Polija aizliedz Lvivas apgabala padomes deputātam Šeremetam ieceļošanu Šengenas zonā uz pieciem gadiem
Polija 21. oktobrī noteica piecu gadu Šengenas zonas ieceļošanas aizliegumu Sviatoslavam Šeremetam, Lvivas apgabala padomes deputātam un memooriālās meklēšanas centra «Dolya» direktoram. Lēmumu, par kuru ziņoja iekšlietu ministrs Marčins Kerviņskis, pēc ārlietu ministra Radoslava Sikorskas iesnieguma pieņēma saistībā ar Šeremetas lomu Lvivas apgabala padomes lēmumā pasludināt 2027. gadu par Romanam Šuhevičam, Ukrainas sacelšanās armijai (UPA) un Oļegam Olžičam veltītu gadu.
Galvenais
- Polija aizliegusi Šeremetam ieceļošanu Šengenas zonā līdz 2031. gada 20. oktobrim.
- Aizliegumu nolicis Polijas iekšlietu ministrs Marčins Kerviņskis pēc ārlietu ministra Radoslava Sikorskas iesnieguma.
- Sviatoslavs Šeremeta ir Lvivas apgabala padomes deputāts un memooriālā meklēšanas centra «Dolya» direktors.
- 20. oktobrī Lvivas apgabala padome nobalsoja par 2027. gada pasludināšanu par Šuheviča, UPA un Olžiča gadu; vēlāk publikācija par lēmumu tika izņemta no padomes sociālajiem tīkliem un vietnes.
- Polijas premjerministrs Donalds Tusks nodēvēja apgabala padomes lēmumu par «pašnāvniecisku taktiku», aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs to kritizēja kā tādu, kas neveicina uzticēšanos.
- Ukrainas Ārlietu ministrija lēmumu nosauca par «kontrproduktīvu» un aicināja Varšavu «atturēties no asiem soļiem».
- Pēc Ukrainas valdības avota ziņām, Polija saistībā ar Lvivas padomes lēmumu it kā apturējusi militārās palīdzības sūtījumu Ukrainai; šī informācija ir pretrunīga.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis aizliegums iezīmē būtisku eskalāciju polu-ukraiņu diplomātiskajā strīdā par vēstures atmiņu un UPA figūru piemiņas godināšanu. Lēmumam ir iespējamas sekas Ukrainas un Polijas divpusējām attiecībām, uz ko norāda Polijas premjerministra, aizsardzības ministra un divu pilsētu mēru publiskās reakcijas. Tas uzliek konkrētus ierobežojumus Ukrainas amatpersonai, kas iesaistīts pārrobežu memooriālajā darbā, tostarp Volīnijas traģēdijas upuru ekshumācijā. Ukrainas avoti apgalvo, ka Polija saistībā ar Lvivas padomes lēmumu apturējusi militārās palīdzības sūtījumu, kas piešķirtu notikumam tiešu drošības dimensiju. Vienlaikus Ukrainas Ārlietu ministrija publiski kritizēja apgabala padomes lēmumu, liecinot par iekšukraiņu neērtību attiecībā uz reģionālo balsojumu.
Kas notika
21. oktobrī Polijas iekšlietu ministrs Marčins Kerviņskis sociālajā tīklā X paziņoja, ka Sviatoslavs Šeremeta, Lvivas apgabala padomes deputāts un memooriālā meklēšanas centra «Dolya» direktors, ir iekļauts nevēlamu personu reģistrā un viņam aizliegts ieceļot un uzturēties Šengenas zonas valstīs uz pieciem gadiem — līdz 2031. gada 20. oktobrim. Aizliegums tika pieņemts pēc Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorskas iesnieguma Uzņēmējdarbības lietu pārvaldei. Šāds lēmums seko Lvivas apgabala padomes 20. oktobra balsojumam pasludināt 2027. gadu par Šuheviča, UPA un Olžiča gadu, kura iniciators bija Šeremeta. Pēc publikācijas paziņojums par lēmumu tika izņemts no padomes sociālajiem tīkliem un oficiālās vietnes. Polijas premjerministrs Donalds Tusks nodēvēja apgabala padomes lēmumu par tādu, kas «palīdz Ukrainas ienaidniekiem», un nosauca to par «pašnāvniecisku taktiku»; aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs to kritizēja kā tādu, kas neveicina savstarpēju uzticēšanos. Ukrainas Ārlietu ministrija lēmumu raksturoja kā «kontrproduktīvu» un aicināja Varšavu «atturēties no asiem soļiem», vienlaikus uzsverot, ka tas pieņemts reģionālā līmenī bez konsultācijām ar diplomātiem un centrālajām iestādēm. Pēc kāda Ukrainas valdības avota ziņām, Polija saistībā ar Lvivas apgabala padomes lēmumu it kā apturējusi militārās palīdzības sūtījumu Ukrainai, taču šī informācija raksturota kā pretrunīga.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukraiņu avoti stāstu centrē ap Ukrainas amatpersonas personisko saukt pie atbildības un to ietver kā Polijas reakciju uz iekšzemes piemiņas lēmumu. Vairāki ukraiņu raksti parāda it kā Polijas militārās palīdzības sūtījuma apturēšanu kā Lvivas apgabala padomes balsojuma sekas, piešķirot notikumam drošības dimensiju. Vienlaikus ziņojumi uzsver, ka Ukrainas Ārlietu ministrija publiski distancējās no Lvivas padomes lēmuma un aicināja Varšavu atturēties no asiem soļiem, liecinot par iekšukraiņu kritiku attiecībā uz reģionālo balsojumu. Pats Šeremeta nosauc Polijas reakciju par «dīvainu» un brīdina par kaitējumu divpusējai memooriālajai sadarbībai, īpaši izceļot viņa pašreizējo ekshumācijas darbu Polijā, tostarp Lubļinas vojevodistē esošajā Laskovas ciemā, kur, pēc provizoriskām aplēsēm, atrasti vairāk nekā 40 cilvēku mirstīgās atliekas.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras jautājumā par to, vai Polija patiešām apturējusi militārās palīdzības sūtījumu Ukrainai saistībā ar Lvivas padomes lēmumu: Ukrainas mediji, atsaucoties uz valdības avotu, ziņoja par piegādes apturēšanu, taču šis apgalvojums tiek raksturots kā pretrunīgs un piegādāto faktu vidū nav Polijas amatpersonu apstiprinājuma.
Konteksts
Polijai un Ukrainai ir ilgstoša vēsturisko strīdu vēsture par Volīnijas traģēdijas un Ukrainas sacelšanās armijas piemiņu. 20. oktobrī Lvivas apgabala padone nobalsoja par 2027. gada pasludināšanu par Šuheviča, UPA un Olžiča gadu, atzīmējot 120. gadadienu kopš Šuheviča dzimšanas, 85. gadadienu kopš UPA dibināšanas un 120. gadadienu kopš Olžiča dzimšanas. Pēc publikācijas paziņojums par lēmumu tika izņemts no Lvivas padomes sociālajiem tīkliem un oficiālās vietnes. Šeremeta arī vada ekshumācijas darbus Ukrainu masveida slepkavību vietās Polijā, tostarp Laskovas ciemā Lubļinas vojevodistē, kur provizoriskie dati liecina par vairāk nekā 40 cilvēku mirstīgo atlieku atrašanu.