Publicēts: · Atjaunināts:

Sibiga: Ukrainas un Polijas savienība var veidot jaunu Eiropas ekonomisko un drošības kārtību

Ukrainas prezidents Andris Sibiga, publicējot 11. novembrī žurnāla Rzeczpospolita rakstu Polijas Neatkarības dienas nodaļas, aicinājis uzlabot abu valstu sadarbību ekonomikā, enerģētikā un aizsardzībā. Viņš uzskata, ka Ukrainas un Polijas savienība var kļūt par jaunu Eiropas virzītājspēku, ko neuzskatīt vien par palīdzības saņēmēju attiecībām, un ka abām valstīm jāattīstīs kopuzņēmumi, kopražošana un rīcība Eiropas lēmumu veidošanas forumos.

Galvenais

  • Sibiga publicēja savu rakstu žurnālā Rzeczpospolita 11. novembrī, tiecoties uz Polijas Neatkarības dienu.
  • Viņš uzskata, ka Ukrainas un Polijas savienība var formēt jaunu Eiropas ekonomisko un drošības kārtību.
  • Ukraina vēlas būt Polijai līdztiesīgs partneris, nevis tikai palīdzības saņēmēja.
  • 2025. gadā Ukraina un Polija apmainījās preces par aptuveni 76 miljardiem zlotu, bet Polijas tirdzniecības pārdošanas pārjums pārsniedza 37 miljardus zlotu.
  • Pirmajos astoņos 2026. gada mēnešos Polijas uzņēmumi eksportēja uz Ukrainu preces par 41 miljardu zlotu.
  • Ukrainieši Polijā nodibinājuši vairāk nekā 123 tūkstošus uzņēmumu, un 2025. gadā viņu ieguldījums Polijas ekonomikā bija aptuveni 2,4% no valstī iekšzemesprodukta.
  • Sibiga запропonоваja uzlabot robež infrastruktūru, vienkāršot muitas procedūras un aktīvāk iesaistīt Polijas kompānijas Ukrainas atjaunošanā.

Kāpēc tas ir svarīgi

Sibigas piedāvājums pārvērst Ukrainian un Polijas attiecības par instrumentu jaunas Eiropas ekonomiskās un drošības kārtības izveidei. Abas valstis jau strādā enerģētikas un aizsardzības jomā, un to kopējās iespējas pret raķetēm un Eiropas gaisa telpas aizsardzībā var stiprināt reģiona drošību. Vienlaikus lielā ekonomiskā ietekme, ko rāda ukraiņu kopiena Polijā, rāda, ka sadarbība jau ir pārnesusi savstarpējos ekonomiskos pītējumus uz ievērojamu apjomu. Kopražošana, investīcijas Ukrainas atjaunošanā, labāka robežinfrastruktūra un vienkāršākas muitas procedūras var šo saikni vēl vairāk paplašināt.

Kas notika

Andris Sibiga 11. novembrī žurnāla Rzeczpospolita publicēja rakstu, kas bija veltīts Polijas Neatkarības dienai. Viņš aprakstīja Ukrainians un Polijas sadraudzību kā Eiropas ekonomikas un drošības ordera veidošanas instrumentu un uzsvērra, ka Ukraine vēlas būt līdztiesīgs partneris, nevis vien tikai palīdzības saņēmēja.

Sibiga aicināja attīstīt kopražošanu, kopuzņēmumus un kopīgu iziešanu uz pasaules tirgiem, kā arī aktīvāk iesaistīt Polijas kompānijas Ukrainas atjaunošanā kā investorus un partnerus. Viņš arī aicināja uzlabot robežinfrastruktūru un vienkāršot muitas procedūras. Enerģētiku viņš nodēja par perspektīvu sadarbības jomu.

Aizsardzības jomā Sibiga uzsvērra Ukrainas pieredzi cīņā pret Krievijas raķetēm un Polijas aizsardzības potenciāla savienojumu. Viņš arī paziņoja, ka par progresu vēsturiskās strīdus izšķiršanā starp Ukrainu un Poliju, un brīdināja, ka abām valstīm nevajadzētu ļaut Krievijai censties šķirt viņu attiecības.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas avoti galveno uzmanību vērš uz Ukrainas centieniem būt Polijai līdztiesīgam partnerim, kā arī uz kopražošanu un investīcijām Ukrainas atjaunošanā. Viņi uzsver Ukrainas pieredzi raķešu pretībstīnēšanā, enerģētisko un aizsardzības sadarbību, kā arī bažas par Krievijas mēģinājumiem sabotēt divpusējās attiecības. Ekonomiskā dimensija tiek raksturota ar tirdzniecības apjomiem, tirdzniecības bilances pārdošumu, uzņēmējdarbību, sociālajām iemaksām, loģistiku un investīciju iespējām, vienlaikus uzsverot progresu vēsturiskās supērča izšķiršanā.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Poļu avoti uzsver Polijas dalību visos nozīmīgajos starptautiskajos forumos un formātos, kuros tiek pieņemts lēmumi par Eiropas nākotni. Tāpat tiek izcelta Polijas loma kā Ukrainas drošības partnera, savienojot Ukrainas pieredzi raķešu pretībstīnēšanā ar Polijas aizsardzības potenciālu. Polijas integrācijas pieredze tiek rādīta kā orientieri Ukrainai, savukārt ukraiņu klātbūtne — kā uzņēmumu, investīciju, loģistikas centru un izglītības iestāžu veidošanas factors Polijā. Akcentēta nepieciešamība izveidot kopuzņēmumus un kopražot, kā arī kopīgi iziet uz pasaules tirgiem.

Konteksts

Polija atbalstīja Ukrainu kopš 2014. gada Krievijas agresijas sākuma un arī pēc pilnā mēroga invāzijas sākuma 2022. gadā, un poļu ģimenes nodrošināja patvērumu ukraiņiem. Ar kopienas palīdzību Polijā tika izveidoti vairāk nekā 123 tūkstoši uzņēmumu, un gandrīz katrs desmitais jaunais individuālais uzņēmums, kas reģistrēts Polijā 2022.–2025. gadā, bija izveidots ar Ukraina pilsoņiem. 2025. gadā Ukrainā esošo ukraiņu ieguldījums bija aptuveni 2,4% no Polijas iekšzemesprodukta, bet viņu skaits zem pagaidu aizsardzības no janvāra līdz septembrim 2026. gadam samazinājās par aptuveni 11% — no 966 tūkstošiem uz 859 tūkstošiem. Tāda laikā Ukraina 2025. gadā kļuva par septīto lielāko poļu preču tirgu, un Polijas tirdzniecības pārdošums ar Ukrainu pārsniedza 37 miljardus zlotu.

Polijas ārlietu ministrs Radosław Sikorski iepriekš brīdināja Eiropas sabiedrotos, lai tie, pārrunājot par Krievijas un Ukrainas karadarbības beigām, neignorē Austrumu Eiropas drošības intereses.