NV
„NV“ (pazīstama arī kā NV.ua vai Novoye Vremya) ir Ukrainas tiešsaistes medijs, kas aptver politiku, ekonomiku un sabiedriskās lietas. Izdevums dibināts 2014. gadā un atrodas Kijivā; tas publicē Ukrainas, Krievijas un angļu valodā. Medijs ir pazīstams ar savu redakcionālo nostāju, kas atbalsta demokrātiskās reformas un Ukrainas Eiropas integrāciju.
-
Ukraina, ASV un Krievija plāno trīspušu sarunas Abu Dabī novembra sākumā
Ukraina, ASV un Krievija plāno novembra pirmajā pusē A bu-Dabī, Apvienotajos Emirātos, rīkot trīspušu sarunu komandu līmenī. Precīzs datums vēl nav noteikts. Sarunu tēma būtu drošības mehānisms pēc militārā konflikta beigām, savukārt ASV gatavo jaunu priekšlikumu un iespējotā Eiropas dalība joproj nav apstiprināta.
-
Krievijas zaudējumi: 1 830 karavīri un 2 067 droni diennakts laikā
Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas armija diennakts laikā zaudējusi 1 830 karavīrus un ievērojamu daudumu cita aprīkojuma. Kopš pilnscaleļa invasionisma sākuma Krievijas personāla zaudējumi tiek estimēti aptuveni 1 574 620 personu. Līdz 22. oktobra plkst. 22.00 notika 146 frontes cīņas, un karavīru zaudējumu aprēķinā ir ieskaitīti gan kritušie, gan ievainotie.
-
Ukraiņas karaspēks uzbrukis Krievijas mērķiem Donetas, Krīmas un Zaporižijas apgamos
Ukraiņas bruņotie spēki 22. oktobrī un naktī uz 23. oktobri uzbruka Krievijas militāriem objektiem un vienībām okupētajā Donetas, Krīmas un Zaporižijas apgamos. Tajā pašā laikā ģenerālštābs ziņoja par Starlink/StarShield savienojuma zudumiem noteiktos ātrumos, taču apgalvoja, ka uzbrukumi turpinās.
-
Ukrainā atgriezusies 270 personas pēc lielāka kaujas apmaiņa ar Krieviju
23. oktobrī, trešajā lielāka apmaiņa posmā, Ukraina saņēma atpakaļ 270 cilvēkus, tostarp 261 militāri personu un deviņus civiļiedzīvotājus. Lielākā daļa atgriezušajās bija Mariupoles aizstāvji, kuri bijaatrastā Krievijas gūsta ievēsumā no 2022. gada. Starp atgriezušajiem bija arī pēdējie trīs Černobilskās AES garnīzu noturētie militāristi un 35 „Azov” vienības karavīri.
-
Krievijas dronu uzbrukums Summī iznīcināja civilo infrastruktūru un ievainoja divus cilvēkus
Krievijas spēki naktī pret 23. oktobri veica masveida uzbrukumu Summī ar uzbrukuma droniem. Bojājumi skāra trīs pilsētas daļas, tostarp degvielu uzpildes staciju, dzīvojamas ēkas, administratīvo ēku, transportu, Summas Valsts pedagoģisko universitāti un tā guesthousi. Vismaz divi cilvēki tika ievainoti, bet glābēji joprojām likvidēja sekas.
-
Krievijas uzlūmes naktī skāra privātās mājas un pilsētas infrastruktūru
Naktī uz 22. oktobri Krievijas spēki ar droniem un raketēm uzbruka Harivas un citu Ukrainas pilsētu dažādiem rajoniem. Harivas Slobidska rajonā tika bojātas privātās mājas un sadega saimniecības ēka, Kremenčukā tika uzbrukts privātas televīzijas kompānijas ēkā, bet Kijevā tika bojāts medicīnas iestāde. Dažos vietās izraisīās ugunsgrēki.
-
Tramps apgalvoj par Starlink ierobežojumu atcelšanu, bet Ukraina to vēl neredz
Donalds Tramps 22. oktobrī paziņoja, ka Ilons Masks ir noņēmis Starlink ātruma ierobežojumus Ukraiņas militārajām vajadzībām, taču neapstiprināja, vai pats ir zvanījis Maskam. Ukraiņas oficiālie avoti savukārt ziņoja, ka ierobežojums joprojām darbojas daļā uzdevumu un ātrums nav atjaunots līdz 400 km/h.
-
23 ASV Kongresa locekļi vēlas, lai Tramps lūdz Masku atļaut Ukrainai izmantot Starlink pret Krievijas raķešu iešaujamajiem
Dvopārtijas grupa ASV Tautas pārstāvju palātas locekļi, ko vadīja Džoilsons, nosūtīja Donalda Trampa aicinājumu lūgt Īlonam Maskam надать Ukraine access to Starlink on Russian territory to locate and strike missile launch sites. The appeal followed SpaceX's introduction of speed restrictions on the Starshield military package used by Ukrainian forces, which disrupted communications and drone operations. Responsibility for the restriction remains disputed among Elon Musk, the White House, and the Pentagon.
-
Krievija naktī uz 22. oktobri apšaudīja Kijevu ar 21 ballistisko raķeti trīs viļņos; bojāgājušais un ievainoti desmitiem cilvēku
Krievijas spēki naktī uz 22. oktobri uz Ukrainu raidīja masveidīgu kombinētu uzbrukumu ar raķetēm un 210 trieciendroniem, galvenokārt pret Kijevu. Trīs ballistisko triecienu viļņi ar 21 raķeti nodarīja postījumus vismaz sešos Kijevas rajonos, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot 22 cilvēkus, tostarp četrus bērnus. Tika bojāts Kijevas Dķiprai tilts (Pivdennyi), ietekmējot metro satiksmi, kā arī dzīvojamās mājas, slimnīcas ēka, klostera, tirdzniecības centri un cita civilā infrastruktūra. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis raksturoja triecienu kā „demonstratīvu” un notikušu tūlīt pēc jaunākā sarunu raunda.
-
Ukrainas izpēte publicējusi Krievijas jaunās „Filin” raķetes tehniskos datus
Krievija nogulstāma jaunu masta raķeti, tomēr avoti nesASKrīt, vai tas notika 2025. vai 2026. gada vasaras beigās. Ukrainas militārā izpēte 22. oktobrī portālā War&Sanctions publicēja „Filin” interaktīvu 3D modeli, sastāvdaļas un elektronisko komponentu bāzi. Krievijas norādītā tālākdarbība sasniedz 1 200 kilometru, raķete var lidot ļoti zemu, un tai ir 50 vai 100 kilogramu kaujas galvas varianti.
-
Krievija pēc Krievijas masveida nakts uzbrukuma: bojāts un zaudēts elektrība
Krievija naktī uz 22. oktobri uzbruka Ukrainai ar ballistiskajām rakstēm un 210 droniem, galveno mērķi izvēloties Kijevu. Kijevā tika iznīcināti un bojāti objekti, kā arī cietuši cilvēki, bet uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai izraisīja elektroapgādes traucējumus vairākos reģionos.
-
Zelenskis aicina Trampu izmantot spiedienu pret Putinu un saglabāt sankcijas pret Krieviju
Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Donalds Tramps var palīdzēt pabeigt Krievijas karu pret Ukrainu, ja viņš pret Volodimiru Putinu izmanto tādu pašu spiedenu un retoriku, ko izmanto pret Zelenski. Ukraina galvenās vajadzības pēc sabiedrotajiem ir saglabāt sankcijas pret Krieviju un piegādāt efektīvākas pretgaisa aizsardzības raķetes. Zelenskis arī aizstāvēja Krievijas uzbrukumu pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un noliedza, ka Ukraine ir atbildīga par dīzeļa cenu pieaugumu ASV.
-
ASV aizsardzības ministrs: Vašingtona nav licis ierobežot Starshield darbību Ukrainai
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets 20. oktobrī paziņoja, ka ASV nav izdevis nekādus rīkojumus par Starshield satelītsakaru pakalpojuma ierobežošanu Ukrainai. Par ierobežojumu, par kura izcelsmi informācijas avoti nav vienisprātis, tika ziņots 14. oktobrī. Ukraina norāda uz darbības traucējumiem un notiekošām sarunām ar SpaceX, Pentagonu un ASV valdību.
-
Krievijas droni uzbrukuma dzīvokļu un infrastruktūrai naktī no 20. uz 21. oktobri
Naktī no 20. uz 21. oktobri Krievijas droni uzbruka Kijevai un trāpīja vairākos pilsētas rajonos. Viens drons atskanās 24 stāvu dzīvokļa ēkā Sviatoshinskas rajonā, izraisot ugunsgrēku un cilvēku upuriem, bet Solomianskas rajonā tika bojāts transporta infrastruktūras objekts. Dronu sadalījuma un upuriu skaits atsevišķos incidentos atšķiras atkarībā no ziņojuma laika un avota.
-
Rubio: Ukraina nepastāvētu bez ASV palīdzības, kuras apmērs sasniedz miljardiem dolāru
ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka Ukraina nepastāvētu bez Amerikas Savienoto Valstu palīdzības, kas tikusi sniegta kopš Bidena administrācijas un turpināta pašreizējā administrācijā. Viņš arī atbildēja uz jautājumiem par ziņoto Starlink ierobežošanu Ukrainai un noraidīja ukraiņu amatpersonu apsūdzības par ASV atbalsta ierobežošanu. Tikmēr 20. oktobrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sarunājās ar Rubio pa tālruni, ko raksturoja kā "pozitīvu".
-
Krievijas gaisa trieciens Slovjansku: bojā gājušo skaits pieaudzis līdz deviņiem
Piecu dienu glābšanas darbi Slovjanskā Doneckas apgabalā pēc Krievijas gaisa trieciena 17. oktobrī ir noslēgušies. Triecienā ar FAB-250 bumbām tika iznīcinātas divas piecstāvu dzīvojamās mājas; bojā gājuši deviņi cilvēki, tostarp viens glābējs.
-
Vitkofs satiekas ar Putinu; gatavība atjaunot trīspusējās sarunas novembra vidū
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs 21. oktobrī ieradās Sanktpēterburgā, kur trīs stundas ilgušā tikšanās reizē ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pārrunāja kara Ukrainā izbeigšanu. Sarunas seko 20. oktobra Oslo tikšanās reizei, kurā Vitkofs un ASV padomnieks Džared Kušners tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Norvēģijas premjerministru Jonu Gāru Stēru un Somijas prezidentu Aleksandru Stubu. Pēc tikšanās Putinu pēc Kremļa palīga Jurija Ušakova teiktā paziņoja, ka Maskava „pamatā ir gatava” atjaunot trīspusējās ASV–Krievijas–Ukrainas sarunas novembra otrajā dekādē. Vitkofs aicināja Putinu uzskatīt šo iespēju un nodeva dokumentus ar piedāvājumiem, bet uzņēma arī Putina izteikumu – nolīdzinājumu nosaucot viņu par „humānistu” – kas izpelnījās asu republikāņu kritiku Vašingtonā.
-
Kijeva ūdensapgāde cieš pārtraukumus, kas saistīti ar enerģētikas infraīstruktūras bojājumiem
Kijevāņdzības uzņēmums «Kyivvodokanal» sākoties nogada beigām un oktobra sākumam konstatēja ūdensapgādes pārtraukumus vairākos rajonos. Uzņēmums tos saista ar Krievijas uzbrukumu izraisītiem pārtraukumiem enerģapgādē, savukārt vecā aprīkojuma bojājumus un pārtraukumi spiedē lielākajās ūdensapgādes stacijās. Kijeva paplašina specializēto dīzeleļelektrostaciju tīklu, taču stabila ūdensapgāde var netikt nodrošināta līdz 2027. gada pavasarim.
-
Oslo sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā: Vitkofs nodos Krievijai drošības garantiju dokumentu
20. oktobrī Oslo notika sarunas par Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā, ko vadīja Norvēģijas premjerministrs Jons Gārs Stēre un kurās piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs klātienē un prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners attālināti (slimības dēļ), kā arī Somijas prezidents Aleksanders Stubbs un E4 grupas, ES un NATO pārstāvji. Pēc tikšanās Vitkofs devās uz Krieviju tikties ar Vladimiru Putinu un nodot Oslo apspriestos priekšlikumus, tostarp dokumentu ar drošības garantiju variantiem Ukrainai.
-
Krievija 20. oktobrī ar 165 droniem uzbruka Kijevai; viens cilvēks nogalināts, 12 ievainoti
20. oktobrī Krievija ar lielu reaktīvo un cita tipa dronu uzbrukumu skāra Kijevu un Kijivas apgabalu. Tika trāpīts energoobjektam Ševčenkovskas rajonā, četri Kijivas rajoni daļēji palika bez elektrības, un nokrišņu vietā cieta medicīnas iestāde Solomjanskas rajonā, kā arī Stržesko Kardioloģijas institūta augšējie stāvi Holosiivas rajonā. Pie gāzes uzpildes stacijas uz Kijivas apgabala robežas gāja bojā viens vīrietis; pilsētā kopumā ziņots par 12 cietušajiem un sešiem hospitalizētiem. Atsevišķs uzbrukums Kijiva–Odesa šosejai Čabanu ciemā Fastivas rajonā nogalināja trīs cilvēkus un ievainoja vismaz četrus.