Polijas galēji labējais eiroparlamentārietis Grzegors Brauns sabojājis UPA pieminekli pie Polijas–Ukrainas robežas
Polijas eiroparlamentārietis un galēji labējās partijas "Polijas Kronas konfederācija" līderis Grzegors Brauns kopā ar partijas biedru Marcinu Mikszu sabojāja granīta obelisku — UPA karavīru kapa pieminekli — ciemā Bjalistoka (Dołhobičuvas gminā, Hrubieszovas apriņķī, Lubļinas vojevodistē) un pats publicēja video platformā X. Policija 6. septembrī sāka izmeklēšanu par pieminekļa un apbedījuma vietas apgānīšanu, īpašuma bojāšanu un iespējamu naida noziegumu nacionālā pamata dēļ. Polijas Iekšlietu ministrijas pārstāve Karolīna Gaļecka paziņoja, ka vainīgie tiks saukti pie atbildības.
Galvenais
- Polijas eiroparlamentārietis Grzegors Brauns un partijas biedrs Marcins Miksza ar āmuriem/kirvjiem saskaldīja uzrakstus uz granīta obeliska Bjalistokas ciemā, Dołhobičuvas gminā, Lubļinas vojevodistē, netālu no Polijas–Ukrainas robežas.
- Pieminētais obelisks godina 41 UPA karavīru, kas 1946. gada februārī gāja bojā kaujā ar padomju NKVD un tika apbedīti šajā vietā; tagadējā formā tas pastāv kopš 2019. gada.
- Brauns pats publicēja video platformā X (Twitter) un aicināja obelisku nekavējoties nojaukt, apgalvojot, ka tas "apvaino polu upuru piemiņu Ukrainas genocīdā".
- Polijas policija 6. septembrī sāka kriminālprocesu par pieminekļa un apbedījuma vietas apgānīšanu, īpašuma bojāšanu un iespējamu naida noziegumu nacionālā pamata dēļ; izmeklēšanas sākumā aizturēto nebija.
- Polijas Iekšlietu ministrijas pārstāve Karolīna Gaļecka paziņoja, ka pieminekļa iznīcinātāji netiks saudzēti.
- Ukrainas virsnieks un vēsturnieks Volodimirs Birčaks paziņoja, ka Brauns sadauzījis Ukrainas valsts ģerboni (Tridentu) un ka pirms aptuveni 10 gadiem Polija pārtrauca izsniegt ekshumācijas atļaujas pēc līdzīgiem ukraiņu kapu apgānīšanas gadījumiem.
- Žurnālistikas izdevums OKO.press ziņoja, ka Polijā apbedījumu vietas ir juridiski aizsargātas neatkarīgi no tā, vai pieminekļa uzstādīšanas administratīvā kārtība tika ievērota, pretstatā Brauna apgalvojumam, ka obelisks uzstādīts nelikumīgi.
Kāpēc tas ir svarīgi
Notikums ir nozīmīgs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Eiropas Parlamenta deputāts personīgi iznīcināja pieminekli apbedījumu vietā un pats publicēja video, kas liek uzdot jautājumus par ievēlētu amatpersonu atbildību. Otrkārt, incidents skar ilgstoši sensitīvu Polijas–Ukrainas vēsturiskās atmiņas jomu — UPA, Volīniju un strīdīgu Otrā pasaules kara laika personību godināšanu — laikā, kad Ukrainas ES integrācija jau ir politiski saistīta ar šo jautājumu (pēc Polijas viceministra Marčina Bosacka teiktā). Treškārt, Polijas varasiestādes lietu kvalificē ne tikai kā īpašuma bojāšanu un apgānīšanu, bet arī kā iespējamu naida noziegumu nacionālā pamata dēļ. Visbeidzot, Ukrainas komentētāji to saista ar senāk pārtraukto divpusējo vienošanos par poļu un ukraiņu apbedījumu vietu ekshumācijām, kas liecina par iespējamu diplomātisko atbildi.
Kas notika
Polijas eiroparlamentārietis un galēji labējās partijas "Polijas Kronas konfederācija" līderis Grzegors Brauns, kopā ar partijas biedru Marcinu Mikszu, sabojāja granīta obelisku — UPA karavīru kapa pieminekli — ciemā Bjalistoka (Białystok/Białostok), Dołhobičuvas gminā, Hrubieszovas apriņķī, Lubļinas vojevodistē, netālu no Polijas–Ukrainas robežas. Video redzams, kā Brauns un Miksza ar āmuriem vai kirvjiem sit pa uzrakstiem uz granīta un tos sadauza. Brauns pats publicēja video platformā X un aicināja obelisku nekavējoties nojaukt, apgalvojot, ka tas "apvaino polu upuru piemiņu Ukrainas genocīdā", un ka piemineklis uzstādīts nelikumīgi. Piemineklis godina 41 UPA karavīru, kas 1946. gada februārī gāja bojā kaujā ar padomju NKVD un apbedīti šajā vietā; tagadējā formā tas pastāv kopš 2019. gada. Polijas policija 6. septembrī sāka kriminālprocesu par pieminekļa un apbedījuma vietas apgānīšanu, īpašuma bojāšanu un iespējamu naida noziegumu nacionālā pamata dēļ; izmeklēšanas sākumā aizturēto nebija, bet policija apkopoja pierādījumus un nopratināja lieciniekus. Polijas Iekšlietu ministrijas pārstāve Karolīna Gaļecka paziņoja, ka vainīgie netiks saudzēti. Pēc žurnālistikas izdevuma OKO.press ziņām, apbedījumu vietas Polijā ir juridiski aizsargātas neatkarīgi no tā, vai pieminekļa uzstādīšanas administratīvā kārtība tika ievērota — kas ir pretstatā Brauna apgalvojumam par nelikumīgu uzstādīšanu. Ukraiņu virsnieks un vēsturnieks Volodimirs Birčaks paziņoja, ka Brauns sadauzījis arī Ukrainas valsts ģerboni (Tridentu) un atgādināja, ka pirms aptuveni 10 gadiem pēc līdzīgiem ukraiņu kapu apgānīšanas gadījumiem Ukraina pārtrauca ekshumācijas atļauju izsniegšanu Polijas pusei.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visas pieejamās informācijas avoti ir ukraiņu valodas mediji, un tie vienbalsīgi raksturo Braunu kā "skandālistu" vai "ukrainofobu" politiķi un "ultranacionālistu", izceļot sašutumu. Virsraksti uzsver viņa galēji labējo identitāti, kirvja tēlu un UPA pieminekļa iznīcināšanu, nevis juridiskos vai procesuālos aspektus. Mediji atgādina par iepriekšējo 2026. gada vasarā notikušo vandalismu un Ukrainas vēstniecības nosodījumu, kā arī (caur Birčaku) par senāk pārtraukto ekshumācijas atļauju praksi, pasniedzot notikumu nevis kā atsevišķu gadījumu, bet gan kā atkārtojošos paraugpraksi. Komentētāja lomā izcelts Ukrainas virsnieks-vēsturnieks Volodimirs Birčaks, kas nodrošina ukraiņu avotu citēšanu, nevis Polijas oficiālo vai neatkarīgo Polijas mediju viedokli.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras tajā, vai Brauns un Miksza izmantoja kirvjus vai āmurus, lai bojātu granīta obelisku — daļa rakstu piemin "sokyry-moloty" (kirvjus-cirvjus), citi — āmurus vai veserus. Tāpat pašas pašas faktu kopas ietvaros ticamības līmenis ievērojami svārstās — piemēram, apgalvojums par 41 kritušo UPA karavīru apbedījumu un aizturēto esamība dažādos atkārtojumos svārstās no 0,65 līdz 0,98 ticamības, un vairāki ukraiņu avotu fakti par Volodimira Birčaka apgalvojumiem saistībā ar ekshumācijas atļaujām un pieminekļu atjaunošanu ir zemākā ticamības diapazonā (0,65–0,7).
Konteksts
Iznīcinātais obelisks atzīmēja 41 ukraiņu karavīra apbedījuma vietu, kas 1946. gada februārī gāja bojā kaujā ar padomju NKVD; piemiņas vieta pastāv kopš 1990. gadiem, bet tagadējā granīta formā — kopš 2019. gada. Piemineklis jau vismaz divreiz bija izpostīts iepriekš — 2026. gada vasarā (krāsa un bojāts arku elements), par ko Ukrainas vēstniecība oficiāli pauda nosodījumu, un vēlreiz neilgi pirms Brauna video, kad nezināmas personas bojāja uzrakstus uz akmens. Brauns vada galēji labējo partiju "Polijas Kronas konfederācija" un viņam ir dokumentēta antiukraiņu rīcības un citu incidentu vēsture, tostarp Hanukas svečtura nodzēšana Seima foajē 2024. gada decembrī un tas, ka viņš bija vienīgais Seima deputāts, kas balsoja pret Ukrainu atbalstošu rezolūciju pirms Krievijas iebrukuma. Žurnālistikas izdevums OKO.press ziņoja, ka Polijā apbedījumu vietas ir juridiski aizsargātas neatkarīgi no tā, vai administratīvā kārtība pieminekļa uzstādīšanā tika ievērota, apstrīdot Brauna apgalvojumu par nelikumīgu uzstādīšanu.