Ukrainas ekspedīcija Polijā atrod aptuveni 30 masveida nogalināšanas upuru mirstīgās atliekas
Ukrainas nacionālās atmiņas institūta (UINP) pasūtīta meklēšanas ekspedīcija Polijā, Laskivas ciema pareizticīgo kapsētā Lubļinas vojevodistē, atklājusi aptuveni 30 cilvīku mirstīgo atlieku – gan atsevišķu, gan kopīgu apbedījumu. Tās pieder ukraiņiem, kurus 1944. gada martā nogalināja Armijas Krajovas un zemnieku bataljonu (Bataliony Chłopskie) vienību veiktajā uzbrukumā. Darbus veic Lvivas apgabala padomes komunālais uzņēmums „Dolja" saskaņā ar Ukrainas un Polijas darba grupas par cieņpilnu apbedīšanu vienošanos.
Galvenais
- Aptuveni 30 mirstīgo atlieku kopas atrastas pareizticīgo kapsētā Laskivas ciemā (Lubļinas vojevodiste, Polija).
- Atliekas pieder ukraiņiem, kas 1944. gada 10. martā nogalināti Armijas Krajovas un Batalionų Chłopskie uzbrukumā.
- Atrasti gan atsevišķi, gan kopīgi apbedījumi.
- Meklēšanas darbus pasūtījis Ukrainas Nacionālās atmiņas institūts (UINP), veic Lvivas apgabala padomes komunālais uzņēmums „Dolja", kas Polijas atļauju saņēma 2026. gada 31. augustā.
- Šī ir otrā Ukrainas puses meklēšanas ekspedīcija Polijā pēc ilga pārtraukuma – pirmā notika 2025. gada rudenī Jurečkovas ciemā.
- Darbi norit saskaņā ar Ukrainas–Polijas darba grupas par cieņpilnu apbedīšanu vienošanos; nākamais posms – ekshumācija un pārapbedīšana.
- Pēc dažādiem vēstures datiem 1944. gada 10. martā Laskivā nogalināti vairāk nekā 300 cilvēku; Ukrainas un Polijas pētnieki dokumentējuši 327 upurus, atsevišķi vēsturnieki min aptuveni 350.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šī ekspedīcija ir otrā Ukrainas vadītā meklēšanas ekspedīcija Polijā pēc ilga pārtraukuma, atjaunojot politiski jutīgu divpusēju procesu ap Otrā pasaules kara laika apbedījumu vietnēm. Atrastās mirstīgās atliekas saistītas ar 1944. gada martā notikušu uzbrukumu, kurā vienā ciemā gāja bojā vairāk nekā 300 cilvēku – ievērojams kara laika civiliedzīvotāju masveida upuru incidents. Gan Ukrainas Nacionālās atmiņas institūts, gan darbus veicošais uzņēmums to pozicionē kā daļu no Ukrainas–Polijas darba grupas par cieņpilnu apbedīšanu vienošanās, plānojot ekshumāciju un pārapbedīšanu ar piemiņas pasākumu. Notikums atspoguļo sarežģīto kara laika atmiņas diplomātiju starp Kijivu un Varšavu, kas norit paralēli Ukrainas soļiem, atļaujot ekshumēt poļu upuru mirstīgās atliekas no Volīnijas traģēdijas.
Kas notika
Ukrainas Nacionālās atmiņas institūts (UINP) 2026. gada 14. oktobrī paziņoja, ka Ukrainas ekspedīcija Polijā Laskivas ciema pareizticīgo kapsētā Lubļinas vojevodistē atklājusi aptuveni 30 cilvēku mirstīgo atlieku. Gan atsevišķi, gan kopīgi apbedījumi pieder ukraiņiem, kurus 1944. gada martā nogalināja Armijas Krajovas un zemnieku bataljonu (Bataliony Chłopskie) vienību uzbrukumā. Meklēšanas darbus, kas sākās 6. oktobrī, pasūtījis UINP un veic Lvivas apgabala padomes komunālais uzņēmums „Dolja" – tā saņēma Polijas atļauju 2026. gada 31. augustā. UINP vadītājs Oleksandrs Alfjorovs uzsvēra, ka kopīgais uzdevums ir visu bojāgājušo cieņpilna piemiņa neatkarīgi no izcelsmes un tautības, un pateicās Polijas pusei par iespēju veikt pētījumu. Uzņēmuma „Dolja" vadītājs Sviatoslavs Šeremeta norādīja, ka sākotnējie rezultāti apstiprina to, par ko liecina toreizējo Laskivas iedzīvotāju atmiņas par 1944. gada marta notikumiem; nākamajā posmā plānota ekshumācija, pārapbedīšana un cieņpilna piemiņas godināšana. Šī ir otrā Ukrainas puses meklēšanas ekspedīcija Polijā pēc ilga pārtraukuma – pirmā pēc pārtraukuma notika 2025. gada rudenī Jurečkovas ciemā, pamatojoties uz oficiālu Polijas atļauju. Darbi notiek saskaņā ar Ukrainas–Polijas darba grupas par cieņpilnu apbedīšanu vienošanos. Dažādi vēstures dati liecina, ka 1944. gada 10. marta masveida nogalināšanā Laskivā gāja bojā vairāk nekā 300 cilvēku; Ukrainas un Polijas pētnieku darbs ir dokumentējis 327 šajā gadā mirušos Laskivas iedzīvotājus, bet atsevišķi vēsturnieki min aptuveni 350 upuru.
Kur atspoguļojums atšķiras
Dažādi vēstures avoti atšķirīgi vērtē 1944. gada 10. marta masveida nogalināšanas upuru skaitu Laskivā: daļa avotu runā par „vairāk nekā 300", Ukrainas–Polijas kopīgais pētījums dokumentējis 327 1944. gadā bojāgājušos iedzīvotājus, bet atsevišķi vēsturnieki min aptuveni 350 upuru. Galīgais upuru skaits var tikt noskaidrots turpmākā vēstures un meklēšanas darba rezultātā. Polijas ciema nosaukuma rakstība arī atšķiras – avoti lieto gan „Lasków", gan „Laskiv" / „Laskіv".
Konteksts
Laskivas masveida ukraiņu nogalināšana notika 1944. gada 10. martā. Pašreizējie meklēšanas darbi notiek pēc tam, kad „Dolja" saņēma Polijas atļauju 2026. gada 31. augustā un darbus sāka 6. oktobrī. Iepriekšējās līdzīgās Ukrainas meklēšanas ekspedīcijas, kuru laikā Polijas teritorijā tika atrastas cilvēku mirstīgās atliekas, notika 2016. gadā; 2025. gada rudenī notikusī ekspedīcija Jurečkovas ciemā UPA kaujinieku mirstīgo atlieku neatrada. Ukrainas un Polijas sadarbība vēstures atmiņas jomā tika principiāli saskaņota 2020. un 2022. gada vienošanās; 2023. gadā Ukraina atļāva kopīgus apbedījumu pētījumus Pužniki, taču Polija joprojām nav izpildījusi Kijivas lūgumu atjaunot piemiņas plāksni UPA karavīru kapā Monastīra kalnā. 2025. gada janvārī Ukraina pirmo reizi atļāva ekshumēt poļu Volīnijas traģēdijas upuru mirstīgās atliekas, un 2025. gada maijā Ternopiļas apgabalā tika pabeigta 1945. gada upuru ekshumācija – solis, ko Polija raksturoja kā izrāvienu, ņemot vērā iepriekšējo moratoriju, ko Ukraina bija noteikusi, reaģējot uz ukraiņu piemiņas vietu iznīcināšanu Polijā.