Somijas un Norvēģijas līderi sarunājās ar Putinu, lai pārbaudītu Krievijas gatavību Abu Dabijas sarunām
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Norvēģijas premjers Jons Gārs Stjore 27. oktobrī 90 minūšu garā telefoniskā sarunā ar Vladimiru Putinu. Viņi nodeza Putinam divas Volodimira Zelenskija's saites, lūdza viņu pārtraukt karu un noskaidoja Krievijas gatavību trīspusējai sanāksmei Abu Dabijā. Stubs novērtēja sarunu kā uzticības veidošanas soli, nevis kā tiešu tuvināšanos mieram.
Galvenais
- 27. oktobrī Aleksandrs Stubs un Jons Gārs Stjore провели 90 minūšu telefona sarunu ar Vladimiru Putinu.
- Sarunu pēc Ukrainas puses pieprasījuma ierosinjaja, lai izveidotu saziņas kanālu.
- Eiropas līderi nodeza Putinam divas Volodimira Zelenskij'a saites.
- Stubs un Stjore jautāja Putinam par Krievijas sagatavošanos trīspusējai sanāksmei Abu Dabijā.
- Somijas un Norvēģijas представники pavідīja Putinam, ka neatzīst Krievijas “ēnflotes” darbību Baltijas jūrā.
- Stubs paziņoja, ka Somija nav sarunu starpniece un pilnībā atbalsta Ukrainu.
- Trijpusējā sanāksme par Ukrainu, Krieviju un ASV plānota uz 10. novembri.
Kāpēc tas ir svarīgi
Saruna atvēra tiešu saziņas kanālu starp Krieviju, Ukrainu та Eiropas līderiem, kas atbalsta Ķīlinu. Eiropas līderi nodeza Putinam Zelenskij'a piedāvājumus un pārbaudīja Maskavas gatavību ierasties uz trīspusējo sanāksmi. Tajā pašā laikā saruva uzmanību pievērsa drošības jautājumiem Baltijā, jo Somija un Norvēģija ir Krievijas kaimiņvalstis.
Kas notika
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Norvēģijas premjers Jons Gārs Stjore 27. oktobrī 90 minūtes runāja ar Vladimiru Putinu par karai Ukrainā. Pēc Ukrainas puses pieprasījuma ierosināto sarunu viņi nodeza Putinam divas Zelenskij'a saites: par iespēju divpusējai līderu sanāksmei ar Krieviju, kurā tiktu apspriests par teritoriju un drošību, un par piedāvājumiem deeskalācijai, tostarp iespējamu pārtraukumu enerģētikas jomā, pārtikas drošībā, gūstīņu apmaiņā un infrastruktūrā. Stubs un Stjore arī jautāja Putinam par viņa nodomi attiecībā uz Abu Dabijas sanāksmi. Viņi paziņoja, ka Somija un Norvēģija neatbalsta Krievijas “ēnflotes” darbību Baltijas jūrā, un skaidroja, ka Somija nav sarunu starpniece, bet pilnībā atbalsta Ukrainu. Stubs raksturoja sarunu kā atklātu un konstruktīvu, taču novērtēja to par uzticības veidošanas soli, nevis par tiešu tuvināšanos mieram.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukraiņu ziņojumi uzsver, ka sarunu ierosināja pēc Ukrainas pieprasījuma un ka tā bija iespēja nodot Putinam konkrētus piedāvājumus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta reģionālās deeskalācijas jautājumiem: gūstīņu apmaiņai, energoobjektu apstāšanai un civilo kuģu drošības atjaunošanai Čelnomora jūrā. Zelenskis arī atzīst, ka pēc sarunas viņam bijis iespaids par Krievijas nopietno gatavību ierasties Abu Dabijā.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskais konteksts galvenokārt koncentrējas uz Putina tiešo kontaktu ar Eiropas līderiem, kas atbalsta Ķīlinu, un uz šī kontakta nozīmi uzticības veidošanā. Tāpat tiek uzsvērta Somijas un Norvēģijas loma kā Krievijas kaimiņvalstu ar savām drošības interesēm Baltijā. Diskusija arī skar Krievijas “ēnfloti” un atļauju Krievijas hokejistiem piedalīties starptautiskās sacensībās.
Kur atspoguļojums atšķiras
Aleksandrs Stubs noliedza Financial Times ziņojumu, saskaņā ar kuru Putins lielāko daļu sarunas runājis par vēsturiskajām konflikta cēloņiem un slovēņu vēsturi. Viņš arī aprakstīja sarunu kā atklātu un konstruktīvu, savukārt daudzi citi materiāli atkārtoja Financial Times versiju. Jons Gārs Stjore lūdza Financial Times labot savu publikāciju.
Konteksts
Trīspusējā sanāksme par Ukrainu, Krieviju un ASV ir plānota Abu Dabijā uz 10. novembri, un tās mērķis ir novērtēt, vai iespējams panākt ugunspūšanas pārtraukšanas vienošanos. Ukrainas sarunu komanda cenš paplašināt sarunu darbības jomu, pārejot no Maskavas šaurajām teritorialajām prasībām uz plašāku diskusiju par Ukrainas un Eiropas drošības sistēmu. Eiropas valstis vienlaikus uzstāj uz savas obligātās dalības galīgajās sarunās.