21 Polijas labējo deputātu aicinājums rīkot "Polijas Neatkarības dienas maršu" Lvivā
21 Polijas labējo partiju deputāts, tostarp Jarosław Kaczyński, Grzegorz Braun un bijušais premjerministrs Mateusz Morawiecki, vērsās pie premjerministra Donalda Tuska ar aicinājumu 11. novembrī, Polijas Neatkarības dienā, rīkot "Polijas Neatkarības maršu" Lvivā. Iniciatīva izpelnījusies nosodījumu no Lvivas pilsoniskās organizācijas un pretrunīgas reakcijas Polijā, tostarp no viena parakstītāja partijas līdera.
Galvenais
- 21 Polijas labējo partiju deputāts parakstīja aicinājumu premjerministram Donaldam Tuskam rīkot "Polijas Neatkarības maršu" Lvivā 11. novembrī.
- Starp parakstītājiem ir Jarosław Kaczyński (Prawo i Sprawiedliwość), Grzegorz Braun (Konfederacja Korony Polskiej) un bijušais premjerministrs Mateusz Morawiecki (Rozwój Plus).
- Iniciatīvu raksturo kā pirmo kopīgo rīcību, kurā apvienojušies visu Polijas labējo un galēji labējo parlamentāro spēku pārstāvji.
- Parakstītāji apgalvo, ka Polijas valsts atbalsts Lvivas poļiem ir nepietiekams, un kritizē Polijas iestāžu līdzfinansējumu Ukrainas Neatkarības dienas pasākumiem 24. augustā.
- Lvivas pilsoniskā organizācija "Pamięć i Sprawiedliwość" nosauca iniciatīvu par politisku provokāciju un aicināja Polijas valdību to noraidīt.
- Seima vicepriekšsēdētājs Krzysztof Bosak (Konfederacja) ideju nodēvēja par "diezgan dīvainu", norādot, ka šāds maršs būtu jārīko Kijivā, nevis Lvivā.
- Ukrainas iestādes līdz ziņojuma brīdim nebija komentējušas šo iniciatīvu.
Kas notika
21 Polijas labējo un galēji labējo partiju deputāti parakstīja aicinājumu, kas adresēts Polijas premjerministram Donaldam Tuskam un kurā prasīts 11. novembrī, Polijas Neatkarības dienā, rīkot "Polijas Neatkarības maršu" Lvivā. Aicinājuma autors ir Prawo i Sprawiedliwość (Likuma un taisnīguma) partijas deputāts Dariusz Matecki. Starp parakstītājiem ir PiS līderis Jarosław Kaczyński, Konfederacja Korony Polskiej līderis Grzegorz Braun un bijušais premjerministrs Mateusz Morawiecki (Rozwój Plus). Inicētāji aicina Polijas valdību oficiāli organizēt Neatkarības dienas svinības Lvivā, tostarp maršu pilsētas ielās, kā "konkrētu solidaritātes un atmiņšas zīmi" Polijā dzīvojošajiem poļiem. Viņi arī norāda, ka Polijas valsts atbalsts poļiem Ukrainā ir nepietiekams, vienlaikus kritizējot Polijas pašvaldību un valsts iestāžu līdzdalību Ukrainas Neatkarības dienas pasākumu finansēšanā 24. augustā. Iniciatīva tiek raksturota kā pirmā reize, kad Polijas labējie un galēji labējie parlamentārie spēki rīkojas kopīgi.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji vienbalsīgi akcentē iniciatīvas provokatīvo raksturu. Lvivas pilsoniskā organizācija "Pamięć i Sprawiedliwość – Ukrainas poļu represiju upuru pēcnācēju apvienība" to nosauca par politisku provokāciju, kas neatbilst labām kaimiņnieciskām attiecībām, un aicināja Polijas valdību to noraidīt. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi kontekstā atgādina par Polijas un Ukrainas vēsturiskajām domstarpībām saistībā ar UPA mantojumu, Braun monumenta bojāšanas incidentu un Polijas prezidenta Karola Nawro iepriekšējo lēmumu 19. jūnijā atņemt Volodimiram Zelenskiim Baltā ērgļa ordeni saistībā ar Ukrainas dekrētu par militāras vienības nosaukšanu UPA varoņu vārdā. Līdz ziņojuma brīdim Ukrainas iestādes šo iniciatīvu nebija oficiāli komentējušas.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti nevar vienoties par precīzu UPA monumenta, ko 10. septembrī sabojāja Grzegorz Braun, atrašanās vietu. Daļa avotu to identificē kā ciemu Białystok Hrubieszów apriņķī, citi — kā Dołhobyczów gminu Lubļinas vojevodistē. Polijas ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka izmeklē monumenta iznīcināšanu 41 UPA karavīru apbedījuma vietā Lubļinas vojevodistē.
Konteksts
Polijas un Ukrainas attiecības pēdējos mēnešos ir bijušas saspringtas vēsturisku jautājumu dēļ. 19. jūnijā Polijas prezidents Karols Nawroki paziņoja, ka nolēmis atņemt Zelenskiim Baltā ērgļa ordeni, reaģējot uz Ukrainas dekrētu, ar ko militāra vienība nosaukta "UPA varoņu" vārdā. Zelenskis nākamajā dienā nosūtīja ordeni atpakaļ, paužot pateicību Polijai par atbalstu. Pēc tam 8. jūlijā NATO samitā abi vadītāji tikās pirmo reizi pēc šī incidenta, un viņu saruna ilga vairāk nekā stundu. Vienlaikus viens no parakstītājiem — Grzegorz Braun — ir Polijas prokuratūras izmeklēšanā par to, ka 10. septembrī viņš ar smagu instrumentu sabojāja akmens obelisku — UPA karavīru pieminekli Lubļinas vojevodistē; Polijas ārlietu ministrs Radisłavs Sikorskis paziņojis, ka Braunam būtu jāatver krimināllieta. Žurnālists Mateusz Mazzini (Gazeta Wyborcza un Polityka) rakstīja, ka poļu attieksme pret ukraiņiem ir mainījusies — no masveida atbalsta pilna mēroga kara sākumā līdz nogurumam un neuzticēšanās izjūtām.