmņā OUN un UPA bieži saista ar neatkarības cīņu un pēckara pretošanos Padomju Savienībai. Līdzīgus šūņas apzīmējumus agrāk pieņēmušas arī citu apgabala padomes, tostarp Rivnes, Ternopilas un Volhīnijas. Plānotie 2027. gada pasākumi ietverēja pieminekļa, izglītojošus, zinātnes, kultūras, informācijas un izstāžu pasākumus.