Ukrainas bruņotie spēki
Ukrainas bruņotie spēki (ZSU) ir Ukrainas valsts militārie spēki, kuru sastāvā ietilpst Sauszemes spēki, Gaisa spēki, Jūras spēki un Speciālo operāciju spēki. Augstākā vadības institūcija ir Ģenerālštābs, un pašreizējais augstākais virspavēlnieks ir Oleksandrs Sirskis. Kopš 2022. gada 24. februāra ZSU piedalās pilna mēroga kaujas operācijās pret Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem Krievijas sāktā kara ietvaros. Spēki tika izveidoti uz padomju laika Ukrainas PSR armijas mantojuma pamatiem un kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir ievērojami paplašinājušies.
-
Krievija naktī uz 16. oktobrī uz Ukrainu izšāva 149 trieciendronus; nogāztas vai apspiestas 114
Naktī uz 16. oktobri Krievijas okupācijas spēki uz Ukrainu izšāva 149 trieciendronus, no kuriem 108 bija reaktīvie «Shahed» tipa, kā arī «Gerbera» un «Parodія» tipa mānekļus. Ukrainas gaisa aizsardzība līdz plkst. 9:30 bija nogāzusi vai apspiedusi 114 no tiem. Trāpījumi un nokritušo atlūzu fragmenti fiksēti daudzos reģionos; uzbrukumā tika bojāta civilā un energoinfrastruktūra, tostarp Kijivā ieviesti ārkārtas elektrības atslēgumi.
-
Krievija sākusi plaša mēroga uzbrukumu kampaņu pret Ukrainas enerģētikas objektiem; Gerasimovs ziņo Putinam
2026. gada 16. oktobrī Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs ziņoja Vladimiram Putinam, ka Krievijas armija sākusi īpaši plānotu masveida uzbrukumu kampaņu pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. 17. oktobra rītā uzbrukumi skāruši vairāk nekā 15 svarīgus elektroenerģijas ražošanas un pārvades objektus vismaz 10 apgabalos, tostarp Vinnicas, Volīnas, Doņeckas, Zaporižjas, Žitomiras, Odesas, Rivnes, Ternopiļas, Hmeļņickas un Harkivas apgabalā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturoja kā vienu no lielākajiem uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas sistēmai, izmantojot vairāk nekā 320 «Shahed» tipa trieciendronu, kā arī kruīza un ballistiskās raķetes.
-
Zelenskis Briselē: Baabišs nosoda Trampa vienošanos ar Putinu kā «plauciņu» Eiropai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 16. oktobrī ieradās ES līderu samitā Briselē, kur Čehijas premjerministrs Andrejs Baabišs asi kritizēja Donalda Trampa vienošanos ar Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādi, nodēvējot to par «plauciņu» Eiropai. Zelenskis žurnālistiem sacīja, ka Krievijas diktators Putins nevēlas reālas miera sarunas, bet gan «spēlējas ar vārdiem». Samita fonā žurnālists Simons Šusters raksturoja Trampa lomas maiņu — no Ukrainas un Krievijas starpnieka uz cilvēku, kurš slēdz darījumus ar krieviem.
-
Tramps Nīdrā intervijā nosauc Zeļenski par «nepareizo cilvēku» un pieprasa Ukrainai vēlēšanas
ASV prezidents Donalds Tramps 15. oktobra intervijā ar Newsmax asi kritizēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, sacīdams, ka viņš nav «liels Zelenska fans» un ka Zelenskis ir «nepareizais cilvēks», ar ko ASV būtu jārisina jautājumi. Tramps paziņoja, ka ar Zelenski ir grūtāk sarunāties nekā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka Ukrainai jāpārtrauc triecieni pret Krievijas naftas rūpnīcām un jāsarīko vēlēšanas. Zelenskis no Briseles atbildēja, ka viņam ir vieglāk sazināties ar Trampu nekā ar Putinu, un paziņoja, ka Ukraina atjaunos triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām.
-
Ukrainas drošības dienests likvidē septiņus nelegālas ieroču tirdzniecības kanālus
Ukrainas Drošības dienests (SBU) kopā ar Galveno izmeklēšanas biroju (DBR) un Nacionālo policiju vienā reizē likvidēja septiņus nelegālas ieroču un munīcijas tirdzniecības kanālus vairākos Ukrainas reģionos. Operācijā aizturēti vairāki aizdomās turamie, tostarp aktīvajā dienestā esoši Ukrainas karavīri, un izņemti Krievijas AK-12 un AK-74 automāti, granātmetēji, sprādzienbīstamas ierīces un liels daudzums sprāgstvielu un munīcijas.
-
Krievijas karaspēka zaudējumi: 1695. diena — 260 kaujas sadursmes, Pokrovskas virzienā 35 uzbrukumi
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs 15. oktobrī ziņoja, ka pēdējā diennaktī frontē reģistrētas 260 kaujas sadursmes. Smagākās cīņas norisinājās Pokrovskas virzienā, kur Krievijas spēki veica 35 uzbrukumus. Krievijas armija pēdējā diennaktī zaudējusi aptuveni 1880 karavīru; kopš 2022. gada 24. februāra kopējie zaudējumi sasniedz aptuveni 1 559 230 cilvēku. Dati tiek precizēti.
-
Krievija naktī uz 15. oktobri uz Ukrainu izšāva divas raķetes un 580 dronus; aizsardzība neitīvi 536
Krievijas spēki naktī no 14. uz 15. oktobri (no plkst. 18:00) veica masveida triecienu Ukrainai, izšaužot divas vadāmas aviācijas raķetes Х-59 no Melnās jūras un 580 trieciendronu (Shahed, Gerbera un imitācijas droni). Līdz plkst. 8:00 Ukrainas pretgaisa aizsardzība bija neitīvējusi 536 dronus; trāpījumi reģistrēti 31 vietā, kritošās atlūzas — 28 11 vietās. Prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka Krievija apzināti eskalē uzbrukumus, izmantojot mākslīgos ātruma ierobežojumus Ukrainas aizsardzības spējām, un aicināja partnerus nostāties Ukrainas pusē.
-
Ukrainas jūras spēku trieciens Borisoglebskas lidlaukam Voroņežas apgabalā
Naktī uz 15. oktobri Ukrainas jūras spēki ar krasta raķešu kompleksu "Neptūns" trāpīja Krievijas militārajam lidlaukam "Borisoglebsks" Voroņežas apgabalā. Saskaņā ar sākotnējo Jūras spēku ziņojumu tika skarti seši Krievijas Su-34M bumbvedēji, kā arī iznīcināta aviācijas atbalsta tehnika. Pēc trieciena lidlaukā fiksētas atkārtotas detonācijas un plaša ugunsgrēks. Krievijas puse uzbrukumu oficiāli nekomentēja.
-
Zelenskis paziņo, ka Ukraina atsāks uzbrukumus Krievijas naftas rūpnīcām; Vašingtona piedraudējusi apturēt izlūkošanas datu apmaiņu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā Financial Times paziņoja, ka Ukraina atsāks uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atceļot trīs dienu pārtraukumu, kuru Vašingtona bija lūgusi. Pārtraukuma laikā Krievija turpināja triecienus pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, un, pēc Zelenska teiktā, Ukraina nesaņēma ASV brīdinājumus par Krievijas balistisko raķešu uzbrukumiem Kijevai. Zelenskis noraidīja Vašingtonas skaidrojumus par Starlink ierobežojumiem un izlūkošanas apmaiņas problēmām kā tehniskus traucējumus, raksturojot tos kā apzinātus lēmumus.
-
ES piešķīrusi Ukrainai 2,86 miljardus eiro no Aizdevuma Ukrainas atbalstam aizsardzības komponentes
Eiropas Komisija 14. oktobrī piešķīra Ukrainai 2,86 miljardus eiro no 90 miljardu eiro Aizdevuma Ukrainas atbalstam aizsardzības komponentes. Līdzekļi paredzēti gaisa aizsardzības sistēmu, dronu, raķešu, radaru, elektroniskās karadarbības iekārtu un munīcijas iegādei. Ukrainas premjerministrs Serhiy Koretsky apstiprināja tranšes saņemšanu un paziņoja, ka turpinās sarunas ar Eiropas partneriem par atlikušā aizsardzības finansējuma nodrošināšanu bez kavēšanās.
-
JATEC Viļņā prezentē divus NATO un Ukrainas kopīgi izstrādātus AI modeļus
NATO un Ukrainas Apvienotais analīzes, apmācības un izglītības centrs (JATEC) trīs dienu seminārā Viļņā prezentēja divus mākslīgā intelekta rīkus, kas izstrādāti kopā ar NATO Augstāko komandvešanas pārveidošanas štābu (ACT) un Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Pirmais modelis "Modelis Nr. 13" paredzēts ienaidnieka dronu uzbrukumu prognozēšanai, bet otrais — "Modelis Nr. 32" — artilērijas operāciju plānošanas automatizēšanai.
-
Zeļenskis apstiprina ASV brīdinājumu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu; Kijivu 12. un 13. oktobrī trāpa ballistiskās raķetes bez brīdinājuma
Prezidents Volodimirs Zeļenskis intervijā NPR apstiprināja, ka Trampa administrācija brīdinājusi Ukrainu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu, ja ukraiņu spēki nepārtrauks uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Brīdinājums ticis nodots viņa ģenerāļiem, ne viņam personīgi, un līdz intervijas brīdim apmaiņa vēl nebija faktiski pārtraukta. Tramps 13. oktobrī publiski noraidīja informāciju par izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu. 12. un 13. oktobra vakarā Krievija ar ballistiskajām raķetēm trāpīja Kijivu, un Ukraina no partneriem nesaņēma brīdinājumu par palaišanu. Naktī uz 14. oktobri SpaceX ieviesa ātruma ierobežojumus Starlink/Starshield termināļiem Ukrainas militārajiem lietotājiem.
-
SpaceX vienpusēji ierobežojis Starshield termināļu ātrumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem
Naktī no 13. uz 14. oktobri SpaceX bez iepriekšēja brīdinājuma ieviesa ātruma ierobežojumu Starshield (Starlink militārā pakotne) termināļiem Ukrainas Aizsardzības spēku vajadzībām, kas pārsniedz 160 km/h. Ierobežojums traucēja vairākas militārās misijas, tostarp bezpilota lidaparātu un vidējā darbības rādiusa triecienu operācijas. To pirmais publiski paziņoja brīvprātīgais Serhijs Sternenko, vēlāk to apstiprināja prezidenta padomnieks Serhijs Beskrestnovs (Flash). Ukrainas Aizsardzības ministrija sazinās ar ASV, SpaceX un NATO partneriem. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis sociālajā tīklēk X vērsās pie Īlona Maska, apsūdzot viņu produktu izmantošanā politiskiem mērķiem.
-
Krievija naktī uz 14. oktobri ar 39 ballistiskajām raķetēm un 128 droniem sagrāva Kijivas enerģētiku; 600 000 cilvēku bez elektrības
Krievijas armija naktī no 13. uz 14. oktobri raidīja masveida kombinēto uzbrukumu Ukrainai, izmantojot 39 dažādu tipu ballistiskās raķetes (Iskander-M/KN-23/S-400/Cirkon/Oniks) un 128 trieciendronus. Galvenie mērķi bija Kijiva, Kijivas apgabals un Harkiva. Trieciens trāpīja TEC-4 un dzīvojamai ēkai Kijivas Desņanskas rajonā; gāja bojā trīs cilvēki, tostarp trīs sievietes, un vairāk nekā 20 tika ievainoti. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis ziņoja, ka bez elektrības palika vismaz 600 000 cilvēku, bet uzbrukums notika dienas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātā "enerģētikas pamiera".
-
Krievijas drona trieciens Rivnes universitātei: līdz 30 ievainoto, atklāta kara nozieguma izmeklēšana
13. oktobra rītā Krievijas drons trāpīja Rivnes Valsts humanitārās universitātes ēkai Rivnes centrā, izraisot ugunsgrēku un daļēji nopostot Mūzikas mākslas fakultātes telpas. Otrā stāva un fasādes bojājumi, sprādziena viļņa radītie postījumi blakus ēkās; visi studenti atradās patvertnēs, ievainoti galvenokārt universitātes administratīvie darbinieki. Traumu skaits dienas gaitā tika precizēts – no 10 līdz 30, ko ziņoja dažādas iestādes. Ukraina sākusi kara nozieguma izmeklēšanu.
-
Krievijas spēki 13. oktobrī apšaudīja civiliedzīvotāju kolonnu Kupjanskā; ir bojāgājušie
2026. gada 13. oktobrī Krievijas karaspēks apšaudīja civiliedzīvotāju grupu, ko krievu spēki vadīja prom no Kupjanskas Harkivas apgabalā pa tā saukto "evakuāciju" uz Šebelinkas–Ostrogozskas gāzes vadu. Saskaņā ar Ukrainas 2. Nacionālās gvardes korpusa "Hartia" datiem grupā bija divas sievietes, viens bērns un vairāki vīrieši; ceļā viņus atkārtoti apšaudīja ar mīnmetējiem un artilēriju. Ukrainas Apvienoto spēku pārstāvis Viktors Tregubovs paziņoja, ka, pēc provizoriskas informācijas, triecienam izmantots bezpilota lidaparāts. Krievijas propagandas Telegram kanāls "Shot" apgalvoja, ka grupā bija aptuveni 10 cilvēku, no kuriem viens gāja bojā un divi tika ievainoti; Ukrainas puse vēlāk ziņoja par vienu nogalināto vīrieti un vienu ievainotu sievieti, kuru okupanti aizveda uz Krieviju. Apvienotie spēki raksturoja notikušo kā "jaunu lappusi Krievijas kara noziegumos Kupjanskas apgabalā".
-
Ukrainas Ģenerālštābs: 13. oktobrī frontē 206 sadursmes, Pokrovskas virzienā – 35 uzbrukumi
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba 13. oktobra ziņojumā teikts, ka kopš dienas sākuma frontē notikušas 206 kaujas sadursmes, bet iepriekšējā diennaktī (12. oktobrī) – 203 sadursmes. Pokrovskas virzienā no dienas sākuma reģistrēti 35 pretinieka uzbrukumi, kas padara to par karstāko frontes posmu. Krievijas personālsastāva zaudējumi pēdējā diennaktī – 1 390 cilvēku, kopš 2022. gada 24. februāra – aptuveni 1 555 700.
-
Krievija naktī uz 13. oktobri uzbruka Ukrainai ar ballistiskajām raķetēm un vairāk nekā 100 droniem
Naktī no 12. uz 13. oktobri Krievijas spēki raidīja uz Ukrainu piecas ballistiskās raķetes «Iskander-M»/S-400, deviņus baržējošos munīcijas tipa «Banderole»/«Dan-T» un 108 trieciena bezpilota lidaparātus, no kuriem 74 bija reaktīvie. Ukrainas gaisa aizsardzība līdz plkst. 8.00 bija notriekusi vai nomākusi 88 no droniem, tomēr tiešie trāpījumi reģistrēti 17 vietās un kritošās atlūzas vēl 7 vietās. Ļoti smagus postījumus cieta daudzstāvu dzīvojamā ēka Harkivas Holodnohirskas rajonā, kur sabruka viss kāpņutelpas posms; nogalināti trīs cilvēki, ievainoti vismaz 11.
-
Syrskis BBC intervijā aizstāv Kurskas operāciju un skaidrojis domstarpības ar Fedorovu
Bijušais Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oļeksandrs Syrskis devis pirmo plašo interviju kopš atbrīvošanas no amata jūlijā. BBC intervijā viņš raksturoja Kurskas operāciju kā veiksmīgu manevri, sacīja, ka nav iespējams viennozīmīgi atbildēt, vai Ukraina uzvar vai zaudē karā, un detalizēti izklāstīja domstarpības ar toreizējo aizsardzības ministru Mikoļaju Fedorovu par ieroču un aprīkojuma iepirkumu.
-
Ukrainas aizsardzības spēki 12.–13. oktobrī trāpīja vairākiem Krievijas militārajiem objektiem
Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba sniegto informāciju Ukrainas aizsardzības spēki 12. oktobrī un 13. oktobra naktī veica virkni triecienu pa Krievijas armijas mērķiem, tostarp pa Iskander-M operatīvi taktisko raķešu sistēmas remontbāzi Kurskas apgabalā, radarstaciju Brjanskas apgabalā, degvielas un munīcijas noliktavām okupētajā Luhanskas apgabalā, kā arī Krievijas karavīru koncentrācijas vietām Doneckas, Zaporižjas un Luhanskas apgabalos.