ECTHR reģistrē sešas Ukrainas inkasatoru sūdzības pret Ungāriju par nelikumīgu aizturēšanu un spīdzināšanu
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā ir reģistrējusi un sākusi izskatīt sešas sūdzības, ko iesnieguši Ukrainas valsts bankas Oschadbank inkasatori pret Ungāriju saistībā ar 2026. gada martā notikušo aizturēšanu Budapeštā. Pieteikumi balstās uz Konvencijas 3. un 5. pantu, un gaida reģistrāciju arī septītā inkasatora lieta ar līdzīgiem faktiem.
Galvenais
- ECTHR Strasbūrā oficiāli reģistrējusi un sākusi izskatīt sešas lietas pēc Ukrainas inkasatoru pieteikumiem pret Ungāriju
- Pieteikumi iesniegti 2026. gada 5. jūlijā, sekretariāts piešķīris oficiālos lietu numurus
- Gaida reģistrāciju arī septītā inkasatora lieta, kas balstās uz līdzīgiem faktiem
- Sūdzībās atsaukti Konvencijas 3. pants (spīdzināšanas aizliegums) un 5. pants (tiesības uz brīvību un nelikumīgas aizturēšanas aizliegums)
- Lietas izskatīšana pašlaik ir sākotnējā rakstiskajā stadijā
- Saskaņā ar FT bijušais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns varētu būt personīgi pavēlējis aizturēt Oschadbank transportlīdzekli
Kāpēc tas ir svarīgi
Lieta pārceļ strīdu par 2026. gada marta incidentu ar Ukrainas valsts bankas darbiniekiem starptautiskajā cilvēktiesību forumā un piesaista ECTHR uzmanību iespējamiem Konvencijas 3. un 5. panta pārkāpumiem. Oschadbank uzsver, ka reģistrācija liecina par sūdzību pamatotību un juridiskām izredzēm, lai gan ECTHR norāda, ka lielākā daļa pieteikumu tiek noraidīti jau sākotnējā izskatīšanā. Ja tiek apstiprināta informācija par bijušā premjerministra Viktora Orbāna iespējamo personīgo līdzdalību, izmeklēšana var kļūt par pirmo krimināllietu, kurā viņam tiek izvirzītas oficiālas apsūdzības.
Kas notika
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā oficiāli reģistrējusi un sākusi izskatīt sešas sūdzības, ko iesnieguši Ukrainas Oschadbank inkasatori pret Ungāriju. Pieteikumi saistīti ar 2026. gada 5.–6. marta incidentu Budapeštā, kad tika aizturēti septiņi bankas darbinieki un divas bruņotas transportlīdzekļu vienības, kas oficiāli pārvadāja aptuveni 40 miljonus ASV dolāru, 35 miljonus eiro un 9 kilogramus zelta, ko no Vīnes uz Kijevu sūtīja Raiffeisen banka. Ungārijas iestādes aizturēšanu pamatoja ar aizdomām par naudas atmazgāšanu un operāciju nosauca par "Ukrainas zelta konvojs". Visi aizturētie darbinieki tika atbrīvoti 6. marta vakarā, transportlīdzekļi tika atdoti 12. martā bez naudas un vērtībām. Nauda un zelts tika atgriezti tikai pēc Fidesz zaudējuma vēlēšanās, savukārt 19. augustā Ungārijas nodokļu un muitas pārvalde slēdza krimināllietu, konstatējot noziedzīga nodarījuma neesamību. Pieteikumi, kas iesniegti 5. jūlijā, balstās uz Konvencijas 3. pantu par spīdzināšanas aizliegumu un 5. pantu par tiesībām uz brīvību. Gaida arī septītā pieteicēja reģistrāciju ar līdzīgiem faktiem. Lietas pašlaik atrodas sākotnējā rakstiskajā izskatīšanas stadijā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti lietu viennozīmīgi piesaka kā nelikumīgas aizturēšanas un spīdzināšanas epizodi, izmantojot emocionāli piesātinātu valodu ("spīdzināšana un nelikumīga aizturēšana", "ķīlnieki", atsaucoties uz Ukrainas ārlietu ministra citēto paziņojumu). Uzmanības centrā ir Oschadbank kā pieteikuma iesniedzēja, un ECTHR reģistrācija tiek izcelta kā pozitīvs procesuāls pavērsienis, kas apliecina sūdzību pamatotību un juridiskās izredzes. Vairākos virsrakstos uzsvērta iespējamā bijušā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna personīgā loma, atsaucoties uz FT ietvaru, ka izmeklēšana varētu kļūt par pirmo krimināllietu, kurā Orbānam tiek izvirzītas oficiālas apsūdzības.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras jautājumā par to, vai Viktors Orbāns personīgi pavēlēja Oschadbank inkasatoru aizturēšanu. Ungārijas mediju izmeklēšanas (tostarp Telex) un Financial Times, atsaucoties uz avotiem, norāda uz personisku pavēli, iespējams, kā atbildi uz Ukrainas darbībām, kas traucēja naftas piegādes pa cauruļvadu "Družba". Ungārijas Ģenerālprokuratūra šo versiju ir noraidījusi.
Konteksts
2026. gada 5.–6. marta naktī Budapeštā Ungārijas iestādes aizturēja septiņus Oschadbank inkasatorus, kas divos bruņotos transportlīdzekļos oficiāli pārvadāja aptuveni 40 miljonus ASV dolāru, 35 miljonus eiro un 9 kilogramus zelta, ko no Vīnes uz Kijevu sūtīja Raiffeisen banka. Ungārijas nodokļu un muitas pārvalde aizturēšanu pamatoja ar aizdomām par naudas atmazgāšanu un operāciju nosauca par "Ukrainas zelta konvojs". Visi darbinieki tika atbrīvoti 6. marta vakarā; transportlīdzekļi Oschadbank tika atdoti 12. martā bez naudas un vērtībām. 6. maijā pēc Fidesz zaudējuma vēlēšanās Ungārija atdeva Oschadbank konfiscēto naudu un zeltu. Ungārijas mediju izmeklēšanas, tostarp Telex, ziņoja, ka aizturēšana bija Viktora Orbāna personīgs lēmums, iespējams, kā atriebība par Ukrainas darbībām, kas traucēja naftas piegādes pa cauruļvadu "Družba"; Ungārijas Ģenerālprokuratūra šo versiju ir noraidījusi. 19. augustā Ungārijas nodokļu un muitas pārvalde slēdza krimināllietu, konstatējot noziedzīga nodarījuma neesamību. Jūnijā Ungārijas premjerministrs Pēters Mađars (Péter Magyar) paziņoja par izmeklēšanu saistībā ar aizturēšanu un līdzekļu konfiskāciju, un saistībā ar lietu ziņots par bijušo Orbāna valdības locekļu aizturēšanu.