Zelenskis: Ukraina var ātri apturēt karu, bet neatdos 25% teritorijas
Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir gatava pēc iespējas ātrāk apturēt karu, iesaldējot konfliktu pa tagadējo frontes līniju. Viņš vienlaikus norādīja, ka Ukraina neatzinīs okupētās teritorijas par Krievijas un nedos 25% valsts teritorijas. Maskava paaugstināja, ka ir gatava atsākt trīspusēju sarunas ASV–Ukraina–Krievija formātā novembra desmitajā datumā.
Galvenais
- Zelenskis запропонував якомож швидше iesaldēt konfliktu pa pašreizējo frontes līniju.
- Ukraina neatzinīs pašreiz okupētās teritorijas par Krievijas teritorijām.
- Zelenskis noraidīja ideju par 25% Ukrainas teritorijas atdošanu, pat ja tā nodrošinātu vīlīguma vienošanos.
- Pēc Zelenska vēstījuma, Krievija pašlaik kontrolē 19,3% Ukrainas teritorijas.
- Krievija gatava atsākt trīspusējas sarunas ASV–Ukraina–Krievija formātā novembra desmitajā datumā.
- Uzlabojot līnijas iesaldēšanu, Ukrainai būs nepieciešamas drošības garantijas no partneriem, saglabājot kontroli pār 75% valsts.
- Ukraina trīs mēnešu laikā no ASV saņēma 24 Patriot sistēmas raķetes.
Kāpēc tas ir svarīgi
Zelenska pozīcija nosaka, kādā gadījumā Ukraina varētu piekristies uz iesaldētu konfliktu un sākt diplomātiskas sarunas. Piedāvātais modelis paredz saglabāt Ukrainas kontroli pār vismaz 75% teritorijas un iegūt drošības garantijas no partneriem. Vienlaikus atteikums atzīt Krievijas kontroli pār okupētajām teritorijām un atdot 25% valsts ierobežo iespējamā kompromisa apjomu.
Kas notika
Zelenskis paziņoja, ka Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk apturēt karu, iesaldējot to pa pašreizējo frontes līniju. Viņš skaidroja, ka atteikšanās no 25% teritorijas nozīmētu, ka Ukrainas spēki jāizved no visas pašlaik kontrolētās Donbasa teritorijas. Viņš arī uzsvērra, ka Ukraina neatzinīs okupētās teritorijas par Krievijas un ka saglabātas 75% teritorijas kontrolē būs nepieciešamas starptautiskās drošības garantijas.
Ziņojumā tika arī atgādināts, ka jūnijā Zelenskis jau bija piedāvājis iesaldēt frontes līniju un pāriet uz diplomātiskiem pārrunām, taču Krievija šo pieeju noraidīja. Īpaši amerikāņu delegācijas vizītes fonā Krievijas vēstījums par gatavību novembrī atsākt trīspusējās sarunas ASV–Ukraina–Krievija formātā створює можливий час для нових переговоров.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukraiņu mediji galvenokārt koncentrējas uz Ukrainas gatavību iesaldēt karu pa pašreizējo frontes līniju. Tie skaidri izcel iespēju izskatīt kompromisu, kas saglabātu kontroli pār 75% valsts, taču prasa arī starptautiskas drošības garantijas. Īpaša uzmanība tiek pievērsta atteikumam atzīt okupētās teritorijas par Krievijas un 25% teritorijas atdošanai, kā arī spēkā esošajiem Starlink ierobežojumiem.
Konteksts
Jūnijā Zelenskis piedāvāja iesaldēt frontes līniju, to fiksēt un pēc tam sākt sarunas par kara beigšanu, taču Krievija šo pieeju noraidīja. ASV īpašais pārstāvis Stīvens Vitkoffs 21. oktobrī Sanktpēterburgā apmēram trīs stundas tikās ar Vladimiru Putinu, savukārt Oslo tikās ar Zelenski un Norvēģijas un Somijas līderiem. Putins Vitkoffam paziņoja, ka Maskava ir gatava novembra desmitajā datumā atsākt trīspusējās sarunas ASV–Ukraina–Krievija formātā. Ukraina pa šo laiku no ASV saņēma 24 Patriot sistēmas raķetes.