Ukrainas bruņotie spēki
Ukrainas bruņotie spēki (ZSU) ir Ukrainas valsts militārie spēki, kuru sastāvā ietilpst Sauszemes spēki, Gaisa spēki, Jūras spēki un Speciālo operāciju spēki. Augstākā vadības institūcija ir Ģenerālštābs, un pašreizējais augstākais virspavēlnieks ir Oleksandrs Sirskis. Kopš 2022. gada 24. februāra ZSU piedalās pilna mēroga kaujas operācijās pret Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem Krievijas sāktā kara ietvaros. Spēki tika izveidoti uz padomju laika Ukrainas PSR armijas mantojuma pamatiem un kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir ievērojami paplašinājušies.
-
Ukrainas militārā izpēte: Krievija var plānot diverzijas un provokācijas Eiropā
Ukrainas militārā izpēte brīdinājusi, ka Krievija var sagatavot slepenas diverzijas un provokācijas ar citu valsts karodziņu palīdzību Centrālajā un Austrumeiropā, зокрем Baltijas reģionā. Mērķis ir destabilizēt Eiropas Savienību, intimidationēt Eiropas valdības un pārskatīt atbildību par provokācijām uz Ukrainu. Ukraina ir brīdinījusi savus partnerus.
-
Ukrainā atgriezusies 270 personas pēc lielāka kaujas apmaiņa ar Krieviju
23. oktobrī, trešajā lielāka apmaiņa posmā, Ukraina saņēma atpakaļ 270 cilvēkus, tostarp 261 militāri personu un deviņus civiļiedzīvotājus. Lielākā daļa atgriezušajās bija Mariupoles aizstāvji, kuri bijaatrastā Krievijas gūsta ievēsumā no 2022. gada. Starp atgriezušajiem bija arī pēdējie trīs Černobilskās AES garnīzu noturētie militāristi un 35 „Azov” vienības karavīri.
-
Ukraiņas karaspēks uzbrukis Krievijas mērķiem Donetas, Krīmas un Zaporižijas apgamos
Ukraiņas bruņotie spēki 22. oktobrī un naktī uz 23. oktobri uzbruka Krievijas militāriem objektiem un vienībām okupētajā Donetas, Krīmas un Zaporižijas apgamos. Tajā pašā laikā ģenerālštābs ziņoja par Starlink/StarShield savienojuma zudumiem noteiktos ātrumos, taču apgalvoja, ka uzbrukumi turpinās.
-
Krievijas nakts bruņojuma lidojumā pret Ukraingu izpostīta enerģētikas un civilā infrastruktūra
Krievijas spēki naktī pret 23. oktobri uzbruka Ukrainai ar 176 kaujas bezpilotdroniem, tostarp 92 reaktīvajiem Shahed tipa droniem. Ukrainas gaisa aizsardzība neitralizēja vai apspieda 140 dronus, taču tika bojāta energietītikas un civilā infrastruktūra, pārtraukta elektroenerģijas ražošana un dažos reģionos traucēts elektrības piegāde.
-
Krievijas zaudējumi: 1 830 karavīri un 2 067 droni diennakts laikā
Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas armija diennakts laikā zaudējusi 1 830 karavīrus un ievērojamu daudumu cita aprīkojuma. Kopš pilnscaleļa invasionisma sākuma Krievijas personāla zaudējumi tiek estimēti aptuveni 1 574 620 personu. Līdz 22. oktobra plkst. 22.00 notika 146 frontes cīņas, un karavīru zaudējumu aprēķinā ir ieskaitīti gan kritušie, gan ievainotie.
-
Čehijas prezidents: Krievijas dīzeļa nolīgums vājināja spiedienu un aprodināja cehosmi
Čehijas prezidents Petrs Pavels apgalvo, ka ASV un Krievijas dīzeļa nolīgums atcēla sankciju spiedienu uz Krieviju un lieda Maskavai iespēju ātri panākt ugunsmieru ar Ukrainu. Viņš aicina Eiropu aktīvāk iesaistīties miera sarunās, jo pašreizējās trīspusējās sarunās tā nav pārstāvēta.
-
Zelenskis aicina Trampu izmantot spiedienu pret Putinu un saglabāt sankcijas pret Krieviju
Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Donalds Tramps var palīdzēt pabeigt Krievijas karu pret Ukrainu, ja viņš pret Volodimiru Putinu izmanto tādu pašu spiedenu un retoriku, ko izmanto pret Zelenski. Ukraina galvenās vajadzības pēc sabiedrotajiem ir saglabāt sankcijas pret Krieviju un piegādāt efektīvākas pretgaisa aizsardzības raķetes. Zelenskis arī aizstāvēja Krievijas uzbrukumu pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un noliedza, ka Ukraine ir atbildīga par dīzeļa cenu pieaugumu ASV.
-
Krievija plāno starptautisku propagandas telebridi, lai slēptu savu karavīru noziegumus un vājinātu atbalstu Ukrainai
Ukrainas Galvenā izpētes direktora ziņojumā teikts, ka Krievija organizē informācijas operāciju ar nosaukumu “Telemists”. Tās mērķis ir novirzīt uzmanību no Krievijas karavīru noziegumiem un katastrofālās humānās situācijas okupētajās Oļšķās, diskreditēt Ukrainas aizsardzības spēkus un vājināt ārvalstu atbalstu Ukrainai. Pasākums plānots 22. oktobrī plkst. 15.00 Zoom grupas videozvanā.
-
Ukraina un Krievija panāca vietēju ugunsmieru Okšķos humānoīs misijai
Ukraina un Krievija vienojušies par vietēju ugunsmieru un humānoīs misiju Krievijas okупова pilsētā Oļeški (Oleshky), lai piegādātu palīdzību un atvērtu drošu koridoru civiliedzīvotāju evakuācijai. Pilsētā joprojām dzīvo aptuveni 2 000 cilvēku, tostarp gandrīz 50 bērni, un tur trūkst pārtikas, ūdens, zāļu, elektrības un gāzes.
-
Krievija naktī uz 22. oktobri apšaudīja Kijevu ar 21 ballistisko raķeti trīs viļņos; bojāgājušais un ievainoti desmitiem cilvēku
Krievijas spēki naktī uz 22. oktobri uz Ukrainu raidīja masveidīgu kombinētu uzbrukumu ar raķetēm un 210 trieciendroniem, galvenokārt pret Kijevu. Trīs ballistisko triecienu viļņi ar 21 raķeti nodarīja postījumus vismaz sešos Kijevas rajonos, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot 22 cilvēkus, tostarp četrus bērnus. Tika bojāts Kijevas Dķiprai tilts (Pivdennyi), ietekmējot metro satiksmi, kā arī dzīvojamās mājas, slimnīcas ēka, klostera, tirdzniecības centri un cita civilā infrastruktūra. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis raksturoja triecienu kā „demonstratīvu” un notikušu tūlīt pēc jaunākā sarunu raunda.
-
Lockheed Martin izskata īpaši Ukrainai paredzētu F-16 versiju
Lockheed Martin izskata iespēju izveidot īpaši Ukrainai paredzētu F-16 konfigurāciju ar lielāku lidojuma diapazonu, AESA radaru un labāku Eiropas ieroču integrāciju. Priekšlikumi ir sākumpos, jo konkrētas sarunas vēl nav sākušās, bet to izmaksas, lidojumu skaits un izstrādes termiņi netiek atklāti.
-
SBU aiztur mobilizēto vīrieti, kurš, iespējams, palīdzēja Krievijai uzbrukt paša bezpilotā vienību
Ukraiņas drošības dienests SBU ir aizturējis Žitomiras aprikojuma iedzīvotāju, kurš pirms mobilizācijas tika verbināts Krievijas FSB un tiek turēts aizdomas par ziņu nodošanu Krievijai. Lādētā apgalvo, ka viņš palīdzēja krievu aerouzlāku precēt viņa paša bezpilotā vienību, kuras dronu operatori pirms tam tika evakuēti.
-
Krievijas spēki 21. oktobrī veica 187 kaujas darbības, tostarp uz Pokrovskas un Gulai poles virzieniem
Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka 21. oktobrī notika 187 kaujas darbības, galvenajās Krievijas uzbrukuma vietās esot Pokrovskas un Gulai poles virzienos. Krievijas spēki veica arī vienu raķetes un 88 aeroplānu uzlākumus, izmantoja 10 414 kaujas dronus un veica 2 604 apšaudes. Ukraina paziņoja par aptuveni 2 250 Krievijas karavīriešu zaudējumiem, nosaukot arī iznīcināto un sabojāto tehniku.
-
23 ASV Kongresa locekļi vēlas, lai Tramps lūdz Masku atļaut Ukrainai izmantot Starlink pret Krievijas raķešu iešaujamajiem
Dvopārtijas grupa ASV Tautas pārstāvju palātas locekļi, ko vadīja Džoilsons, nosūtīja Donalda Trampa aicinājumu lūgt Īlonam Maskam надать Ukraine access to Starlink on Russian territory to locate and strike missile launch sites. The appeal followed SpaceX's introduction of speed restrictions on the Starshield military package used by Ukrainian forces, which disrupted communications and drone operations. Responsibility for the restriction remains disputed among Elon Musk, the White House, and the Pentagon.
-
Dānija garantēs 750 miljonu kronu kredītu ukraiņu Fire Point raketes degvielas rūpnīcai
Dānijas valdība nodrošinās valsts garantiju 750 miljonu Dānijas kronu, aptuveni 112,6 miljona ASV dolāru, kredītam Fire Point dānijas meitasuzņēmumam. Finansēšanu veiks Dānijas eksporta un investīciju fonds EIFO. Rūpnīca, kas tiks celta Dānijas dienvidu Jutlandā netālu no Skrydstrupas aerodroma, plānots sākt darboties līdz 2027. gada beigām.
-
Lvovas apgabals 2027. gadu par UPA, Romanu Šuheviču un Oļegu Oļžiču, kas izraisīja Polijas kritiku
20. oktobrī Lvovas apgabala padome nolēma 2027. gadu pasludināt par Ukrainian Insurgent Army, tās galvenā komandiera Romana Šuheviča un dzeinieka Oļega Oļžiča godu. Lēmums izraisīja asas Polijas valsts amatpersonu kritiku, Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumu un Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorskī parakstītu lūgumu iekļaut iniciatoru Sviatoslavu Šeremetu Polijas nevēlamo personu sarakstā.
-
Ukrainas ombuds: Odesas apriņķa mobilizācijas centrā konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi
Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs Dmytro Lubinets pēc uzraudzības vizītes Bilhorod-Dnistrovskas rajona teritoriālajā rekrutēšanas un sociālās atbalsta centrā Odesas apriņķī ziņoja par virkni pārkāpumu saistībā ar mobilizēto personīgu turēšanas apstākļiem. Viņš paziņoja, ka gatavo reaģēšanas aktus, lai panāktu pārkāpumu novēršanu un atbildīgo amatpersonu darbības izmeklēšanu.
-
Vitkofs satiekas ar Putinu; gatavība atjaunot trīspusējās sarunas novembra vidū
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs 21. oktobrī ieradās Sanktpēterburgā, kur trīs stundas ilgušā tikšanās reizē ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pārrunāja kara Ukrainā izbeigšanu. Sarunas seko 20. oktobra Oslo tikšanās reizei, kurā Vitkofs un ASV padomnieks Džared Kušners tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Norvēģijas premjerministru Jonu Gāru Stēru un Somijas prezidentu Aleksandru Stubu. Pēc tikšanās Putinu pēc Kremļa palīga Jurija Ušakova teiktā paziņoja, ka Maskava „pamatā ir gatava” atjaunot trīspusējās ASV–Krievijas–Ukrainas sarunas novembra otrajā dekādē. Vitkofs aicināja Putinu uzskatīt šo iespēju un nodeva dokumentus ar piedāvājumiem, bet uzņēma arī Putina izteikumu – nolīdzinājumu nosaucot viņu par „humānistu” – kas izpelnījās asu republikāņu kritiku Vašingtonā.
-
Krievija naktī uz 21. oktobri uz Ukrainu izšāva 186 dronus un raķešu «Iskander-K»; bojāgājušie un postījumi vairākos apgabalos
Krievijas karaspēks naktī uz 21. oktobri (sākot no 20. oktobra plkst. 18:00) uz Ukrainu izšāva spārnotās raķetes «Iskander-K» un 186 trieciendronus, tostarp 88 reaktīvos Shahed tipa, kā arī S8000 «Banderole/Dan-T», «Herbera» un mērķa imitācijas «Parodia» dronus. Līdz plkst. 8:30 Ukrainas gaisa aizsardzība bija notriekusi vai nomākusi 150 bezpilota lidaparātus, bet 10 joprojām atradās gaisā. Triecienos un nokritušās atlūzās cieta dzīvojamās mājas, universitātes, uzņēmumi un enerģētikas infrastruktūra; Kijivā un Korotičā gāja bojā cilvēki.
-
ASV aizsardzības ministrs: Vašingtona nav licis ierobežot Starshield darbību Ukrainai
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets 20. oktobrī paziņoja, ka ASV nav izdevis nekādus rīkojumus par Starshield satelītsakaru pakalpojuma ierobežošanu Ukrainai. Par ierobežojumu, par kura izcelsmi informācijas avoti nav vienisprātis, tika ziņots 14. oktobrī. Ukraina norāda uz darbības traucējumiem un notiekošām sarunām ar SpaceX, Pentagonu un ASV valdību.