Latvijas Banka noraida atbalstīt kriptoaktīvu tirgus regulēšanas likumprojektu
Latvijas Banka paziņojusi, ka nevar atbalstīt likumprojekta Nr. 10225-d pašreizējo redakciju par virtuālo aktīvu tirgus regulēšanu, і aicinājusi Saeimu to turpināt pilnībā. Galvenās bažas ir nekontrolēta piekļuve ārvalstu tokeniem, regulēšanas nepilnības un risks uz monopolizāciju. Tomēr Finanšu, nodokļu un muiņas komiteja jau ieteikusi pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā un kopumā.
Galvenais
- Latvijas Banka nolaižotās atbalstu законопроекта Nr. 10225-d pašreizējai redakcijai.
- Bankas galvenās trīs bažas ir ārvalstu tokeni, regulēšanas nepilnības un monopolizācijas risks.
- Likumprojekts stājas spēkā 2027. gada 1. jūlijā.
- Pirmajos piecos gados dokumentā nav noteikts skaidrs operatoru skaits.
- Pārbaudējuma komiteja 4. novembrī rekomendēja atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā un kopumā — par to nobalsoja 20 komitejas locekļi.
- Pirmajā lasījumā 2025. gada 3. septembrī par likumprojektu nobalsoja 246 deputāti.
- Nolīguma laikā līdz 2028. gada beigām piemēro 5% PFFD likmi.
Kāpēc tas ir svarīgi
Latvijas Bankas pozīcija var mainīt likumprojektu pirms otra lasījuma. Dokuments nosaka ārvalstu virtuālo aktīvu piekļuves noteikumus, tirgus dalībnieku autorizācijas kārtību un fizisko personu peļņas nodokļošanu. Ārvalstu tokenu regulēšana un operatoru skaits tieši ietekmē monētāro suverenitāti, finanšu stabilitāti un konkurenci tirgū. Likumprojekts stāsties spēkā 2027. gada 1. jūlijā, tāpēc izmaiņas saglabā iespēju līdz procedūras beigām.
Kas notika
Latvijas Banka paziņoja, ka nevar atbalstīt likumprojekta Nr. 10225-d par virtuālo aktīvu tirgus regulēšanu в поточній редакції та закликала народних депутатів доопрацювати документ перед другим читанням. Банк заявив, що фінальна редакція не враховує низку принципових домовленостей, досягнутих під час роботи над документом. Першим ключовим ризиком НБУ назвав неконтрольований допуск іноземних токенів, які можуть виконувати функції електронних грошей, але не підпадають під регулювання та нагляд у країнах емісії. Другим ризиком — регуляторні прогалини та нерівні вимоги, що дають іноземним активам спрощений допуск порівняно з аналогічними українськими активами. Третій ризик — монополізація та корупційні зловживання під час авторизації учасників ринку. Документ розподіляє регуляторні повноваження між НБУ та НКЦПФР, запроваджує оподаткування прибутку фізичних осіб від операцій з віртуальними активами за ставкою ПДФО та передбачає пільговий 5% період до кінця 2028 року для активів, придбаних до набрання чинності.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukraiņas informācijas avoti galvenokārt koncentrējas uz trim NБУ atzītajiem riskiem: nekontrolētu ārvalstu tokenu piekļuvi, regulēšanas nepilnības un monopola vai korupcijas riskus. Tie arī ziņo par kritiku, ka pirmajos piecos gados trūst skaidra operatoru skaita, un NБУ prasību nodrošināt pārredzamas autorizācijas procedūras. Procedūras kontekstā profila komiteja rekomendēja atbalstīt dokumentu, taču NБУ publiceja savu pozīciju dienas laikā pirms otra lasījuma.
Konteksts
NБУ atbalsta virtuālo aktīvu tirgus legalizāciju, pamatojoties uz Eiropas MiCA regulas un Starptautiskā Monētārā fonda ieteikumiem. Sākotnējā NБУ pozīcijā nebija skaitlisku ierobežojumu tirdarvības vietām, kuras atbilstu noteiktajām prasībām, taču banka vēlāk piekrita NКЦПФР piedāvājumam ierobežot pirmajā posmā operatoru skaitu līdz trim konkurences rezultātos noteiktām juridiskajām personām. Galvenais likumprojekta izstrādes process, kas sākās 2023. gadā, tika veikts, balstoties uz Eiropas regulavimo modeli un starptautiskos standartus, taču izstrādes metu notika regulatora modelio pasirinkimo diskusijos.