Ukrainas bruņotie spēki
Ukrainas bruņotie spēki (ZSU) ir Ukrainas valsts militārie spēki, kuru sastāvā ietilpst Sauszemes spēki, Gaisa spēki, Jūras spēki un Speciālo operāciju spēki. Augstākā vadības institūcija ir Ģenerālštābs, un pašreizējais augstākais virspavēlnieks ir Oleksandrs Sirskis. Kopš 2022. gada 24. februāra ZSU piedalās pilna mēroga kaujas operācijās pret Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem Krievijas sāktā kara ietvaros. Spēki tika izveidoti uz padomju laika Ukrainas PSR armijas mantojuma pamatiem un kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir ievērojami paplašinājušies.
-
Dronovi uzbrukuši staciju «Nikolskoje» Krievijas Tambovas apgabalā
Naktī no 19. uz 20. oktobri dronovi uzbrukuši līnijai ražošanas un dispečēšanas stacijai «Nikolskoje» («LVDS») Mičurinskas rajonā, Tambovas apgabalā. Krievijas pamatojums apstiprina, kaivētmā izcelsies uguns un bojā nav, savukārt vietējie iedzīvotāji ziņojuši par degdelpjā, bet nezināms, vai tā bija stacijas «Nikolskoje-1» stundas tel. Ukrainska puse šo ziņojumu laikā nekomentēja.
-
Ukrainas Ģenerālštābs ziņo par Krievijas zaudējumiem: 1 568 720 karavīru kopš iebrukuma sākuma
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs 20. oktobrī publicēja ikdienas atjauninājumu par Krievijas personāla un tehnikas zaudējumiem. Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas kopējie personāla zaudējumi sasniedz aptuveni 1 568 720 cilvēku, tostarp 1 560 pēdējā diennaktī. Dienas laikā iznīcināti arī 9 tanki, 42 artilērijas sistēmas, 1 578 bezpilota lidaparāti un cita tehnika. Norisinājās 206 kaujas sadursmes.
-
Ukrainas armija veic pirmo gaisa evakuāciju no frontes līnijas ar drona palīdzību
Ukrainas bruņotie spēki 19. oktobrī paziņoja par pasaulē pirmo gaisa evakuāciju, kurā ievainots karavīrs tika izvests no frontes pozīcijas ar smaga hexakoptera tipa dronu. Evakuāciju veica 92. atsevišķā triecienbrigāde sadarbībā ar citām vienībām un Ukrainas ražotāju Gurzuf Defence, kad sauszemes robotizētā evakuācija nebija iespējama Krievijas dronu aktivitātes un mīnēta reljefa dēļ.
-
ASV likumdevēji draud ar izmeklēšanu saistībā ar StarShield ierobežošanu Ukrainai
ASV republikāņu kongresmenis Braiens Ficpatriks 19. oktobrī paziņoja, ka panāks atbildību par jebkuru, kas iesaistīts StarShield militārās satelītu platformas izmantošanas ierobežošanā Ukrainā, draudot ar Kongresa uzraudzības uzklausīšanām un budžeta samazinājumiem. Republikāņu senators Toms Tilliss vērsās pie Pentagona ģenerālinspektora ar prasību sākt oficiālu izmeklēšanu. Fonā turpinās sarunas starp Ukrainu, SpaceX, Pentagonu un ASV valdību par ātruma ierobežojuma atcelšanu, ko SpaceX 14. oktobra naktī vienpusēji noteica termināļiem virs 160 km/h.
-
Zelenskis apsūdz ASV par Patriot raķešu piegāžu kavēšanu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publiski paziņoja, ka ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets nav apstiprinājis ievērojamas partijas Patriot pretraķešu raķešu pārsūtīšanu Ukrainai, lai gan sabiedrotie jau ir samaksājuši par raķetēm. Zelenska skatījumā kavēšana notiek Pentagonā un ir politisks lēmums, ko Vašingtona izmanto, lai spiestu Kijivu uz piekāpšanos. ASV pārstāvis noraida šīs apsūdzības kā "nepatiesas". Situācija notiek, kamēr Krievija turpina gandrīz ikdienas triecienus ar ballistiskajām raķetēm un Ukrainai jau kopš vasaras trūkst Patriot munīcijas.
-
Ukrainas premjers sola šonedēļ pabeigt mobilizācijas atlikšanas (bronošanas) sistēmas reformu
Ukrainas premjerministrs Serhijs Koretskis intervijā BBC News Ukraine paziņoja, ka Ministru kabinets šonedēļ pabeigs izmaiņas mobilizācijas atlikšanas jeb darbinieku "bronošanas" sistēmā, lai maziniektu ļaunprātīgu izmantošanu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka patiešām stratēģiski svarīgie uzņēmumi saglabās iespēju bronet darbiniekus kā līdz šim. Koretskis brīdināja, ka pēdējo 6–8 mēnešu laikā ik mēnesi bronetie vai atlikumu saņēmušie ir desmitiem tūkstošu cilvēku, un ja tendence turpināsies, "drīz būs nobroneti pilnīgi visi".
-
Krievijas karaspēks mēģina izmantot sliktos laikapstākļus uzbrukumos Hulajpoles virzienā
Ukrainas 7. Gaisa desanta spēku korpuss ziņo, ka Krievijas karaspēks Hulajpoles virzienā veic vietējas ofensīvas un nelielu kājnieku grupu dziļas infiltrācijas, izmantojot pasliktinātos laikapstākļus. Krievijas mērķis ir sasniegt Zaporižjas nomali un bloķēt pilsētu.
-
Krievijas triecieni Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai skāruši 28 apakšstacijas
Krievijas spēku uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai 19. oktobra naktī un rītā sabojāja 28 apakšstacijas un citus objektus, atstājot bez elektrības un ūdens desmit apgabalu iedzīvotājus. Prezidents Zelenskis pēc selektora sanāksmes paziņoja par lēmumu palielināt pasūtījumu ražošanai automatizēto torņu, kas efektīvi cīnās pret trieciendroniem «Šahed».
-
Krievijas uzbrūdens uz Frontu: 204 kaujas 18. oktobrī un 177 līdz plkst. 22.00 19. oktobrī
Ukrainas Ģenerālštābs 18. oktobrī uz Frontes līnijas reģistrēja 204 kaujas, galvenokārt Pokrovska un Konstantinīvkas virzienos. 19. oktobrī plkst. 22.00 bija reģistrētas 177 kaujas, tostarp 22 dienvidu Slobodžansijas, 16 Pokrovska un 12 Konstantinīvkas virzienā. Krievijas pārmēģinājums Dobrepilljā ir sekmējis daļēji, taču pierādījumu par pilsētas kontroli vai apkarošanu nav.
-
Zelenskis: Ukraina atbrīvojusi vairāk teritorijas nekā Krievija ieņēmusi; noraida ziņojumus par 5 km attālumu līdz Zaporižžiai
Latvijas prezidents Volodimirs Zelenskis 18. oktobrī paziņoja, ka kopš rudens sākuma Ukrainas bruņotie spēki atbrīvojuši vairāk teritorijas nekā Krievija ieņēmusi, un noraidīja Krievijas Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova apgalvojumus par Malokaterynivkas ieņemšanu un 5 km attālumu līdz Zaporižžiai. Zelenskis norādīja, ka patiesais attālums ir aptuveni 20 km, bet Ukrainas dezinformācijas apkarošanas centrs ziņoja, ka līdz dienvidu piepilsētai ir aptuveni 25 km.
-
Zelenskis: ASV ir atjaunojušas izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu pēc trīs dienu pārtraukuma
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis NBC intervijā "Meet the Press" svētdien, 18. oktobrī, paziņoja, ka ASV ir atjaunojušas izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu pēc "noteikta laika posma" pārtraukuma. Viņš uzsvēra, ka tikai ASV sniedz Ukrainai brīdinājumus par Krievijas ballistisko raķešu palaišanu, un pauda cerību, ka sarunas ar ASV varētu notikt šonedēļ. Intervija notika dienu pēc tam, kad Trampa administrācija esot brīdinājusi Ukrainu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu, ja turpināsies uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
-
Ukrainas droni naktī uz 18. oktobri masveidā uzbruka Sanktpēterburgai un Ļeņingradas apgabalam
Naktī uz 18. oktobri Ukrainas bruņotie spēki ar droniem veica plaša mēroga uzbrukumu Sanktpēterburgai un Ļeņingradas apgabalam Krievijā. Tika trāpīts naftas terminālim, degvielas bāzei, sociālā tīkla VKontakte datu centram, loģistikas centra noliktavai un vienam no Ziemeļu galvenās ātrgaitas šosejas (ZSD) vanttila tiltiem. Uzbrukumā gāja bojā vismaz viens cilvēks un vairāki tika ievainoti, tika traucēta elektroapgāde un ierobežota Pulkovas lidostas darbība.
-
Ukrainas droniem traucēta Starlink satelītu sakaru sistēma; Zeļenskis to sauc par «plānotu specoperāciju»
14. oktobra rītā Ukrainas Bruņotie spēki fiksēja, ka ar Starlink termināļiem aprīkoti droni sāka zaudēt savienojumu. Traucējumi notika laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps draudēja pārtraukt izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu, ja tā turpinās triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. 17. oktobrī Briselē prezidents Zeļenskis paziņoja, ka savienojums joprojām nav pilnībā atjaunots, un raksturoja notikušo kā «plānotu specoperāciju». Tramps un SpaceX īpašnieks Īlons Maska noliedza iesaisti sakaru ātruma samazināšanā.
-
Ukrainas Aizsardzības spēki 16.–17. oktobrī trāpīja virkni Krievijas armijas loģistikas objektu
2026. gada 16. oktobrī un 17. oktobra naktī Ukrainas Aizsardzības spēku vienības trāpīja vairākus Krievijas armijas loģistikas objektus, tostarp dzelzceļa tiltu Krievijas Brjanskas apgabalā un materiāli-tehnisko līdzekļu noliktavas un UAV vadības punktu okupētajā Doņeckas apgabalā. Informāciju publiskoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
-
Trump aptur Krievijas sankcijas pēc «Grehama likuma» un saasina strīdu ar Zelenski
ASV prezidents Donalds Tramps 16. oktobrī parakstīja rīkojumu, ar ko uz 60 dienām apturēta tā sauktā «Grehama likuma» sankciju un tarifa piemērošana pret Krieviju — tikai divas dienas pirms to spēkā stāšanās. Lēmums izraisījis asu kritiku abās ASV politiskā spektra pusēs un jaunu strīdu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš brīdienā, ka bez ASV atbalsta Ukraina nevarētu uzvarēt karā. Vienlaikus SpaceX ierobežāsas Starshield termināļu darbību Ukrainā, un avoti nesakuļas par to, vai rīkojums nācis no Baltā nama.
-
Ukrainas Ģenerālštābs apstiprina triecienus «Roboavia» dronu rūpnīcai un Krievijas raķešu brigādes noliktavai
Ukrainas Aizsardzības spēki 16. oktobrī trāpījuši uzņēmuma «Roboavia» ražošanas-noliktavas ēkai Rostovas apgabalā, kas ražo bezpilota lidaparātus Krievijas armijai. Iepriekš – 12. oktobrī – trāpīts arī Krievijas raķešu brigādes materiāli tehniskās nodrošināšanas noliktavai Brjanskas apgabalā. Ģenerālštābs saista triecienus ar Ukrainas tiesībām uz pašaizsardzību atbilstoši ANO Statūtu 51. pantam.
-
Krievijas karavīri nogalinājuši ukraiņu karagūstekņus Zaporižijas apgabalā; sākts kara nozieguma izmeklēšana
Krievijas okupācijas spēki, domājams no 38. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes, Gulajpoļes virzienā Zaporižijas apgabalā nogalinājuši ukraiņu karavīrus, kuri bija iepriekš sagrābti gūstā. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs sācis izmeklēšanu par kara noziegumu, par ko ziņoja operatīvās grupēš "Pivden« (Dienvidi) preses sekretārs Maksims Kravčuks.
-
SpaceX ieviesa ātruma ierobežojumu Starshield termināļiem Ukrainā; strīds ar Trampa administrāciju par atbildību
Oktobra 14. nakts SpaceX vienpusēji ieviesa ātruma ierobežojumu Starshield militārajiem satelītsakaru termināļiem Ukrainā, kas liedz izmantot dronu-pārtvērējus pret Krievijas reaktīvajiem Šahed droniem. Ukraina 17. oktobrī ziņoja par ES teritorijā veiktu testu, kas, pēc Zelenska teiktā, apliecina, ka ierobežojums ir "plānota operācija" tikai pret Ukrainu. Vašingtona un Maskava savstarpēji norāva no atbildības.
-
Krievija naktī uz 17. oktobrī veica masveida triecienu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai
Naktī uz 17. oktobri Krievijas armija veica vienu no lielākajiem saliktiem triecieniem, izmantojot ballistiskās raķetes «Iskander-M»/KN-23, spārnotās raķetes Х-22/32, četras jūras bāzes spārnotās raķetes «Kalibr» un 332 trieciendronus (tostarp 31 reaktīvo). Triecieni bija vērsti pret enerģētikas objektiem 10 Ukrainas apgabalos, izraisot plašus elektrības atslēgumus un upurus vairākos reģionos. Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka trāpīts vairāk nekā 15 svarīgiem ražošanas un pārvades objektiem, un raksturoja uzbrukumu kā Krievijas apzinātu kampaņu, lai izraisītu masveida elektroenerģijas padeves pārtraukumu.
-
Tramps ar dekrētu aptur "Grehema likumā" paredzētās sankcijas pret Krieviju
ASV prezidents Donalds Tramps 2026. gada 16. oktobra vakarā parakstīja izpildrīkojumu, ar kuru uz laiku atsakās no tādu sankciju, ierobežojumu un tarifu piemērošanas, ko paredz "Lindsija O. Grehema 2026. gada likums par sankcijām pret Krieviju un Irānu" ("Grehema likums"). Lēmums pieņemts divas dienas pirms 30 dienu termiņa beigām, kuru Kongress bija noteicis šo pasākumu ieviešanai, un tas notika pēc Trampa 9. oktobra vienošanās ar Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem. Iepriekš noteiktās sankcijas pret Krieviju paliek spēkā; jaunie tarifu un sankciju mehānismi ir formāli noteikti, bet to piemērošana ir atlikta.